Neko jau īsti darīt nevar, tikai pārliecināties, ka pati sev neliedz iespējas. Piemēram, ja dzīvē ir tikai mājas, darbs sieviešu kolektīvā un jogas nodarbības, varbūt gluži vienkārši nav, kur tos vīriešus satikt. Ja problēma ir nevis vīriešu neesamība, bet gan tas, ka vīrieši vēlas veidot tikai īslaicīgus sakarus, tad jāpārskata vīriešu izvēle, jāpaanalizē sava uzvedība.
Tas, ka 30 gados nav neviena normāla, brīva vīrieša - nepiekrītu. Ir, un pietiekami daudz. Cilvēkiem dzīvē gadās visādi, arī vīriešiem mēdz notikt kā autorei - vairākas ilglaicīgas attiecības, bet galu galā neveiksmīgas. Ja 30 gados nav ne laulības, ne bērnu, tas automātiski nenozīmē, ka cilvēks ir traks ballētājs, kas piekopj tikai vienas nakts sakarus.
Es pat teiktu, ka mūsdienās tieši trīsdesmit ir tas vecums, kad daudzi sāk domāt par ģimenes veidošanu, plānot bērnus. 25 šķiet diezgan agri, daudziem tikko iegūta izglītība, uzsākta karjera. Tādā vecumā bērnus biežāk plāno pāri, kas ir kopā jau no 17-18 gadiem. Vīrieši, kas vairs nav padsmitnieki, nonākot brīva vīrieša statusā, pēc tam bieži vien izvēlas jaunāku partneri - tas arī ietekmē bērnu plānošanas nesteidzīgumu. Pietiek normālu vīriešu, kam 30 gados vēl nav ne laulības, ne bērnu. Un ir jau arī tie, kas pēc trīsdesmit izšķīrušies no pirmās sievas, nav tāpēc uzreiz nenormāli.
648
