Dzīve ārzemēs

buuuuu, man bail ar tām baltic ļopenēm lidot, kur nu vēl kā apkalpojošais personāls, kur avārijas gadījumā man citi jābglābj un tad tik pašai sevi :D
un točas tīrīt es arī nevēlos, tur tik daudz nemaksā, lai es apsvērtu to darīt :D

Dzīvoju Kanādā. Pārcēlos vīra dēļ. No sākuma īsti nezinājām, vai paliksim šeit pavisam vai tomēr atgriezīsimies Latvijā. Tagad nu jau n-tie gadi šeit nodzīvoti un noteikti prom braukt netaisamies. Draugi pamazām šo gadu laikā tika iegūti, bet pavisam nesen pārcēlāmies uz Kanādas otru galu un tagad atkal jāsāk iedzīvoties no jauna, nevienu šeit pagaidām nepazīstam. Tas gan nav nekāds baigais traucēklis, jo ir diezgan pierasts ar savu ģimeni turēties cieši kopā...
Vispār man Kanāda ļoti patīk! Jūtos šeit kā mājās. Latviju ir patīkami apciemot, bet jāatzīst godīgi, ka mana sirds tai īsti nepieder. Mani saista bērnības atmiņas, vecāku mājas, vecie draugi un paziņas, tā teikt, savas dzīves vēsture konkrētā ļoti labi zināmā vietā; bet ne valsts kopumā, ne iedzīvotāji kopumā, ne atmosfēra kopumā.

Par Emirates neesmu droša, bet Etihadā tooočna nav 30g vecuma ierobežojuma.
Buuu, viss nav zaudēts :D

Man arī viens izmisīgi gaida citā valstī,bet neesmu riskētāja - esmu labi iekārtojusies ar darbu,dzīvesvietu un drīz gribu mācīties jaunu profesiju,ko jau cik gadus atlieku.Ļoti grib,lai pārvācos,bet mani attur kaut kas.Runa pat nav par naudu,pat ja būtu miljons tagad makā- es domātu braukt vai nē.Ir jauki zināt,ka kāds domā par nākotni,ģimeni,mājvietu,bet es varbūt gluži vienkārši baidos izlīst no savas komforta zonas,atteikties no tā,ko esmu pati panākusi pa šo laiku.Protams,apciemot vienam otru ir forši,paceļot,bet ilgtermiņā tas nebūs.Es saprotu,ka šis lēmums ir ļoti nopietns.Lasu un apbrīnoju meitenes,kuras otra cilvēka dēļ ir pārvākušās.Šī iemesla dēļ attiecības man ir uz robežas,tādēļ nezinu kas vispār notiks.Praktiski vai nu es pārvācos vai arī mēs šķiramies.Skumji...

2 gadus esmu prom, 1 gadu vienā valstī un pēc gada jau atrados pavisam citā valstī jo mans vīrietis tur dzīvo...ko tik neizdarīsi mīlestības vārdā :)
Draugi un ģimene ir Latvijā un protams man viņi pietrūkst, bet sapazinos ar drauga draugiem, ieguvu jaunus un nav tik traki,vienīgi dažkārt tā skumji ka nav ar ko aiziet paballēties...
Bet doma pagaidām atpakaļ pārcelties uz Latviju nav, jo pieradu pie lielas algas :D

Es esmu aizdomaajusies par atgriesanos Latvijaa,bet tas vareetu notikti tikai tad,ja paliktu viena,tad mani sii zeme vairs neinteresee!Dziivoju Kalifornijaa 20 gadus.

Nu jau 6 gadi kā dzīvoju prom no Latvijas. Atbraucu šeit sevis un darba dēļ. Latvijā mediķu darbs diemžēl tad netika un netiek joprojām pienācīgi atalgots. Protams,var strādāt privātpraksēs, bet Es nevēlos no 8:00 rītā līdz 8:00 vakarā būt darbā. Tad pazūd vēlme strādāt, jo tomēr ir liela slodze.
Klāt nāca arī tas, ka man vienmēr gribējies praktizēties ārzemēs. Un man tāda iespēja radās.
Jūtos šeit ļoti labi un te tagad ir manas mājas. Ir draugi, ir hobiji. Principā visa mana dzīve notiek šeit.
Ar Latvijas draugiem, ģimeni man nav zudis kontakts. Tieši pretēji- tikšanās kļuvušas īpašākas un sirsnīgākas. Uz Latviju tāpat diezgan bieži sanāk aizbraukt 5-6x gadā, ta kā galīgi nejūtu, ka man pietrūktu kaut kas. Viss ir ļoti labi.

Esmu Somijā jau gandrīz 5 gadus, visu laiku dzīvojos pa ziemeļiem, bet šovasar pārvācos uz Helsinkiem. Pirmo reizi atbraucu mīlestības dēļ, bet izšķīrāmies pēc dažiem gadiem. Biju plānojusi pārvākties kaut kur prom, vai nu Latvija, vai Londona, vai Āzija.. Bet iepazinos ar draugu, viņš ir soms un tā arī paliku, vienīgi, lai man jautrāk, pārcēlāmies uz Helsinkiem. Tagad gaidām pasaulē ierodamies mazuli, tā ka nu laikam es te uz palikšanu. Mazajai būs Somijas pilsonība, ja būs iespēja, tad dubultpilsonība. Mīlu Latviju, bet savam bērnam tomēr novēlu Somiju..
Uz Latviju vienmēr prieks aizbraukt, ļoti patīk mana pilsēta, Rīga, Latvijas daba, lauki, ēdiens. Bet esmu jau tik ļoti pieradusi pie tā, cik sakārtota ir Somija, ka vienmēr drusku apjūku esot citā valstī pat, ja tā ir Latvija.

Dzīvoju ārpus Latvijas 5 gadus. No Latvijas pietrūkst mana ģimene, draudzenes un vecāku mājas..pārējais nē :) Jūtos labi tur, kur esmu tagad.

Es dzīvoju UK, vairāk kā 3 gadus. Atbraucu, kad pabeidzu universitāti, jo gribējās kaut ko jaunu. Es vienmēr esmu jutusies kā kosmopolīts un man gribējās vairāk ceļot, tapēc manā pirmā doma bija sapelnīt nedaudz naudu un pēc tam doties kaut kur tālāk, bet sanāca tā, ka es iepazinos as savu draugu, tapēc nekur tālāk par UK neesmu tikusi. Es te esmu tā iedzīvojusies, ka jūtos kā mājās, bet dažreiz ir tā ka gribas klātbūtnē aprunāties ar vecākiem, ne pa telefonu, it kā jau tikai 3 stundu lidojums, bet tas nav tā kā iesēsties mašīnā un pēc pusstundas būt pie vecākiem. Man nav tā, ka es ļoti ilgotos pēc Latvijas, bet dažkārt ir patīkama nostaļģijas sajūta, domājot par Latviju, taču UK es jūtos tā, ka man ir vairāk iespējas, piemēram, kaut vai ceļot vairāk, ceļot ārpus Eiropas, kas man it ļoti svarīgi.

Dzīvoju piekto gadu Francijā, arī pārcēlos mīlestības dēļ, bet esmu periodiski padzīvojusi ārzemēs arī pirms tam. Esmu iedzīvojusies, jā, man te klājas labi un ir draugi. No Latvijas reizēm pietrūkst konkrētu pārtikas produktu, krāsainā rudens un sniega ziemā :-)

Klaviatūra, apsveicu ar gaidāmo mazuli!!! (l)
Tikai... tevi neuztrauc, ka, ja nu gadījumā kaut kas jums attiecībās neies kā nākas un nāksies pašķirties - bērna tēvs var tev atņemt bērnu?... Tas ir tas lielākais klupšanas akmens, kas mani jebkad atturētu precēties un veidot attiecības ar ārzemnieku un dzīvot viņa valstī...

Visi juristi, kas nodarbojas ar lietām, kur latviete ar ārzemnieku "dala" kopīgo bērnu, iesaka bērnus uzreiz pēc dzimšanas reģistrēt kā Latvijas pilsoņus. Eh, ja jūs zinātu, cik daudzas latvietes ir "pakāsušas" savus bērnus - citas valsts pilsoņus.

Daudz domāju par pārvākšanos uz ārzemēm, nevaru saņemties lielām pārmaiņām :-/ , pagaidām laikam atliks tikai Rīga kā dzīvesvietas maiņa :-D

law, kaa ir, ja beerns un maate ir dubultpilsoni?

Neons,
Paldies (l)
Nē, es par to nesatraucos :) Viņam ir dēliņš no iepriekšējām attiecībām un es redzu, cik fantastisks tēvs viņš ir, tāpēc esmu pilnībā mierīga un droša par savu un mūsu meitas nākotni.

Man pusē nemaz nevar tā vienkārši ņemt un atņemt bērnu gadījumos, ja vecāki šķiras (ja vien nav nopietns pamatots iemesls tam) :)

Klaviatūra, nu tad forši!!! Vēlreiz apsveicu! (l)
cormeum, nu es tā šajā tēmā neesmu iedziļinājusies, jo man nekad nav tas bijis aktuāli. Vnk ir skaidrs, ka savas valsts pilsonis (vīrietis) jebkurā gadījumā būs vairāk tiesisks un valsts to aizstāvēs vairāk, kā kaut kādu iebraucēju (sievieti), kura nav pat oficiāla sieva (bieži vien) šim te valsts pilsonim. Lai nu kā - tā banāli ir juridiska diskriminācija, kas savā ziņā ir visai pašsaprotama.

Vnk ir skaidrs, ka savas valsts pilsonis (vīrietis) jebkurā gadījumā būs vairāk tiesisks un valsts to aizstāvēs vairāk, kā kaut kādu iebraucēju (sievieti), kura nav pat oficiāla sieva (bieži vien) šim te valsts pilsonim. Lai nu kā - tā banāli ir juridiska diskriminācija, kas savā ziņā ir visai pašsaprotama.

Ar gadem jau arī iebraucēji iegūst valstī stabilitāti.. uzturēšanās atļauja, darbs utt. Es nezinu kā ir Tavā pusē ar likumiem.. bet mums statuss ''neprecēts'' nav zaļā gaisma diskriminācijai :)
Ir toties iespēja reģistrēt partnerattiecības, kur būtiskākā atšķirība starp precētu pāri ir mantojuma jautājumā :)

coremum, es arī nezinu kā ir manā pusē, jo kā jau teicu, man tas nav aktuāli. Taču ir dzirdēts ne viens vien gadījums... Un gan jau arī pati esi dzirdējusi tādus. Iedzīvotāja status nav tas pats, kas pilsonība.