Nē, nav, un kādēļ lai būtu? Ja būšu brīva (šobrīd ir attiecības), tāda arī palikšu, nevis precēšos ar kādu, tikai lai apprecētos. Turklāt vēl sapisīšu citam cilvēkam dzīvi. Un nē, man nav bailes palikt vecmeitās or smth :-D Man šķiet, mēs jau citos laikos dzīvojam.
Arī jooka pēc esam sarunājuši ar savu klasesbiedru. Tagad abi esam laimīgi precējušies (ne viens ar otru) un ceru, ka tā būs arī pēc 45 gadu vecuma sasniegšanas. :-D
:) Un tad pienāk tie šausmīgi tālie 35-40 un izrādās, ka nu galīgi nav sajūtas, ka esi sagrabejusi večiņa, kam visas pēdējās iespējas kaut ko atrast jau 5x ir pagājušas garām.
Tā nopietni nē, bet ar draudzenēm ir joks, ka, ja būšu viena, jāiet bildināt manu kaimiņu :-D Nu - viņš arī ir tāds, kuru sievietei būtu jābildina, ne otrādāk :-D
140
