mazliet pasapņosim

Cik cilvēku, tik viedokļu.
Jo lai gan man patīk Latvija un prom doties nevēlos,

ne jau tā labākā sabiedrības daļa aizbrauc

šim piekrist nevaru. Man īstenībā no radiem un paziņām, tieši tie cilvēki, kuri dzīvo ārpus Latvijas, ir tie ar kuriem vēlētos ikdienā kontaktēties, un man ir žēl, ka redzu viņus tik reti. Vienkārši brīnišķīgi cilvēki, bet Latvija nespēja piedāvāt to, kas viņiem bija nepieciešams.

Man nepatik latviesu mentalitaate un dzivosana muzigos stereotipos kad cilveki viens otram brauc virsu ar bezjedzigiem tekstiem un muzigi maaca kaa dzivot kaut gan pats taalu prom no perfekta. Protams, tadi cilveki ar sauru domaasanu sastopami visur, bet LV tas ir ipasi izteikts. Protams, ir daudz forsu cilveeku ari seit un gimene, bet perspektivas es seit nesaskatu. Darbu labu bez kr. valodas zinaasanam nesiespeejami dabut, algas mazas..katrs cinaas kaa izdzivot. Nebrinos ka daudzi cilveki taadejadi izgaaz negaacijas gan attiecibas gan uz svesiniekiem internetaa. Arzemes cilveeki pat svesi ja nejausi uzskrien virsuu atvainojaas un ir smaidigaaki. Te cik nav staavets Maxima rindas tik dzirdu ka sten un pus ka ilgi jastaav rindaa. Diezmel par pardeveju kurai tur nonstopaali javergo nevines nepadomaa ka vinai ar nav viegli.

tāpēc, ja kāds svešs cilvēks gribētu mani apskaut, es tikai priecātos.

Uiii, man ar šito traki, tik ļoti nepatīk apskāvieni no svešiem/nesen satiktiem, ne pārāk labi pazīstamiem cilvēkiem :D bet katram savs, jā. Laikam esmu tipiska ziemeļniece. :D Ļoti nepatīk, ja kāds ienāk manā intīmajā zonā, kaut vai vienkārši sarunājoties, pienāk par tuvu, nu tik tuvu, ka tuvāk jau vairs nevar. Bet tas pret visiem cilvēkiem arī nav. Citreiz jūtu tādu labestību, ka pati esmu gatava svešo apskaut :)

Arzemes cilveeki pat svesi ja nejausi uzskrien virsuu atvainojaas un ir smaidigaaki. Te cik nav staavets Maxima rindas tik dzirdu ka sten un pus ka ilgi jastaav rindaa.

Nu neticu tam, ka visi tādi. Man vienalga, esmu LV vai citā valstī, ja sanāk pagrūst kādu netīšām, uzskriet virsū, atvainojos, pasmaidu un eju tālāk. Tā ir otra cilvēka izvēle - pieņemt vai pukoties par to nākamās 5 min.
Es, dzīvojot LV, neredzu tos drausmīgi nīgros, piktos cilvēkus, protams, šad tad kāds uzpeld, es pati tai starpā, kad kkas izbesījis vai sadusmojis, bet tas ir tikai normāli

Neiet runa par cilvēkiem blakus. Pietiek aiziet kaut vai uz centrālo staciju nopirkt biļeti, par veikalu apkalpojošo personālu nerunājot.

Nu ir atrasts salīzinājums. Stacijās, manuprāt, tiešām jebkurā valstī var sastapt nīgrus un nelaipnus cilvēkus. Varu to teikt gan par Itāliju, gan ASV, gan Spāniju, gan UK, gan Vāciju. Un LV noteikti nav izņēmums.

Pēc jaunā gada dodos prom un esmu ļoti laimīga par šādu iespēju! Man patīk Rīga, man nav finansiālas problēmas, par valsti kā tādu es neko sliktu nevaru teikt un man ir pašai savs dzīvoklis, bet man Rīga jau kādu laiku ir palikusi par mazu un prasās pēc jauniem iespaidiem (tādiem, ko ceļojumos neiegūst). Parādījās iespēja un es to paķēru.(l) Ja runājam par peļņu, tad brīvie līdzekļi būs ļoti līdzīgi.. lai arī alga lielāka - tur būs jāīrē dzīvoklis un arī visa pārtika un izklaides ir dārgākas, bet kā jau teicu, nauda nav tā pēc kā es tur braucu. Šobrīd ir tāda sajūta, ka uz neatgriešanos, jo tajā valstī jūtos kā zivs ūdenī un arī klimats ir siltāks, cilvēki atvērtāki. Taču pārdod dzīvokli vēl neesmu gatava, ja nu kādu dienu kaut kas - lai man ir kaut kāds back up.. apziņa, ka Rīgā vienmēr varēšu atgriezties, ja būs kādas grūtības, ir ļoti patīkama. :)
Par Rīgu esmu dzirdējusi ļoti daudz atsauksmes, visbiežāk tomēr visi ir sajūsmā par pilsētu, taču cilvēki kopumā ir noslēgti un vajag laiku, lai tie atvērtos. Par rupjību - nu nezinu, neesmu izteikti ko tādu manījusi, dažreiz šķiet, ka cosmo savākušās lielākas rupekles kā pilsētas centrā. :D

Neesmu domājusi braukt prom. Esmu pabijusi Erasmusā, ar to pietika :) Man te ir visa dzīve - ģimene, lieliski draugi, vaļasprieki. Par atalgojumu un darbu nesūdzos. Plānoju palikt šeit.

Latvijas sabiedrība atšķiras uz citu valstu sabiedrības fona. Es neko glaimojošu pateikt nevaru, diemžēl...
Kad šovasar apciemoju Latviju, mani pirmajās dienās kādas 3 reizes gandrīz nogruda no kājām un ne reizi neatvainojās. Neatceros, kad kaut kas tāds būtu gadījies Kanādā...
Un runāt jau var daudz par atsevišķiem gadījumiem. Ir daudz jauku un foršu cilvēku, bet, diemžēl, ļoti daudz arī īgno un neforšo. Nav pat runa, kādā sabiedrībā apgrozamies. Es dzīvoju Vācijā, tagad dzīvoju Kanādā. Sabiedrības slānis viens un tas pats - uzvedība un attieksme krietni atšķirīga, ja salīdzina. Un to pat nevar tā paskaidrot... Kamēr es dzīvoju Latvijā, es nesapratu šādas sarunas. Kad padzīvoju kādu laiku prom un atgriezos - kļuva skaidrs, par ko tieši ir runa.
Kopumā par Rīgu man kļuva ļoti skumji... Tik daudz dzērāju, tik daudz graustu, un nekoptas teritorijas, tik daudz vecīšu, kuri apģērbušies kaut kādās lupatās, nekopti un tādi salīkuši, daudz ubagotāju, klaiņojošu kaķu un suņu, briesmīgi ceļi, bērni, kuri pagalmos spēlējas vieni bez uzraudzības vai vazājas pa ielām jau tumšā dienas stundā vēl pārāk mazā vecumā utt.... Es goda vārds šeit, ārzemēs neko tādu ikdienā neredzu! Tas viss rada to drūmo fonu...

Laikam neesi daudz ceļojusi

Ceļot un dzīvot konkrētā valstī ir atšķirība!
Esmu dzīvojus 6 valstīs. Visur ir savi plusi un mīnusi, kā arī visur atradīsies cilvēki, kuriem patiks gausties un žēloties un sev apkārt radīt ne īpaši labu auru.
Noteikti neizslēdzu iespēju atgriezties Latvijā :)

Neons labi uzrakstīja, ka dzīvojot Latvijā nevar īsti novērtēt to sabiedrības kopējo noskaņojumu.
Kad atvedu vīru pirmo reizi uz Rīgu (viņš anglis), viņš nesaprata tādu uzvedību. Daži piemēri, viņš atver sievietei durvis pie veikala, šī uzgrūžas virsū ne paldies, ne atvainojiet.
.
.Restorānos izteikti rupji un pavirši tieši vīrieškārtas darbinieki
.
.Staigājot ar suni pa mežu cilvēki nesveicinās, drūmi nopēta un paiet garām.
.
.Medmāsa gados bija izcili rupja, ko te tāds ārzemnieks atvilcies un vēl atļaujas jautājumus uzdot. Es biju klāt un man tiešām bija neērti, 100x vīram atvainojos par tādu pieredzi, jo iepriekš saslavēju, cik labs ārsts, lai atrāda sāpošo muguru.
.
Es viņam daudz stāstīju par Ziemeļniecisko atturīgumu, bet brīžiem pašai kauns palika, jo daudzas situācijas ir nevis atturīgums, bet klaja rupjība. Sapratu, ka aizstāvu latviskumu, bet īstenībā cenšos attaisnot rupjību.
.
Jo vairāk braucam kopā uz Rīgu, jo labāk paliek. Vīrs ir iemācījies nebūt pieklājīgs t.i. necensties sarunāties ar pārdevējām, uzliek pelēko masku.
Tajā pat laikā, Rīga ir skaista, ir ļoti daudz pozitīvi apkalpošanas piemēri, draugu sirsnība ir neatsverama.
.
Tādi mani iespaidi.

vispār nekad neesmu apsvērusi domu doties prom no Latvijas. pabūt ārvalstīs man pietiek tik daudz, cik gana bieži doties ceļojumos un dzīvoties kā ceļotājam, ne tūristam. šeit ir manas mājas, mani mīļie, par dzīves līmeni nesūdzos un manā vidē nav nīgru, dusmīgu vai nepieklājīgu cilvēku, dusmīgas tantes stacijā arī nesatieku. pirms dažiem gadiem bija doma, ka varētu braukt Erasmusā un kādu brīdi jaunu iespaidu dēļ padzīvoties ārvalstīs, un pameklēt piedzīvojumus, bet tas vienmēr ir bijis ar galarezultātu - atrgriezties Latvijā. manuprāt, viss ir atkarīgs no tā, kā uz dzīvi skaties - pesimistiska domāšana nekad pie laimīgas ikdienas nenovedīs nevineā valstī :)

Nu, man jau liekas, ka kasieri un valsts iestaadees straadaajosie ir iipasa suga. Es dzivoju valstii, kur cilveeki ir super laipni un atsauciigi, bet, ejot uz pastu, arii man prasaas iesaut baldriaanus..:-D

Staigājot ar suni pa mežu cilvēki nesveicinās, drūmi nopēta un paiet garām.

Kāpēc lai būtu jāsveicinās obligāti? :D ja esmu izgājusi pastaigā, pati savās domās, iekšējā pasaulē, prom no cilvēkiem, diez vai sveicināšu katru pretimnācēju. Tad jau tik pat labi to var sacīt - uz ielas visi iet garām, neviens nesveicina utt. ;-)

Fiore, uz kuru valsti pārvāksies? :-)

Solo, nav obligāti, bet, ja ir izveidojies acu kontakts, tad liekas tomēr jocīgi, ka nepasmaida, tik drūmi nopēta. Vai, ja neatņem sveicienu. Es neesmu super sabiedriska, bet kaut kā dabiski liekas pasveicināt, ja tas ir vienīgais cilvēks 10 minūšu rādiusā :D

Latvijā man patīk, bet diemžēl nekad nav bijusi sajūta, ka tieši šeit ir manas mājas. Tāpēc jau ir plāns un skaidri zinu, kur un kad došos dzīvot.

Glorija, Itālija. :) Kur pati dzīvojies?

Nekad nopietni neesmu apsvērusi iespēju doties prom, nemaz nevaru iedomāties savu dzīvi citā valstī. Iespējams, to lielā mērā ietekmē arī tas, ka draugs ir izteikti nefleksibls šajā jautājumā, viņam vispār negribas dzīvot ārpus dzimtā ciema un nepatīk ceļot. Tāpat tas, ka arī pārējie tuvie cilvēki ir Latvijā un nekur prom braukt netaisās...

čau, man šodien īsā diena! :) Paspēju atkal visu māju ar dūmiem piekūpināt, cepot pankūkas. Tas ir kkāds vāks nu. Man vienīgajai tā sanāk un es nesaprotu kāpēc :D
Tagad vajadzētu parakstīt savu referātu, jo termiņš jau lūr aiz stūra. fuuuu

un vispār šitas bija domāts beztēmā :D :D :D tā ir, ka lasa 2 tēmas reizē :D