catana, tas ir viens no iemesliem, kāpēc es neaizgāju studēt par veterinārārstu, lai gan gribēju ļoti, un joprojām gribu - šajā profesijā ir nenormāli jācīnās, jāsitas, lai labi pelnītu. Ar māsiņām ir tas pats, ar sociālajiem darbiniekiem. Nu nav šīs profesijas no to klāsta, ar kurām var nopelnīt. Diemžēl. Ar to jārēķinās.
Runājot par 2 mēnešu atvaļinājumu - man ļoti patika Ķīļa ideja par mācību gada pagarināšanu un slodzes samazināšanu ikdienā. Cik atceros no saviem skolas laikiem, pamatskolā vēl bija normāli, bet vidusskolā (ģimnāzijā) tas bija murgs. Stundas katru dienu sākās 8, es biju cīrulis un esmu joprojām, pirmās 3-4 stundas es vienkārši atsēdēju (lasiet: atgulēju) un neko neko neuztvēru, jo man nāca miegs. Aiziet gulēt ātrāk īsti nebija opcija. Stundas mums beidzās 15.30, tālāk sākās pulciņi - gatavošanās olimpiādēm un konsultācijas, kuras 2-3x nedēļā izmantoja pilnīgi visa mana klase. Daļa gatavojās olimpiādēm, daļa gāja uzrakstīt slimošanas laikā iekavētos kontroldarbus, daļa piemācīties priekšmetus, kurus stundās nav līdz galam sapratuši. Praktiski katru dienu mums tika uzdoti apjomīgi mājasdarbi, nebija tādas dienas, kad nebūtu jāraksta vismaz 1 eseja vai domraksts, atšķīrās tikai priekšmeti - latviešu valoda, angļu valoda, vācu valoda, vēsture. Kvalitatīvi uzrakstīt eseju uz 9-10 ballēm - tās bija 2 stundas. Plus gramatikas uzdevumi, jauno vārdiņu iekalšana, 4-5 uzdevumi matemātikā. Aiziet laicīgi gulēt nebija reāli. Man vēl bija tāda ekstra, ka mamma varēja atļauties apmaksāt franču valodas kursus ārpus skolas un vienu gadu es arī liku tiesības. Tātad tam vēl tika veltīts laiks vakaros. Manā laikā bija tā - klasesbiedri bija vai nu izgulējušies, vai nu izpildījuši visus mājasdarbus. Opcija "ir visi mājasdarbi un ir arī izgulējies" bija labākajā gadījumā pirmdienās. Nu tad par kādu kvalitāti te var runāt? Vairums skolotāju man bija tiešām forši.