Labrīt!
Šodien nevaru rast sev mieru, stress pa visām vīlēm lien ārā! Sēdēt un vienkārši gaidīt nav manā dabā...
Oo, par smaidīšanu- tas par mani, smaidu visur un vienmēr. Atceros kā reiz vakara pusē veikalā kādai skumīgai pārdevējai uzsmaidīju, pateicu paldies un novēlēju jauku vakaru, cilvēks izmainījās uz pilnīgi pretējo un atzina, ka es biju vienīgā, kas pa visu garo dienu pateica Paldies un tik jauki izturējās. Ja mēs būtu iecietīgāki viens pret otru daudz, kas būtu savādāk.
Vispār runājot par iecietību un kultūras līmeni sabiedrībām man bail iedomāties, kas būs nākotnē... Vakar skrienot uz tramvaju četras meitenes, aptuveni 9-10 gadi nogrūda pie zemes vecu sievieti, kad viņa meitenēm pateica, ka vajag taču uzmanīgāk- sīkā uzbļāva- Aizver muti, tev jau sen bija laiks nosprāgt! Es biju šokā... (e)
Un par tiem bijušajiem puišiem, kas uzmeklē, kamēr jau cita pie sāniem- nabaga viņu jaunā meiča, kamēr viņa laimīga guļ tai gultā, taisa selfiju un domā, ka viņam viņa ir svarīga viņš domā par citu, tur tās meitenes paliek žēl, ne sevis. :-D