Kā diviem rīdziniekiem iedzīvoties "laukos"?

Protams, cik cilvēku, tik viedokļu, bet... dzīve ārpus Rīgas - tas ir forši! Kāda augstāk minēja, ka visi traucas uz Rīgu - nebūt ne, tieši šobrīd arvien aktuālāka kļūst pārcelšanās uz mazākām pilsētām! Lieliski varianti (es šoreiz par Vidzemi) ir Sigulda, Valmiera, Cēsis. Tur ir darbavietas, veikali, kultūras un izklaides vietas, iespējas izveidot savu biznesu un ļoti pretimnākošas pašvaldības. Manā paziņu lokā ir cilvēki, kuri katru dienu mēro ceļu no šīm pilsētām uz Rīgu - nekādu problēmu! Ja satrauc degvielas izmaksas - Facebook ir grupas, kurās var paķert līdzi ceļabiedrus par pāris EUR, tādējādi arī iegūstot kompāniju. Galvenais tiešām ir saprast, vai nudien tam esi gatava, jo, ja ir jāpiespiežas, tad pati negūsi prieku, nespēsi uzņemt un izgaršot visu, ko Tev sniedz šīs pilsētas. Bet, manuprāt, iekārtot topošo ģimenes ligzdiņu ārpus Rīgas ir fantastiski! (l)

Riry, ja nav noslēpums, kas par vietu? Tā kā minēji "pa tiešo" transfēru, tad man prātā nāk vai nu Nākotne vai Ozolnieki. Ja Ozolnieki, tad jau vispār nav ko galvu lauzīt.

Katram savas prioritātes un vēlmes, bet es šādā situācijā neņemtu dzīvokli mazpilsētā. Galvenais iemesls ir tas, ka es tur negribētu dzīvot. Kā arī tas, ka tur dzīvojot ievērojami pieaugtu ceļa izdevumi, labāk šo ceļa izdevumu summu ieguldītu kredīta maksājumos, pērkot dzīvokli Jelgavā.

Mincis Ozolniekos jau nu gan nav lēti dzīvokļi. Drīzāk izklausās pēc Kalnciema.

Aiziet prom no Rīgas uz mazpilsētu bija mana labākā izvēle. Ne brīdi neesmu nožēlojusi..

Es arī viennozīmīgi tikai labprāt mazpilsētā dzīvotu! Tiesa, es neesmu rīdziniece un uzaugu mazpilsētā. Vienīgi es piekrītu komentāriem, ka nu, dzīvokli pirktu pilsētā. Tādā mazpilsētā tikai par māju ar sētu, lai pēc pilnas programmas var izbaudīt to mazpilsētu burvību.

Jā, runa ir par Kalnciemu. Tagad kartē sāku pētīt, un pēc ceļa tas tomēr sanāk tālāk no Jelgavas kā domāju. Kādi 30km. Ja kāds zina labāk to apkārti - labojiet mani. It kā jau nav tik kritiski, bet nu tomēr ceļš sanāk garāks :-/
Pašā Jelgavā nudien nav tik kārdinošas cenas, lai es tagad tērētu laiku, līdzekļus uz pārvākšanos, ņemtu kredītus. Neredzu jēgu, jo pārvākties ārpus Rīgas nav pašmērķis.
Ai, tūdaļ visi sāks rakstīt, ka uz Kalnciemu var iet tikai nomirt :-D Draugs labi zina to vietu, bet es tikai ar Googles palīdzību sāku iepazīt.
Tur vēl to rūpnīcu domā būvēt, ko es vērtēju dalīti, jo vēl jau tur nedzīvoju :-D
Par māju jau rakstīju - neesmu droša, ka gribu visas tās klapatas. Precīzāk sakot - negribu. (t)

Ārpus Rīgas es dzīvokli nepirktu. Jo, manuprāt, ja dzīvot ārpus Rīgas (ja darbs Rīgā), tad tikai tāpēc, ka ir privātmāja.
Mēs arī bijām tādas izvēles priekšā. Izlēmām par labu dzīvoklim Rīgā, jo es neesmu pārliecināta, vai pašreizējā dzīves posmā gribu māju.

Uz dzīvokli kalnciemā es laikam nepārceltos gan.
30 km nav daudz, bet nu ja man būtu jāizvēlas dzīvoklis Rīgā vai dzīvoklis pierīgā,izvēlētos Rīgā,jo ja prom no Rīgas, tad tikai uz māju.
Varbūt pakrājat vēl un paskatieties vēl variantus? Mēs jau diezgan ilgi skatamies piedāvājumus, nevajag neko sasteigt. Obligāti aizbraukt pastaigāt pa apkārtni, gan dienā,gan vēlos vakaros. Man ļoti svarīgi ir,lai justos droši. Lai gan jāņupē ir diezgan lēti īpašumi,aizbraucot tur, sapratu,ka tur savu kāju nesperšu un dzīvot negribu.

Ja ir mašīna, tad katru dienu 30 km nav šķērslis. Es dzīvoju 45 km no Rīgas, un pati braukāju uz Rīgu. Tagad gan, nē, bet draugs katru dienu brauc uz darbu. 40-50 minūtes pa taisno ceļu un ir darbā! Man viena draudzene no viena Rīgas gala uz otru tik ilgi brauc. Ja satiksme drausmīga, tad vēl ilgāk.
Un par dzīvošanu dzīvoklī laukos... Nopietni? Kas tur slikts? Nē, nu, protams, katram savs viedoklis, bet zemes ir tik, cik ir, un nevar visi mājas sabūvēt. :) Es dzīvoju ciematā, un dzīvoklis ir procesā. Ļoti zaļš "rajoniņš", dzīvokļu mājā nav daudz, tāpēc pat nerodas sajūta, ka dzīvošu tā kā Rīgas centrā. Jāsaka arī, ka "laukos" vispār tā dzīvokļu māju atmosfēra šķiet citādāka nekā Rīgā.

Lai izlemtu, vai tā vieta der, tad labāk jau aizbraukt apskatīties pašiem. Mēs tā braucām izpētīt apkārti, lai saprastu, vai vispār konkrēto māju ir vērts apskatīt. Aprunājāmies ar kaimiņiem par konkrētās vietas plusiem un mīnusiem.
Un, jā, sapratām, ka tai cenu kategorijā, kurā māju varam atļauties, tieši vietai ir vairāk mīnusu nekā plusu.

ērzelis - vot tāpēc es arī domāju, ka viena lieta ir teorētiski par to visu domāt, bet otra lieta aizbraukt un ieraudzīt, kā tas viss izskatās dzīvē. Draugs saka, ka tur diezgan pāķiski cilvēki (negribu gan nevienu aizvainot, kas no turienes nāk).

tur diezgan pāķiski cilvēki

Kas tas? :)

Mēs bieži vien nesarunājot mājas apskati,aizbraucām apskatīties kāda apkārtne,cik laiks aiziet no turienes līdz darbam, vēl daudz citi faktori,tikai tad zvanījām īpašniekam.
Nekādiem loģistikas centriem blakus nedzīvotu, arī skatījāmies jauno Rail Baltica jauno plānojumu.
Sākat intensīvāk braukāt uz turieni un skataties vairākus variantus.

MoonLady - kā skaidro draugs, tad viņam ceļā galvenokārt trāpījās cilvēki treniņbiksēs un citādi savādi ģērbti vietējie. Izskatījās pēc tādiem, kuriem ir finansu grūtības, ko sekmē atkarības un/vai izglītības trūkums. Nu, tā kaut kā, literārākā valodā to ideju skaidrojot Rīgā laikam tādus sauktu par urlām. :) Es pati tur neesmu bijusi - nav ne jausmas. Man jau šķiet, ka pārspīlēti. Man galvenais, lai tas nav narkomānu un alkoholiķu centrālais birojs.

Nelasiju visu-varbuut atkaartosos!Viss atkariigs no pasiem cilveekiem,to veelmeem ,skatijuma,ko saprot ar dziivi ,ko pasi sauktu -apmierina!Manas draudzenes arii nesaprot,kaa es varu dziivot tik taalu no lielaas pilseetas Sanfrancisko,bet mani tas loti apmierina,jo loti patiik klusums,miers ,taalu no cilveeku burzmas uttJa cilveekam ir vajadziiga taa pilseeta,savaa zinaa izraadiisanaas ar peedeejaam modiiteem utt-noteikti nebuus viegli uzreiz!Tur pilniigi nav nekaada sakara ar to ,cik naudas,kaadi apstaakli utt.

Es pārvācos uz maziņu mazītiņu pilsētiņu vides maiņai pirms 7 gadiem. Tagad sajūta, ka iestigusi bedrē un knapi ārā tieku, bet tam visas papildus nāk citi apstākļi, kas neattieksies uz šo situāciju.
Dzimu, augu Rīgā, šobrīd skaitu dienas līdz mirklim, kad būšu atpakaļ.
Dzīvot ārpus Rīgas mazā piepilsētiņā, manuprāt, visjaukāk ir ar māju, jo savs pagalms, dzīvnieki, brīvība. Bet māja atkal nāk ar ļoti, ļoti, ļoti daudziem citiem mīnusiem.
No personīgās pieredzes varu tikai teikt, ka kopš vidusskolas mans viedoklis par vietu, kurā pašlaik uzturos, nav mainījies. 0 kvalitatīvas izklaides iespēju. Tuvākā banka ar normālu darba laiku ir Rīgā, darbs ir Rīgā, draugi Rīgā. Ceļā ar sastrēgumiem no rīta pavadu 45minūtes, braucot aptuveni 35km distanci. Vakaros man paiet stunda. Ar autobusu tā ir 1,5h ilga distance no rītiem, stunda vakaros.
Mani vajadzētu sausajā narkozē izrubīt, lai es tā brīvprātīgi atgrieztos nomaļākā vietā, prom no dzīvības un iespējām. Tuvāko pilsētu darba iespējas vienkārši 0, esot bez auto arī izklaides iespējas 0. Ja ir savs auto, tad var pieciest, bet tiklīdz kaut kas tfu,tfu,tfu atgadās, tu esi atkarīgs no visiem citiem - autobusa, laikapstākļiem, citiem cilvēkiem un viņu garastāvokļiem utt.
Noteikti ir jādomā tālāk par šajā brīdī esošo sitāciju. Ja būtu jāmaina darbs, vai spētu Jelgavā, tās apkārtnē atrast pieklājīgu darbu, kurš maksātu tikpat labi? Vai vēl viens auto nebūtu apgrūtinājums? Vai ceļā pavadīt stundu no rīta/vakarā, braucot pa vienmuļu ceļu ir tiešām tas, ko var paciest visu atlikušo mūžu utml situācijas/jautājumi...
Jā, es kādreiz mēdzu agrā rītā stundā braukt 45min no centra līdz teikai, lai tiktu uz skolu, tādu pašu laika mērījumu kā tagad no pārdaugavas uz mājām, taču tās ir divas dažādas sajūtas un apstākļi.
Ir jāmīl daba, vientulība (nosacīta), lai pieņemtu tādu lēmumu, kā arī jābūt attiecīgā dzīves posmā vai mirklī, lai tas šķistu pievilcīgs. Ja jādomā par bērniem, tad ļoti tuvu, esot ārpus Rīgas, jābūt skolai, auklēm, dārziņam, attīstības iespējām un konkurētspējīgai izaugsmei!
Ja tas viss ir rokas stiepiena attālumā - kādēļ gan ne. Jelgava gan ir visai attīstīta un simpātiska pilsēta, tur vajadzētu būt kaut kādām iespējām. Bet, kas notiks mirklī, kad bērnam būs jādodas uz skolu 30km no mājām, neviena mašīna nedarbosies un autobuss kursēs 6 no rīta?
(manuprāt)
Un neapšaubāmi ir savi plusi un mīnusi. Kamēr nepiedzīvosi - nezināsi. Es kādreiz domāju, ka dzīvot mājā nebūs forši.. padzīvoju, kādu mirkli padomāju pretēji. padzīvoju vēl, sapratu, ka sākotnēji uzskatīju pareizi un esmu atgriezusies pie sākotnējām izjūtām/domām.

Nav bijusi darīšana ar Kalnciemu, bet es nesaprotu, kā to apvidu var nosaukt par laukiem. Manā skatījumā viss, kas ir 1h attālumā no Rīgas nevar būt lauki, jo Rīga ir rokas stiepiena attālumā. Jā,man 40-60km ir rokas stiepiena attālums, jo jau kādu piekto gadu tā braukāju un zinu daudzus, kuri to dara. Uz visām pusēm no Rīgas, vai tā būtu Jelgava, Sigulda vai Ikšķile, neko traģisku neredzu. Pat ja tur ir divas mājas un seši koki, tāpat, iesēdies mašīnā un pēc max 30 min esi cilvēku burzmā. Man tad daudz traģiskāk šķiet it kā lielās (vai nosacīti lielās) pilsētās Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Jēkabpils, jo tās atrodas daudz, daudz tālāk no Rīgas.
Nu jā, vienīgais jāpadomā par bērnu, tomēr tas nenozīmē, ka jādzīvo Rīgā. Piemēram, tai pašā Jelgavā ir daudz labu skolu, daudz pulciņu utt. Nezinu, cik tālu Kalnciems no Jelgavas ir.

Nu, nav, nav lauki. Tādēļ arī liku pēdiņās :-D

Pilsētniec, neko citu dzīvē neesi redzējusi kā veikalus, nagu salonus un frizieres. Sajuksi prātā laukos? Stulba vai kā? Laukos vienmēr ir ko darīt, sākot ar lopiem un beidzot ar dārzu. Bet nu ja, ko tad ar franču manikīru izdarīsi...