Aizdomājos par darba jēgu

Jā, kaut kādi pāris simti paliek pāri, viens simts pārtikai un otrs simts komunālajiem.

Te ir divi varianti. Vai nu jātērē mazāk, vai jāpelna vairāk.

Ja man nevajadzētu strādāt un es paliktu mājās, ne man būtu milzīgie transporta izdevumi, ka lielie izdevumi par pusdienām, nebūtu tēriņu par jaunās drēbēm un kosmētiku, jo neko no tā nevajadzētu.

Par ēdienu piekrītu.. bet tā vairāk ir mana nolaidība un slinkums nesarūpēt pusdienu kārbiņu katru dienu.. tā vietā soļot uz kafejnīcu :D Kafiju/tēju/kakao gan var dzert par brīvu, cik uziet :)
Apģērbā sanāk ieekonomet, jo jāvelk darba drēbes.
Kosmētikai, šķiet, tērēju vairāk, kad nestrādāju :)

Šo to ielieku no sevis darba vidē- piem.svaigus ziedus pirkusi un vēl visādas lietas, ko itkā varētu arī nedarīt, bet tomēr arī sevis dēļ.
Par drēbēm un kosmētiku tādā saistībā nekad neesmu domājusi - to daru sevis un vīrieša, ne darba dēļ - uz darbu vispār cenšos vilkt ko lakoniskāku. Kādu standarta melnu kleitu vai žaketi reizi pa reizēm iepërku, bet tā neko speciāli.
Par ēšanu, protams - principā jā - katru dienu ir uzkodas, brokastu kafija ārpus mājas. Arī vakaros biežāk izejam, jo nav laika un enerğijas vairs gatavot.
Uz darbu aizeju kājām - tik neatsverams pluss, tas man bija ļoti svarīgs kritērijs izvēloties darbavietu.

Darba jēga, priekš manis, nav tikai ikdienas izmaksu nosegšana. Reāli, nestrādājot es tērēju vairāk - kad strādāju, nav laika iet uz veikaliem. Kad biju bez darba - veikali, kosmētika, kino, kafe, utt. Nauda aizplūda!
Man darba jēga ir pašrealizācija. Lai pēc gadiem man būtu darba pieredze, uzkrājumi, kontakti, zināšanas, spējas. Nestrādājot tas viss iet garām. Žēl, protams, ja cilvēks strādā tikai savu ikdienas izmaksu nosegšanai, tā strādā daudzi. Tomēr es domāju, ka arī šādos gadījumos strādāt ir labāk, jo vienmēr ir iespēja attīstīties, uzzināt kaut ko jaunu, iepazīties ar cilvēkiem.

Protams, vēl ir vīrieši, kas uzskata, ka izdevīgāk, ja sieviete sēž mājās :) tā nav tiesa, tieši pretēji - strādājošai sievietei bieži ir lielākas priekšrocības.

Mani iemesli strādāt:
1) Man nav pieņemami sēdēt kādam uz kakla, pat vīram nē
2) Nestrādājot es nevarētu atļauties samaksāt pat par īri, nerunājot par komunālajiem, jo man nav sava īpašuma Rīgā, bet ar vecākiem dzīvot negribu
3) Alga man ir pietiekoši liela, lai sanāktu visām ar darbu saistītajām lietām (apģērbs, stāvvieta, pusdienas), īrei, komunālajiem, auto uzturēšanai un vēl paliktu pāri tādām ekstrām kā ceļošana, dārgā kosmētika, manikīrs, kosmetologs, labs frizieris, labs sporta klubs (to visu netaisu darba dēļ), attiecīgi, strādāšana būtiski ceļ manu dzīves līmeni
4) Tā man ir spēja pierādīt sevi un pašapliecināties interesantā darbā un amatā, jo garšīgas pankūkas un bērni man šādu piepildījumu nevar dot. Jā, es caur darbu pašapliecinos.
5) Iespēja iepazīt jaunus cilvēkus un pavadīt laiku ar citiem foršiem cilvēkiem - klientiem, kolēģiem, nevis tikai ar nepacietību gaidīt vīrieti mājās no darba vai gaidīt, kad draudzenes man varēs atvēlēt laiku.
Neredzu nevienu plusu nestrādāšanai.
Negribētu strādāt, piemēram, par Maximas kasieri, kur lielākā daļa algas aiziet ceļam, un lai darbā paēstu.

Vairāk par izmaksām mani tracina, ka darbā drīzāk pusdzīve paiet

Es arī piekrītu šim... Izmaksas tā nevar nodalīt - cik tieši aiziet darba vajadzībām un cik pārējam, bet par laiku gan - to var viennozīmīgi izrēķināt - cik laika tiek patērēts darbam un cik atpūtai, ģimenei, miegam... Un man tās darba stundas arī sanāk daudz par daudz, diemžēl...

Man darbam aiziet kādi 60 EUR mēnesī vismaz, jo viena darba vieta man ir ārpus Rīgas.
Apģērbam, nu jā, drusciņ vairāk, varbūt, kosmētikai tapāt.
Ēšanai ārpus darba aiziet tiešām daudz, kādi 50 - 70EUR un tās naudiņas man ir žēl.
Un tas ir ar to, ka abos darbos kafija, tēja, kādi cepumi ir pa velti. Esmu baigā rīma :)
Bet man ir viena pozīcija, kuru parasti šeit nepiemin neviena. Mums visu laiku viens otram kolēģi kaut ko dāvina svētkos, atnes kādus kārumus, vienam darbam pat vienu kolekcijas priekšmetu uzdāvināju.
Kāda šokolāde katros svētkos, visu laiku vārda dienas un dzimšanas dienas.
Vienu mēnesī paskaitīju,ka tie ir 60 EUR vismaz un tas "mazākajos mēnešos", ja kāda svece/ puķe noskaņojumam vēl.
Trai sanāk :)

Es strādāju, jo man patīk un mājās sēdēšana nav mans. Parēķinājām, ko nozīmē man sēdēt mājās ar bērnu un pāris dienas mēnesī ņemt auklīti vai es strādāju un bērns uz pilnu laiku privātajā bd. Ieguvums naudas izteiksmē ir minimāls, toties es jūtos kā normāls cilvēks nevis tikai ar bērnu uķi-puķi. (Tas nekas, ka strādāju ar bērniem :D)

Mēs nedāvinam viens otram neko svētkos ar kolēģiem. Ir kopīga dāvana vai torte un puķe no kolektīva, kas tiek pirkta par uzņēmuma naudu. Iepriekšējā darbā bija tāpat.

Ja nebūtu tev darbs, tad nebūtu ne paikas ne apģērba, padoma uz ko varētu ieekonomēt, ko tu tur bieži ēd un bezjēgas. Es tagad uz cipsiem ietaupu un limonādēm,jogurtus mazak pērku negarso vairs, ja paliek pāri, tad kaut kur notriecu meneša beigās konkrētu summu no kuras varu atļauties. Tagad vle ir aboli no laukiem tad tos ēdu pa dienu

pērc lētākus apgerbus, kam tev tie dārgie, panēsāsi un ātri apniks.

par pārējo neko nevaru teikt, bet zinu, ka man nebūtu ikmēneša izdevumu par mēnešbiļeti, ja uz darbu nebūtu jābrauc :D tā ka savā ziņā druscīt sanāk, ka nopelni darbā, lai uz darbu atkal notērētu :D

Manejais nav iapsi apmierinats ka tagad stradaju. Vinam loti loti biezi jagatavo, jakarto maja, jaieperkas, jagludina vela, putekli jatira, rekini japarskata un nekada neiznak atputa pec darba ka bija agrak. Man vel bonusa parak maz laiks lai lasitu gramatas ietu uz teatri un tml. Maz laiks atliek tuviniekiem. Tas ka daleji loti daudz zaudejam jo jastrada man.