Bērnu adopcija un viendzimuma pāri

Starp citu, gan man zināmi, gan no publiski zināmajiem, lesbiešu pāri bērnus pagādā bioloģiskā ceļā :) Protams, tur ir vajadzīgs šis tas no vīrieša :)

Kad vēl biju gay.lv saitā, tur lesbietes mēdza meklēt glītus/ļoti inteliģentus/ar labiem gēniem gejus kā spermas donorus.
Ar to gribu teikt, no Dabas viedokļa šāds risinājums man liekas ļoti racionāls - kad gejs ziedo spermu lesbietei, tad principā netiek iejaukts no malas "neviens", un nerodas dzeguzes situācija.
Es vispār esmu ārprātā vecmodīga, 19.gs nekādi bērni adoptēti netika, bet tikai pieņemti audzināšanā. Izaudzināja bērnus guvernantes līdz 16 gadiem, tad lika strādāt. Oskara Vailda biogrāfijā kas lidzīgs bija.

Žurnālā IR bija raksts par 35g.v+ lesbiešu pāri, kas meklējušas geju ar labiem gēniem. Geju atradušas, bet nekas nesanācis. Pēc tam, taisījās pie bērna tikt mākslīgās apaugoļošanas ceļā, kas priekš viņām esot ļoti dārgi.
Jocīgi, ka tur pat kā variants nebtija minēta iespēja šim nolūkam meklēt vīrieti, kuram ... patīk sievietes :-)

Inga88
Man šķiet mans komentārs 19.11.2016 13:54 izskaidro manu nostāju šajā jautājumā.

Pēc Tavas loģikas, bērni, kuri auguši nepilnās ģimenēs, ar vienu vecāku, izaugot nespēs veidot normālas attiecības, jo viņi nebūs redzējuši, kā tas ir - būt attiecībās.

Vispār jau es neko tādu neapgalvoju. Tas varbūt bija taisnība agrākos laikos, kad bērni ļoti ilgu laiku auga ģimenē un visa viņu pasaules uztvere zināmā mērā bija ģimenes modeļa kopija. Šobrīd ļoti daudz pieliek klāt apkārtējie bērnudārzā, skolā, mēdijos redzētais.
Bet nevajag iedomāties, ka bērnam kuru audzinājusi vientuļā māte, vecmāmiņa ir tieši tādas pašas izredzes nākotnē veidot veiksmīgas attiecības kā laimīgās un harmoniskās vecāku attiecības augušam bērnam, jo tās nevar aizstāt nekas. Cik labi vai slikti tas izdosies, ja tādu attiecību nav, ir daudzu un dažādu faktoru rezultāts...

Tas, kas nosaka vai bērns spēs veiksmīgi veidot attiecības jau nav atkarīgs no tā vai viņam rādīja piemēru tētis un mamma, ome un opis vai 2 mammas. Tas ir atkarīgs no tā vai viņam rādīja piemēru 2 nobrieduši indivīdi, kas prot sadarboties, risināt konfliktus produktīvi, ir cieņpilni viens pret otru un nav emocionāli vardarbīgi. Tas vai viņi iekļaujas A4 dzimumsteriotipiskās lomās galīgi nav svarīgi.

NordicBelle
Protams. Un pat, ja abi vecāki nerāda to labāko piemēru spējā sadarboties, risināt konfliktus utt., tas vēl nenozīmē, ka bērns obligāti izaugs viņu kopija.

Arī fakts, bet bērniem vajag veselīgu attiecību piemērus. Tapēc tajā, ka "vajag veselu ciemu, lai izqudzinātu bērnu" ir daudz gudrības. Dažkārt tantēm, onkuļiem, vecvecākiem un draugiem vajag ieņemt lielāku vietu bērna dzīvē un dot vairāk, jo ir jākompensē vecāku trūkumi.

Mhm, varu tikai piekrist. :-)

Īstenībā, jā, kāpēc mēs šķirtās ģimenes, kur bērns uzaug ar divām sievietēm (vai vīriešiem), tikai nākušām no dažādām paaudzēm, uztveram par kaut ko puslīdz pieņemamu, bet kā geju un lezbiešu temats, tā spalvas pa gaisu un putas no mutes par to, cik ļoti tas ir nepieņemami?! Citējot NordicBelle,:

ir atkarīgs no tā vai viņam rādīja piemēru 2 nobrieduši indivīdi, kas prot sadarboties, risināt konfliktus produktīvi, ir cieņpilni viens pret otru un nav emocionāli vardarbīgi. Tas vai viņi iekļaujas A4 dzimumsteriotipiskās lomās galīgi nav svarīgi.

Es atbalstu viendzimuma laulības,bet neatbalstu bērna adoptesanu viendzimuma pārim.Kaut kad lasiju personīgas pieredzes ,ko stāstīja bērni ,kuri auguši ar viendzimuma vecākiem.Es nezinu,varbut tas bija pasūtījuma raksts,bet šāds ģimenes modelis bija atstājis negatīvās sekas uz to bernu psihi.Jau pieauguša vecumā viņi atzinās,ka tas nav bijs īsti normāli.

Negatīvas sekas psihē, starp citu, ir atstātas visiem šķirto vecāku bērniem un kašķīgu nešķirto vecāku bērniem. Rēķiniet paši, cik daudzi no mums tie ir :) Es viens no tiem!

sociālo dienestu ikgadējas pārbaudes notiek visās ģimenēs, kur ir adoptēts bērns. tās ir obligātas, neskatoties uz to, cik normāli un pārticīgi cilvēki dzīvo :)
bērns izaugs laimīgāks, ja tiks adoptēts. pilnīgi noteikti.

Atbalstu. Kāpēc lai bērns augtu bērnunamā ja viņš var augt ģimenē. Neatkarīgi no tā, kāda dzimuma ir vecāki. Ja viņi ir izvēlējušies adoptēt bērnu, tas liecina par to, ka viņi ir apzinīgi pieņēmuši šo lēmumu, tam gatavojušies. Droši vien kaut kādi pētījumi ir veikti valstīs, kur tā jau ir ierasta prakse, piemēram, ASV.
Par tādiem argumentiem, kuros pavīd teksti "bērns redzēs kā tēti/mammas laizās" man atliek tikai pabrīnīties. Jo "laizīties" bērna klātbūtnē nevajadzētu ne homoseksuāliem, ne heteroseksuāliem pāriem. Pieķeršanos, mīlestību, rūpes, cieņu var izrādīt arī citādi.

Nesaskatu neko sliktu.
Adoptēt jau gluži nenozīmē, aiziet,paņemt bērnu pāris minūšu laikā un audzināt Tas tomēr ir ilgs process,ieskaitot visas pārbaudes,kam jāiet cauri. Ja pāris ir nobriedis, lai adoptē gan lezbiešu,gan geju, gan hetero pāris.Svarīgāk par to,kas nu katram indivīdam biksēs darās, ir tas, lai bērns justos laimīgs un par viņu var pienācīgi parūpēties.

Kāda starpība, viendzimuma, divdzimuma vai vientulis ar bērnu , galvenais lai adoptē.

Visus komentārus cītīgi neizlasīju, tādēļ varbūt tas, ko teikšu jau ir izskanējis.
--------------------
Neesmu padziļināti studējusi bērnu attīstības psiholoģiju, bet esmu nedaudz interesējusies, un sakarā ar bērna attīstību vienmēr uzsver to, cik milzīga nozīme vecāku uzvedībai/rīcībai/attieksmei/utt, utjp ir visas bērnības garumā. Un ne tikai virspusējā, apzinātā līmenī, kā šeit viena meitene teica, bet daudz dziļāk. Bērnam ir jāizjūt saikne gan ar māti, gan tēvu, un ja kaut kas šajās saiknēs ir nogājis greizi vai nav izpildījies, šīs pieļautās kļūdas saglabājas zemapziņā un atstāj ietekmi uz visu turpmāko dzīvi. Jā, visas šķiršanās, konflikti, raksturu nesaderības (piemēram, ārkārtīgi valdonīga māte un apspiests tēvs) utml problēmas bērnu ļoti spēcīgi ietekmē - bet gadījumā vai tad arī tas, ka bērnam ir 2 mammas vai 2 tēti neatstātu pēdas bērna psihē? Ne tāpēc, ka viendzimuma attiecības kāds uzskata par amorālām vai kā tamlīdzīgi, bet tīri tāpēc, ka bērns neizdzīvo šo te saikni gan ar māti, gan tēvu.
------------------
Piemēram, bieži tiek runāts par to, ka meitenei ir ļoti svarīgi saņemt novērtējumu/atzinību/komplimentus no sava tēva, jo tas veidos viņas tālāko pašapziņu, attieksmi pret pretējo dzimumu, utml. Un zēniem vice versa. Tad kas notiek ģimenēs, kur bērnu audzina 2 mammas vai 2 tēvi? Vai tiešām šie būtiskie elementi neiztrūkst?

Piemēram, bieži tiek runāts par to, ka meitenei ir ļoti svarīgi saņemt novērtējumu/atzinību/komplimentus no sava tēva, jo tas veidos viņas tālāko pašapziņu, attieksmi pret pretējo dzimumu, utml. Un zēniem vice versa. Tad kas notiek ģimenēs, kur bērnu audzina 2 mammas vai 2 tēvi? Vai tiešām šie būtiskie elementi neiztrūkst?

Bet, ja audzina tikai māte vai tēvs, vai tad arī neiztrūkst šie būtiskie elementi?

Bonecutie
Es jau minēju,ka esmu kādreiz lasījusi rakstu,kur bērni jau pieaugušā vecumā dalaas ar sajūtām kā ir uzaugt ģimene ar 2 vam mammām vai tētiem.Un tieši tur arī tika apskatīti tie jautājumi,ko tu tiko uzdevi.Un pilnīgi visi aptaujātie teica,ka būtu labāk gribejussi uzaugt standarta ģimene,kur katrs no vecākiem ir pretēja dzimuma.

mis_magdalena
Protams,ka arī tad iztrūkst.Tapec jau ideālais variants bernam ir augt ģimenē e,kura ir gan sieviete gan vīrietis.Protams ,ja šie cilvēki ir normāli,nav fiziskās vai morālās vardarbības ,bērns tiek mīlēts utt.

Bonecutie, tās runas par attiecību nozīmīgumu ar pretējā dzimumu vecāku ir ļoti lielā mērā Freidiskās tradīcijas iespaidotas un ne vienmēr pamatotas. Jā, protams, ir labi, ka bērni uzaugot veido drošas pieķeršanās pilnas attiecības ar abu dzimumu pieaugušajiem, bet nav tiem obligāti jābūt vecākiem.
Tas, kas mani kaitina ir, ka daudziem cilvēkiem ir pārliecīga tendence idealizēt heteronormatīvo ģimenes modeli. Arī ģimenē ar mammu un tēti bērns var tikt pie 1001 morālas traumas. Turklāt kontrole pār bioloģiskajiem bērniem ģimenēs ir krietni niecīgāka nekā adopcijas gadījumā. Neviens neizvērtē vai tu esi gana kompetents dzemdēt, bet, ja vēlies adoptēt cita dzemdēto, tad gan šķirošanas siets ir smalks. Vai tad nav lielāka iespēja sagaidīt kvalitatīvu, mīlošu un pārdomātu audzināšanu no vecākiem, kas atbilst augstiem atlases kritērijiem, nevis no tādiem, kuriem vienīgais kritērijs ir viņu auglība?