Tātad tā - ļoti lielā nopietnībā nepieciešama palīdzība no tām, kurām šī parādība viņu ikdienas dzīvē pazīstama. Spēju tādus darbus, kas nesagādā baudu darīt tikai tad, kad esmu iedzīta stūrī. Reizēm tāpēc rezultāts tiešām izcils - ieslēdzas Maskas sindroms un temps ir apbrīnas un cieņas vērts, bet reizēm neizdaru neko. Ja mega svarīgas lietas, tad piekopju Maskas stratēģiju, bet ne tik svarīgās(kuras tomēr būtu foršāk, ja izdarītu) bieži vienkārši netiek izdarītas mēnešiem, dažas pat gadiem ilgi. Saprotu, ka man tas ir aiz vēlēšanās nodarboties ar to, kas man patīk labāk, un tad, kad dzīve iespiež stūrī, tad vnk supersaņemos. Man sāk krist uz nerviem šis savs stils, kuram turklāt tendence progresēt. Būšu tiešām pateicīga par kādiem reāliem, vērtīgiem, strādājošiem ieteikumiem, kā to mainīt, jo šī nu ir tiešām lieta manā dzīvē, ar kuru ne īsti tieku galā. Tādi ieteikumi kā - sastādi sarakstu un neatkāpies pirms nav izpildīts nestrādā. It kā ar gribasspēku arī lielu problēmu nav - ja kārtīgi izprotu, kāpēc jādara vai tieši otrādi - nav jādara - nav problēmu. Problēma motivācijas trūkumā.
302
