Ar novirzi no normas, vismaz es, saprotu to, ka, ja tādā kopējā mērogā ir pieņemts uzskatīt heteroseksuālu cilvēku par kaut ko normālu, pašsaprotamu, tad homoseksuālisms nozīmē izmaiņas cilvēka organismā, jo tāpat vien ne psihe, ne uzskati nemainās. Un būtu ļoti absurdi uzskatīt, ka tā vienkārši ir.
Bet jautājums vairs nav par to, jo ko gan mēs darīsim ar šo informāciju? Meklēsim zāles pret to? Priekš kam? Jo neviens (!) nezin, kas notiks ar šo bērnu, kas auguši homoseksuāļu ģimenēs, psihēm pēc gadiem 20, 40, 50, un cik maz to ietekmēs fakts, ka tos audzināja divas sievietes/ vīrieši.