Sveikas! :-)
Jau dažus mēnešus esmu šķīrusies. Cenšos tam tikt pāri - aizmirst visu (nedomāt par to) . Lai gan, nomoku sevi ar jautājumiem - Kāpēc tas viss notika tā , un ne savādāk ? (Ja attiecībās viss bij labi)
Tai pat laika, pēc šķiršanās puisis saka saviem draugiem - kad viņam manis pietrūkstot, un kad esot bijuši kopā , tas esot bijis labs laiks.
Strīdi par to , lai aizmirstu viņu - nedomāju , lai nobloķēju viņu visur, kur vien tas iespējams. (t)
Tad nu, pagājušo mēness piedāvāja darbu tajā pašā pilsētā, kur dzīvo viņš. Sāku meklēt dzīvokli, kur dzīvot, un tad atkal viņš lika par sevi manīt - piedāvāja dzīvot pie sevis un saviem vecākiem . Uzreiz piekritu, lai gan domas plēsa uz pusēm mani. Jo tur tak dzīvo viņš , atmiņas utt. :-(
Pats nu jau Anglija strādā, un tad nu es dzīvoju pie viņa vecākiem. Pats pa retam uzraksta, uzjautā - kā iet, ko daru , utt.
Pat piedāvājās , lai vasarā braucot pie viņa ciemos padzīvot un arī pastrādāt . (Kad bijām kopā , zināja to, kad gribu braukt prom- strādāt) (t)
Nu bāac, kas notiek ? Es nesaprotu . . :'-( Ko Jūs darītu šādā situācijā ?