Dzīve ārzemēs

Teorētiski civilizētās valstīs juridiski parasti nebūs nozīmes, kāda kuram pilsonība, ja jānosaka, pie kā dzīvos bērns. Joks vien tāds, ka, ja reiz neviens no vecākiem nav nekāds noziedznieks un tiesnesim jālemj, pie kā dzīvos bērns, rodas liels subjektīvisma moments. Praksē tādos gadījumos parasti sāk strādāt princips, ka savās mājās pat sienas palīdz.

Tas ir, ja sieviete ar bērnu LV pilsoni atbēg uz Latviju, LV visticamāk visi iespējamie subjektīvie momenti tiesā strādās par labu viņai.
Savukārt, ja ārzemnieks savā valstī ar bērnu savas valsts pilsoni notinas uz citu dzīvesvietu, tad tās valsts tiesnešu subjektīvisms visticamāk strādās par labu tēvam.

Esmu padzīvojusi gan Lietuvā, gan Čehijā.
Tajā laikā vienīgais, kas pietrūka ir ģimene un draugi. Laikam jau varu piekrist arī tam, ka īsti nejūtos, kā 100% latviete, jo visu laiku velk uz ārzemēm un kko pamainīt savā dzīvē, tāpēc jau pavasarī brauksim ar draugu meklēt laimi citur.
Kas to lai zin, varbūt iepatiksies un tur arī paliksim. :)

Vai tad tā vienkārši var ''aizbēgt'' ar bērnu bez 2.vecāka atļaujas?

Piemēram, Bija gadījums, kad labi izglītotai latvietei Norvēģijā norvēģu bezdarbnieks bija savācis kopējo bērnu, un no sievietes piedziniis uzturlīdzekļus gan bērnam, gan laikam arī pats sev:-). Latviete, kaut arī absolūta Norvēģijas fane, savāca bērnu un atbēga uz Latviju. Norvēģis prasīja bērnu atgriezt Norvēģijā. Visas juridiskās nianses nezinu, bet Latvijas tiesā sievietei iznākums bija pozitīvs. Viņa Latvijā palika kopā ar bērnu, kaut arī Norvēģijā bērnu bija savākusi ne visai korekti.

Diezgan komplicēts, bet interesants stāsts :)

Cormeum, uz citu valsti nevar, ja valstis (abas) ir pievienojušās Hāgas konvencijai. Taču tas neierobežo iespēju notīties ar bērnu savas (ārzemnieka) valsts ietvaros uz citu dzīvesvietu.

Kā var no sievietes savākt bērnu un piedzīt uzturlīdzekļus? Nu ko Tu stāsti..
Turklāt, šādos stāstiņos bieži vien ir maz patiesības tieši tādēļ, ka vecāki nestāsta taisnību apkārtējiem, lai iegūtu aizstāvību. Lai gan pūš pīles un cēl cenšas partneri apmelot, padarot sevi par upuri, lai gan stāsts nav ne tuvu tāds. Un pēc tā, ko un kā Tu raksti, ir skaidrs, ka pats īsti nezini par ko runā. tad varbūt nevajag?

Šo stāstu es dzirdēju no juristiem, kas ar to lietu strādāja.
Savukārt, bērna dzīvesvietas noteikšanā civilizētās valstīs nav juridisku priekšrocību konkrēta dzimuma vecākam. Tāpat atsevišķos gadījumos, šķirot laulību, viens no laulātajiem var piedzīt sev uzturlīdzekļus. Arī šajā jautājumā nav priekšroka vienam dzimumam.

Labāk nebojājam jauko diskusiju.

Atgriežoties no ceļojumiem un gaidot lidmašīnu uz Latviju, vienmēr ir tā nepatīkamā sajūta - pag, tiešām, tādi mēs izskatāmies no malas? Momentā kaitina, visi sēž tik drūmi, pēc skata nelaimīgi un pat neveselīgi, nelaipni, ka skatīties negribas.

Mana 2. pusīte (ārzemnieks) pirms laiciņa nāca klajā ar paziņojumu, ka Latvijā ir TIKforši un pretimnākoši cilvēki! :D Tā lūk.. :D :D

cormeum haha, arī mans draugs tā nosprieda, ka latvieši tādi baigi jauki un atraktīvi cilvēki, vienmēr palīdzēs, lai gan vienīgais, no kā var tādu iespaidu gūt ir mana ģimene un draugi, jo ar citiem nav komunicējis. Es teiktu pilnīgi pretējo parasti atbraucot no ārzemēm, bet nu tas laikam kā kuram :D

Manējais tieši izbaudīja komunikāciju ar latviešiem nezināmajiem :D Bet man arī acis iepletās no secinājuma... nepierasts spriedums :D

cormeum, varbūt vnk latvieši bija laipni, jo tas bija ārzemnieks? Un ne krievs no krievijas? :-P:-D

Es pret krieviem no Krievijas esmu ļoti laipna (noteikti laipnāka kā pret latviski nerunājošajiem krieviem tepat) :D

Apple_pie, tak nevienam krievam uz pieres nav rakstīts - viņš vietējais vai atbraucis no citas valsts. Bet nu tas bija neliels sarkasms no manas puses par to visu... Te noteikti pieslēgtos Likteņa Vēstnesis ar saviem komentāriem, ja vien nebūtu izdzēsies. :-D

Manuprāt, var redzēt atšķirības! :)

Piemēram, Bija gadījums, kad labi izglītotai latvietei Norvēģijā norvēģu bezdarbnieks bija savācis kopējo bērnu, un no sievietes piedziniis uzturlīdzekļus gan bērnam, gan laikam arī pats sev.

Law7, Norvēģijā bijušais laulātais nevar piedzīt sev uzturlīdzekļus un arī bērna uzturlīdzekļi no vecāka ar kuru bērns nedzīvo kopā nav nakādi milzīgie. Tīri intereses pēc tikko parēķināju, cik maksā vecāks, kurš pelna nedaudz 50k€ gadā vecākam, kura ienākumi ir 20k€ (tie ir tādi reālistiski cipari ar izglītotas un labā darbā strādājošas latvietes un bezdarbnieka ienākumiem) par bērnu, kas pie labāk atalgotā vecāka nedzīvo vispār un man vairāk par 450€ mēnesī nu nekādi nesanāca. Jo līdzvērtīgāku laika daudzumu vecāki pavada kopā ar bērnu, jo mazāka uzturnauda ir jāmaksā. Ja bērna vecākam bezdarbniekam kā trūkst, tad to "piemet valsts". Tāpat Norvēģijā standarts ir 50/50 regulējums aprūpē un ir jābūt nopietnam iemeslam, lai tā nebūtu.

Es esmu prom no Latvijas +/- 7 gadus un šeit ir manas mājas. Aizbraucu, jo vajadzēja pārmaiņas, paliku, jo šeit jūtos daudz labāk nekā Latvijā. Šobrīd man šeit ir ģimene, draugi, darbs, studijas un nākotnes plāni. Latvija ir tikai 1,5h lidojuma attālumā, tapēc nekādu dižo atšķirtību nejūtu.

Man gan nav bērnu, bet man šķiet izteikti egoistiski liegt bērnam saņemt ekonomiski attīstītas un pārtikušas valsts pilsonību ar visiem izrietošajiem bonusiem tikai tāpēc, ka līdz tādai pakāpei neuzticies bērna tēvam, ka viņš bērnu varētu atņemt. Es saprotu, ka izšķirties var arī pats saskanīgākais pāris, bet, ja ir aizdomas, ka bērna tēvs atņems bērnu, riebjot mātei un kaitējot bērnam... varbūt nav jārada bērni ar tādu?