Nostāja pret dāvināšanu

Man jau liekas, ka naudā nav visa problēma. Problēma ir arī attieksmē.
Ja taisīs šādas DIY dāvaniņas, tad drīz vien apvainosies par to, ka tas jādara viena pašai un vīrs nepalīdz. Nav jau nekāds vieglais darbiņš. Sagaidīs Ziemassvētkus un vēl vairāk asaras līs par to, ka vīrietis un viņa ģimene nav novērtējuši.

Manaa gimenee arii nebija pienemts davinat daavanas Ziemassveetkos.Tachu tagad man ir sava gimene,ko mees veidojam ar viiru un meitinjaam.Un mees gribam ieviest savas Ziemassveetku tradiicijas.Tad nu sanaak,ka shogad shie sveetki svineesies pie mums.Un es jau laikus visus pabriidinaaju,ka beerniem daavana ir obligaata un jaabuut vienai daavanai ko jaadavina pieaugushajam.Veel visiem jaiemaacaas pantinjsh.Mums naaks ciemos ziemassveetku veciitis,kas tad nu dos visiem daavanas no sarkanaa daavanu maisa par pantinjiem.Un ziniet,visi pieaugushie bija patiikami paarsteigti.Savaa starpaa jau intereseejas kaadus pantinjus,kursh maaciisies,lai nav taa ka atkaartojas.Un arii daavanas nev jaaperk visiem,jo savaadaak buutu visiem bankrots.:-DStarp citu pashi vecvecaaki piedaavaaja daavanas summu no 40 eiro pacelt uz 70.Visi ljoti atbildiigi pieiet pie muusu shiigada ziemassveetkiem.(l)

Nu ja pret, tad pret.
Nopērc visiem lielo kliņģeri vai ko tādu un vecākiem vīnu. Vai arī piesakies Zsvētku vakaru visus cienāt ar karstvīnu.
Bērniem var sagādāt gardumu maisinus : žāvēti augļi, lednes, šokoldes.

Minci, var palūgt recepti? Izklausās super!

Ja viņa ģimenē šādu tradīciju nav kā apdāvināt vienam otru, kāpēc jaucies ar savām dāvanām?
Tu saproti, ka vari panākt pretēju efektu, likt citiem justies neērti, ka neviens Tev nav sagādājis dāvanas, bet tu gan visiem.

+
Mēs arī nēsam nekādi dāvanu cienītāji. Vienīgie kam tiek dāvanas ir bērni. Pārējie garšigi paēd un parunā.

Ir vispār kāds vīrietis kam patīk meklēt, domāt un pirkt dāvanas?;-)
Mūsu ģimenē es esmu tā, kam patīk viss šis process un patīk dāvnināt pārdomātas dāvanas, un cenšos (cik nu sanāk, tik sanāk) to visu sākt jau laicīgi.
Vīrietis vienmēr burkšķ un bubina par šito dāvināšanu, ari man uz svētkiem, ja pateikšu ka gribu to un to dāvanā, tad dabūšu (labāk nosaukt vismaz trīs opcijas), ja nepateikšu, tad nebūs nekas (lielākoties). Reizi trīs gados viņš mani pozītīvi nošokē tomēr par dāvanu padomājot, bet pēc tam viss atkal aiziet kā ierasts.
Sākumā tas nereāli besīja, bet tagad jau esmu pieradusi (vairāk vai mazāk) :D
Arī Ziemassvētku/dzimšanas dienas/citu svētku dāvanas visiem sapērku un pēc tam viņam "piestādu rēķinu" par viņa daļu :-D

njaaaa...ljoti interesanti Jums tur ghimenee notiek.... bet iesaku normali izrunat ar viiru un atvelet kopigo budzhetu davanam un miers;)

Ir vispār kāds vīrietis kam patīk meklēt, domāt un pirkt dāvanas?

ir! :-D
autorei ieteiktu vīram pateikt, ka tagad esat viena ģimene un laiks jaunām, jūsu ģimenes tradīcijām. par radu apdāvināšanu - pērc tās dāvanas, ja meklēšana un domāšana tev nerada apgrūtinājumu, bet finansiālu atbalstu no vīra šādā gadījumā uzskatu par pašsaprotamu. nevajag jau aiziet pārmērībās, bet nelielas dāvanas vai vismaz dāvans bērneim man liekas vajadzīgas un nepieciešamas.
aizdomājos, cik dažādas ir tradīcijas.. personīgi nespētu Ziemassvētkos iztikt bez apdāvināšanās, dzejolīšiem utt. - tas liekas tiiik piederīgi šim laikam!

René laimīgā ;-)8-)
Kaut gan aizdomājos, ka es arī vienu vīrieti zinu savu tēti :)
Attiecībā uz dāvināšanām, manuprāt, tas arī, kā jau daudz kas ir atkarīgs no ģimenes un tradīcijām :) Bet nu, jā kā jau te iepriekš meitenes minēja, tradīcijas var mainīt :)

Bija tāda situācija ģimenē, kad visi izlēma, ka labākā dāvana ir 50 euro aploksnē, un viens otram tos 50 euro staipija. Realitātē sanāk tā, ka Tu tos 50 euro 1 gadu paturi un tad padod tālāk, bet nākamgad viņi Tev atgriežas atpakaļ :D.

Īsti nesaprotu, šie ir pirmie Ziemassvētki, kad kaut ko dāvināsi vīra ģimenei, jo tikai nesen esat precēti? Tad sanāk, ka iepriekš, kad bijāt vienkārši kopā, tad viņa ģimeni neapdāvināji vai arī attiecības izveidojāt tikai šogad un uzreiz apprecējāties?:-D

bet nelielas dāvanas vai vismaz dāvans bērneim man liekas vajadzīgas un nepieciešamas.
aizdomājos, cik dažādas ir tradīcijas.. personīgi nespētu Ziemassvētkos iztikt bez apdāvināšanās, dzejolīšiem utt. - tas liekas tiiik piederīgi šim laikam!

Katram jau citas vērtības dzīvē. Vienam Ziemassvētkos svarīgas ir materiālās-dāvanas. Citiem atkal garīgās-laiks kopā ar ģimeni. :-)

kam to vajag?
manā ģimenē ir visiem radiem pieņemts, ka dāvina tikai mazajiem - bērniem.
Pieaugušiem cilvēkiem neviens netērējas.

personīgi nespētu Ziemassvētkos iztikt bez apdāvināšanās, dzejolīšiem utt. - tas liekas tiiik piederīgi šim laikam!

Nu re..! Tik cik cilvēku, tik viedokļu. Ja draugs nav pieradis dāvināt, savukārt tev atkal savādāk, nonākat pie kāda kompromisa (ka naudiņu kādu iedod viņš tomēr arī, ka pērkat nevis visiem dāvanas, bet ģimenēm kopā).
Man piemēram patīk tas, ka mums vēljoprojām ir "apdāvināšanās" (ir tā bērnības sajūta mazliet), bet katram dāvinam pa vienai dāvanai. Es piemēram brālim. Brālis kādam citam utml.

Tik ilgi izvēlējās un meklēja to savu ideālo vīrieti, beidzot atrada, apprecējās un še, tev - viņš ir no tādas ģimenes, kur negrib tērēties dāvanām! :-P:-D:-P Ārprāc, ārprāc!!! :-P
Piedodiet par sarkasmu! Nenoturējos...8-)

Dāvinām tikai bērnam. Pieaugušajiem ir loterija. Trakam jāpaliek lai 20+ dāvanas nopirktu. Tev laikam darīt nav ko :D

Nu man nebūtu žēl, esmu pirkusi gan savai, gan drauga ģimenei, nesūdzējos. Trakāk bija ar izdomāšanu, nevis, ka man, redz, jātērē sava nauda dāvanām, kas skaitās no mums abiem

Nu problēmas tev. Nopērc 20 lielās piparkūkas, izdali, un būs risinājums.
Štank, tas, ko tu stāsti, ir bezjēdzīgi. Sanāk, ka cilvēks nekādu dāvanu nesaņem, tikai samainās ar vienādu naudu :D

Katrā ģimenē jau tās apdāvināšanās tradīcijas ir citādākas. Ja tu tā teikt ienāc viņu ģimenē, nevajag visu pagriezt pa savam. Ja viņiem nav pieņemts apdāvināties, tad nevajag. Kā te minēja, uzdāvini vienu kopējo dāvanu visiem, ja vēlies kaut ko dāvināt.

Piekrītu! Katrā ģimenē ir savas tradīcijas. Autore raksta, ka viņai besī, ka būs vienai jātērējas, bet vīrs taču nav teicis, ka viņam un viņa ģimenei tās dāvanas vajag, tieši pretēji! Te sanāk, ka pati autore iedomājusies, ka tās dāvanas obligāti vajag un pie reizes pašai besī, ka būs jātērējas.
Man arī Ziemassvētkos dāvanas nekad nav bijušas svarīgas, tāpēc es droši vien justos dīvaini, ja mani apdāvinātu, neskatoties uz to, ka neesmu izteikusi vēlmi saņemt dāvanu. Tas man liktu justies neērti un neveikli.

Man, piemēram, vienmēr ir bijis svarīgi apdāvināt sev tuvos. Drauga ģimenē, atkal, tik ļoti to neizceļ. Protams, dāvina dāvaniņas, bet diži netērējas. Man tas netraucē. Es pielāgojos viņiem, un arī dāvināšu simboliskas dāvaniņas. Saviem vecākiem gan mazliet lielākas, jo zinu, ka arī viņi iepriecinās mani ar ko vērtīgāku. Arī draugs visam piekrīt, lai gan nav uz dāvanu pirkšanu tendēts. Biežāk tikai piekrīt vai nepiekrīt manām idejām. :D
Ir jāmeklē kompromiss!!! :-)

Tavā vietā es mazas dāvaniņas sagādātu tikai bērniem. Arī manā ģimenē ir pieņemts, ka pieaugušie viens otram neko nedāvina, jo paši taču varam atļauties nopirkt to, ko vēlamies - tāpēc apdāvinām tikai bērnus. Savukārt drauga ģimenē apdāvina visi viens otru - man tā liekas draaaaaaaaaaaaaaaaausmīga naudas izmešana, jo tur tādi sūdi vien apgrozās, kas pēc tam noputējuši mētājas :D Tāpēc mani pilnīgi uzvelkkkkkk, kad draugs katru gadu sāk runāt, ko nu mēs dāvināsim visiem manējiem - nu nevajag mums lietas, kas jānobāž plauktos un kas krāj putekļus! Lieku viņam pašam uzcept kādu saldumu, un tas nudien tiek ļoti apbrīnots un novērtēts no manējo puses! Uzbāzties ar dāvanām nevajag, ja nav pieņemt viņu ģimenē tā! :)