Piekrītu, ka labas sievas maitā vīriešu raksturu. Es arī esmu tā visu varošā, bet nafig man vajag. Un piekrītu, ka nevajag krist izmisumā un darīt tagad viņa dēļ nez ko (seksī, peksī, šmeksī). Tā vietā es sapucētos, palūgtu vīram pieskatīt mazo, un izietu ar draudzenēm vakarā nedaudz atpūsties :) ne tādā ziņā, lai viņš uztrauktos vai domātu, ka ej citu meklēt un visus citus mugurs, bet tāpēc, lai parādītu, ka esi skaista sieviete, nevis tikai māte un sieva. Un nezaudē savu es.
Un vispār pēdējā laikā šaubos, ka vēlos bērnus, jo visas te tikai raksta, ka ar dzimšanu rodas problēmas. Vai tiešām viss ir tik slikti?!