Nostāja pret dāvināšanu

es nesaprotu tās, kas iesaka nebāzties ar savām dāvanām. ir jārod kompromiss, taču šajā gadījumā, jums tiešām nešķiet, ka vīrs varētu būt tas, kas piekāpjas. kaut vai ar sava maka dalību, ja ne ideju ģenerēšanu un dāvanu saiņošanu.
un ja nu vīrs izdomā, ka dzimšanas mdienas nav nekas īpašs, nekur nevajag braukt, nevajag atzīmēt, nevajag dāvanas. vai kāzu gadadienas? un tā tālāk, es pārsīlēju, bet tomēr, vienmēr jāpiekāpjās un jāatņem sev daļa svētku?

oi, iemetu aci autores ieprieksheejaas teemaas. Pirms gada veel nezinaaja, vai dazhas reizes satiktais chalis buutu jaadefinee kaa attieciibas, te, re jau preceeta :-D
Saprotu, ka autorei galvenais bija gredzenu pirkstaa dabuut no pirmaa njeemeeja. Tas, ka tam viiriesha parodijai no normaala viiriesha ir tikpat daudz kaa aazim no daarznieka, tas nu taa :-D
Nee, nu es ticu, ka ir izdevushaas arii aatraas lauliibas rozaa brillju periodaa, tachu shis nu gan neizklausaas peec taa gadiijuma :-D Veel peec paaris gadinjiem vareesiet saakt apreekjinaat, cik kursh apeedis no kopistiski pirktaas paartikas ledusskapii :-D

Kaadaas durviis ir jaaiespiezh galva, lai preceetos ar kaarteejo kapeikpiseeju.
Normaals viirietis, ja pasham nebuutu veelmes vazaaties pa veikaliem un kaut ko mekleet, iedotu sievai kaut kaadu materiaalajam staavoklim adekvaatu naudas summu, lai sagaadaa taas daavanas. Un Te nav runa par dimanta auskariem viiramaatei un kazhoku vecmaaminjai, bet vismaz par cienasta nopirkshanu, ciemos braucot, un par kaut kaadaam ne-daargaam simboliskaam daavaninjaam.
Vispaar izklausaas kaa no mezha izliidis, aizbrauc ciemos tukshaam rokaam, pieseest pie galda un saak likt iekshaas namamaate spagatavoto cienastu? Taa tas izpauzhas? Ja nav pienjemts daavinaat daargas daavanas, tad arii nevajag, tachu cienasts un kaut kas simbolisks,sveetkos braucot ciemos, taa ir klasika, tas pat idiotam skaidrs.
"Mana nauda", "tava nauda", blaa, blaa, blaaa. Jums taa gjimene skaitaas? Viirs un sieva esat? Vai arii esi nopreceejusi puisiiti-kapeikpiseeju nevis viirieti.

Mēnesnīca, tas, ka man ārkārtīgi patīk izvēlēties dāvanas un iepriecināt savus mīļos, un viņiem ir tieši tāpat, nenozīmē, ka Ziemassvētki mums nav gada jaukākie svētki, kad visiem sanākt kopā uz pāris dienām un pavadīt the most wonderfult ime of the year. Manā ģimenē, cik vien atceros, Ziemassvētku tradīcijas ir piekoptas no kopīgas eglītes meklēšanas mežā, pīrāgu cepšanas un zirņu vārīšanas līdz pat dzejolīšu skaitīšanai pie eglītes, lai saņemtu savu dāvaniņu. Un tieši tādu svētku svinēšanu es gribu nodot saviem bērniem. Nevajag šķirot te materiālistos cilvēkus ;)
arieta, ļoti forša ideja par grozu, manuprāt!

Gunita24, žēl, izklausās, ka vīrs ir skops. Pasaki lai ienīst pie sevis klusībā, vienkārši piemet kādu naudas summu, jo dāvināts tiks arī viņa ģimenei.

Mēnesnīca, ja cilvēkam patīk dāvināšanas aspekts, tas nozīmē automātiski, ka viñam nerūp pavadītais laiks ar gimeni?
Sakarā ar problēmu - pievienojos tiem, kuri iesaka simbolisku dāvanu pieaugušajiem vai naški. Mums gimenē arī patīk dāvināt, bet uzspiest savas tradīcijas citai gimenei varbūt arī nevajadzētu, līdz ar to es meklētu kompromisu.
P.S. Łoti jauks Roniiša stāsts :-)

Es nebāztos virsū ar dāvanām (it sevišķi, ja Tev tas prieku nesagādā), uztaisi katrai ģimenei, pie kuras viesosieties, pa pārsteigumu grozam - pašas gatavoti zefīri/končas/cepumi; kāda vannas bumba (ja ir vanna, protams :D); sveces; vīns/Ziemassvētku liķieris/karstvīns; ogas/rieksti medū; skaistas piparkūkas; kā visām ģimenēm vienojošo, piemēram, vari pievienot īpaši skaistu eglītes rotājumu utt. Tas man šķiet būt jauks žests, bet neliktu citiem sarkt un bālēt, ka dāvanas nav pagādājuši.

Gan manā, gan vīra ģimenē ir pieņemts uz šiem svētkiem dāvināt dāvanas, tas gan nenozīmē, ka mans vīrs uzskata, ka viņam būtu jāmeklē dāvanas savai ģimenei.
Tas viss parasti ir uz maniem pleciem, viņš vēl mēdz pajautāt: ''Ko mēs šogad dāvināsim maniem vecākiem?'' Tas parasti notiek tad, kad es visu to dāvanu dēļ jau esmu uz nervu sabrukuma robežas, tad gribas ar kaut ko iekrāmēt. :-D Finansiāli viņš ir gatavs visu uzņemties, bet idejiskā puse tomēr paliek man.
Viņam nav problēmu nopirkt dāvanu man (tā gan parasti ir rotaslieta, ar īpašu oriģinalitāti neizceļas), bet citiem-viņš paļaujas, ka es visu izdomāšu. Es arī neesmu ar nekādu baigo izdomu, tāpēc viegli nav. :-D
Šogad būs vienkāršāk-viņa vecākiem esam nopirkuši nelielu ceļojumu.

Es davinatu berniem , jo tomer tas ir savaadak. Berniem sie svetki ir tomer loti gaiditi. Pieaugusajiem turpreti vairak jau taa noskana un harmonija ka visa gimene ir kopaa. Kad man bija nauda es ari triecu nezeligas summas daavanas un stresoju ka nevaru atlauties nopirkt dargas amntas tehniku, spa , masazas, celojumus. Pagasgad ipasi neapdavinajam viens otru ar financem ta jau saliti. Vari uzdavbinat kaut ko simbolisku.

Nepatīk apdāvināšanas tradīcijas. Lietderīgāk braucot ciemos ir paņemt kaut ko uz galda liekamu, ēdamu/dzeramu, pirms tam saskaņojot ar namamāti, lai nav tā, ka 5 tortes.

Iesaku parūpēties par simboliskām dāvanām, netērējot lielas naudas summas. Ir taču tik daudz iespēju kā iepriecināt :)

Tavā vietā es mazas dāvaniņas sagādātu tikai bērniem. Arī manā ģimenē ir pieņemts, ka pieaugušie viens otram neko nedāvina, jo paši taču varam atļauties nopirkt to, ko vēlamies - tāpēc apdāvinām tikai bērnus. Savukārt drauga ģimenē apdāvina visi viens otru - man tā liekas draaaaaaaaaaaaaaaaausmīga naudas izmešana, jo tur tādi sūdi vien apgrozās, kas pēc tam noputējuši mētājas :D Tāpēc mani pilnīgi uzvelkkkkkk, kad draugs katru gadu sāk runāt, ko nu mēs dāvināsim visiem manējiem - nu nevajag mums lietas, kas jānobāž plauktos un kas krāj putekļus! Lieku viņam pašam uzcept kādu saldumu, un tas nudien tiek ļoti apbrīnots un novērtēts no manējo puses! Uzbāzties ar dāvanām nevajag, ja nav pieņemt viņu ģimenē tā! :)

Man, piemēram, vienmēr ir bijis svarīgi apdāvināt sev tuvos. Drauga ģimenē, atkal, tik ļoti to neizceļ. Protams, dāvina dāvaniņas, bet diži netērējas. Man tas netraucē. Es pielāgojos viņiem, un arī dāvināšu simboliskas dāvaniņas. Saviem vecākiem gan mazliet lielākas, jo zinu, ka arī viņi iepriecinās mani ar ko vērtīgāku. Arī draugs visam piekrīt, lai gan nav uz dāvanu pirkšanu tendēts. Biežāk tikai piekrīt vai nepiekrīt manām idejām. :D
Ir jāmeklē kompromiss!!! :-)

Katrā ģimenē jau tās apdāvināšanās tradīcijas ir citādākas. Ja tu tā teikt ienāc viņu ģimenē, nevajag visu pagriezt pa savam. Ja viņiem nav pieņemts apdāvināties, tad nevajag. Kā te minēja, uzdāvini vienu kopējo dāvanu visiem, ja vēlies kaut ko dāvināt.

Piekrītu! Katrā ģimenē ir savas tradīcijas. Autore raksta, ka viņai besī, ka būs vienai jātērējas, bet vīrs taču nav teicis, ka viņam un viņa ģimenei tās dāvanas vajag, tieši pretēji! Te sanāk, ka pati autore iedomājusies, ka tās dāvanas obligāti vajag un pie reizes pašai besī, ka būs jātērējas.
Man arī Ziemassvētkos dāvanas nekad nav bijušas svarīgas, tāpēc es droši vien justos dīvaini, ja mani apdāvinātu, neskatoties uz to, ka neesmu izteikusi vēlmi saņemt dāvanu. Tas man liktu justies neērti un neveikli.

Nu problēmas tev. Nopērc 20 lielās piparkūkas, izdali, un būs risinājums.
Štank, tas, ko tu stāsti, ir bezjēdzīgi. Sanāk, ka cilvēks nekādu dāvanu nesaņem, tikai samainās ar vienādu naudu :D

Nu man nebūtu žēl, esmu pirkusi gan savai, gan drauga ģimenei, nesūdzējos. Trakāk bija ar izdomāšanu, nevis, ka man, redz, jātērē sava nauda dāvanām, kas skaitās no mums abiem

Dāvinām tikai bērnam. Pieaugušajiem ir loterija. Trakam jāpaliek lai 20+ dāvanas nopirktu. Tev laikam darīt nav ko :D

Tik ilgi izvēlējās un meklēja to savu ideālo vīrieti, beidzot atrada, apprecējās un še, tev - viņš ir no tādas ģimenes, kur negrib tērēties dāvanām! :-P:-D:-P Ārprāc, ārprāc!!! :-P
Piedodiet par sarkasmu! Nenoturējos...8-)

kam to vajag?
manā ģimenē ir visiem radiem pieņemts, ka dāvina tikai mazajiem - bērniem.
Pieaugušiem cilvēkiem neviens netērējas.

personīgi nespētu Ziemassvētkos iztikt bez apdāvināšanās, dzejolīšiem utt. - tas liekas tiiik piederīgi šim laikam!

Nu re..! Tik cik cilvēku, tik viedokļu. Ja draugs nav pieradis dāvināt, savukārt tev atkal savādāk, nonākat pie kāda kompromisa (ka naudiņu kādu iedod viņš tomēr arī, ka pērkat nevis visiem dāvanas, bet ģimenēm kopā).
Man piemēram patīk tas, ka mums vēljoprojām ir "apdāvināšanās" (ir tā bērnības sajūta mazliet), bet katram dāvinam pa vienai dāvanai. Es piemēram brālim. Brālis kādam citam utml.

bet nelielas dāvanas vai vismaz dāvans bērneim man liekas vajadzīgas un nepieciešamas.
aizdomājos, cik dažādas ir tradīcijas.. personīgi nespētu Ziemassvētkos iztikt bez apdāvināšanās, dzejolīšiem utt. - tas liekas tiiik piederīgi šim laikam!

Katram jau citas vērtības dzīvē. Vienam Ziemassvētkos svarīgas ir materiālās-dāvanas. Citiem atkal garīgās-laiks kopā ar ģimeni. :-)