Beidzot pasaulē būs vienlīdzība

Vīrieši noteikti ko tādu nelietotu (lielākais vairums). Viņiem jau tā ir palielas grūtības apmeklēt ārstus, un šādas injekcijas noteikti nepalielinās viņu vēlmi tos apmeklēt. :-P

Es ikdienā dzeru tik daudz medikamentus, pēc to instrukciju izlasīšanas man jau sen vajadzēja būt mirušai.

Kāpēc Tu dzer tik daudz medikamentu?

Štanks, prikola pēc, protams.

Štanks, prikola pēc, protams.

Tev jāatrod cits hobijs.

Starp citu no šī viedokļa skatoties, manuprāt, ja vīrietis lietotu kontracepciju, bet sieviete tomēr iekristu, tad vīrieša viedoklim būtu lielāks svars par grūtniecības tālāko gaitu, jo viņš no savas puses darīja visu, lai bērna nebūtu. Nenosodītu šajā gadījumā, ja viņš spiestu sievieti taisīt abortu.

+++
Par šo pat nebiju iedomājusies, bet patiešām - vai gadījumā, ja vīrietis lietotu hormonālo kontracepciju, bet autore tik un tā paliktu stāvoklī, vai viņa taisītu abortu, ja vīrietis to prasītu? :-|

Sauciet mani par vecmodīgu, bet uzskatu, ka kontracepcija pirmkārt ir sievietes rūpe. Ilgus gadus (ja gribam būt precīzi - no maniem 17 līdz kādiem 24) es uzskatīju, ka kontracepcija ir abu partneru rūpe, tagad es tā vairs neuzskatu. Par kontracepciju atbildība ir jāuzņemas sievietei, jo tieši sieviete būs tā, kurai būs jāpakļauj sevi aborta riskam vai grūtniecības un dzemdību riskam, kas tomēr ir nopietns risks sievietes veselībai. Plus, visticamāk, sievietei būs bērns arī jāaudzina, ja vīrietis notīsies. Uzskatu, ka veselīgās attiecībās pāri vienojas par to, kādu kontracepciju lieto, kurš to apmaksā, kurš to sagādā, utt. Pilnīgi vienalga, vai vienojas prezervatīvus pirkt uz pusēm, vai sieviete pati samaksā par spirāli, vai vīrietis viņai pērk tabletes.... Kā nu kuram pārim ērtāk. Ja nevar par to vienoties, tad nevajag veidot attiecības ar tādu partneri. Bet situācijas kontrole sievietei ir jāņem savās rokās, viennozīmīgi. Ne jau vīrietis dzemdēs.
Es arī kā sieviete jūtos ļoti priviliģēta sakarā ar to, ka varu noteikt, vai bērns nāks pasaulē vai nē. Vīrietis var daudz ko teikt vai neteikt, bet gala vārds pieder man. Un man tas šķiet ļoti negodīgi attiecībā pret vīrieti. Uzskatu, ka vīrietim būtu jābūt tieši tādām pašām tiesībām. Sevišķi cūcīgi ir tad, ja sieviete paliek stāvoklī ar viltu un pēc tam piedzen uzturlīdzekļus. Ir dzirdēti gadījumi - šī redz tabletes lietojot, bet uz lateksu alerģija. Uzskatu, ka tur jābūt kā minimums iespējai tiesāties.

DNS analīzes noteikti kļūtu populārākas :-D

Man atkal kā precētai sievietei šķiet, ka kontracepcijas jautājums un izvēle ir abu partneru atbildība. Galu galā, jā, sievietes dzemdē un iznēsā bērnus, bet vīrietis (laulībā vai stabilās nopietnās attiecībās) nes ne mazāku atbildību audzināšanā, aprūpē un izmaksās. Līdz ar to, teikt, ka tā galvenokārt ir tikai sievietes atbildība - nav īsti pareizi, manuprāt.
Galu galā, vienmēr ir labi, ja pastāv alternatīvi veidi un katrs pāris vai indivīds izvēlas to, kas šķiet pieņemamāks.

Es ar neuzskatu, ka kontracepcija ir tikai sievietes atbildība. Un nekad tam nepiekritīšu. Un jā, arī esmu precēta. Un jā, ja mans vīrietis būtu kategorisks šajos jautājumos, mēģinātu uzvelt atbildību par kontracepciju tikai man, būtu kategorisks pret tādu iespēju, kā neieplānotā grūtniecība, viņš nebūtu mans vīrs nekad.
(t)
Mana nostāja ir viennozīmīga - ja tu, vīrietis, tuvojies man, vēlies ar mani tuvību, tev jāsaprot, ka kontracepcija var pievilt, var būt bērni, ja tu neesi gatavs atbildībai - netuvojies man vispār. Tieši tik vienkārši.
(t)
Un ar visiem saviem partneriem esmu šajā jautājumā bijusi godīgā un mana izvēle vienmēr bijusi prezervatīvi. Un es esmu normāls, adekvāts cilvēks un uzsākot jaunas attiecības nesapņoju uzreiz par bērniem un ģimeni, un negaidīta grūtniecība arī man būtu šoks un cenšos no tās izvairīties. BET... Es, kā sieviete, turklāt būdama attiecībās, negribu justies vainīga, ka kādā brīdī kontracepcija pieviļ, daba izrādās stiprāka un notiek tas, kam pēc visiem dabas liekumiem jānotiek. Es gribu, lai mana grūtniecība tiktu pieņemta ja ne ar sajūsmu, tad ar sapratni un atbalstu. Un abās grūtniecībās reizēs man vīrs bijis pat laimīgās un pārliecinātāks par mani. Tas ir lieliski, mums būs bērns, būsim vairāk. Un viss. Neko labāku par šiem vārdiem savā mūžā neesmu dzizrdējusi.

Autore ienīst vīriešus. Labi, ka ne visas tādas.
Bet, manuprāt, ka reti kuram vīrietim tik aktīva dzimimdzīve kā mūsu mīļajām kontraseptiķēm. Tiem kuriem nav sievetes tie vel nedrāžas. Tiem, kuriem jau sen ir, tie vairs nedrāžas. Es nekad nelietotu hormonālo kontrasepciju.

Mazpasaule, tu jauc vārdu savienojumus "atbildība par kontracepciju" un "atbildība par bērnu". Es uzskatu, ka sieviete ir atbildīga par kontracepciju, kas nozīmē, ka sievietei jābūt šajā jautājumā piesardzīgākai, informētākai utt., jo ir runa par sievietes ķermeni. Būtu jocīgi, ja vīrietis lemtu par sievietes ķermeni un teiktu sievietei - "dzer hormonus, jo man nepatīk ar gumiju" vai "nedzer hormonus, tie ir kaitīgi". Bet tas nenozīmē, ka es uzskatu, ka bērns būs uz sievietes pleciem vai izmaksas par kontracepciju sedz tikai sieviete.
Starp citu, ir gana daudz sieviešu, kurām nepatīk prezervatīvi un tā kā pārējas nehormonālās metodes ir neefektīvas, tad izvēlas hormonus un ir priecīgas par savu izvēli. Es nevaru iedomāties seksu ar prezervatīvu, jo īpaši ilgstošās attiecībās.. Katram savs,

Un ko tad, ja vīrietis saka: OK, ja būs, tad audzināsim, forši, ja nebūs, arī forši, dzīvosim sev... Bet es bērnus kategoriski negribu? Es personīgi nekad neuzticēšos vīrieša kontracepcijas izvēlei, jo cietēja beigu beigās būšu es.

Galu galā, vienmēr ir labi, ja pastāv alternatīvi veidi un katrs pāris vai indivīds izvēlas to, kas šķiet pieņemamāks.

Tas protams, pasaule ir raiba, noteikti arī kāds no visiem vīriešiem izmantos šo iespēju, izvēles iespējas ir laba lieta.

Mazpasaule, tu jauc vārdu savienojumus "atbildība par kontracepciju" un "atbildība par bērnu". Es uzskatu, ka sieviete ir atbildīga par kontracepciju, kas nozīmē, ka sievietei jābūt šajā jautājumā piesardzīgākai, informētākai utt., jo ir runa par sievietes ķermeni. Būtu jocīgi, ja vīrietis lemtu par sievietes ķermeni un teiktu sievietei - "dzer hormonus, jo man nepatīk ar gumiju" vai "nedzer hormonus, tie ir kaitīgi". Bet tas nenozīmē, ka es uzskatu, ka bērns būs uz sievietes pleciem vai izmaksas par kontracepciju sedz tikai sieviete.

Precīzi pateikts! Par bērnu uzskatu, ka atbildīgi ir abi. Bet arī saprāta robežās - ja viens kategoriski negrib, bet otrs kategoriski grib, tad nevis bērns jātaisa un uzturlīdzekļi jāpiedzen, bet gan jāmeklē cits partneris. (t)

Tev jāatrod cits hobijs.

Štank, esošais gana labs. :P

ja viens kategoriski negrib, bet otrs kategoriski grib, tad nevis bērns jātaisa un uzturlīdzekļi jāpiedzen, bet gan jāmeklē cits partneris.

Ar šo es nemaz nestrīdos, tāpēc arī uzsveru, ka ar visiem saviem partneriem vienmēr biju godīga un ja neder mana nostāja - droši varēja meklēt citu.
Vienīgais nu jā, katrs spriež no savas pozīcijas. Man vienalga, kā risina problēmas tie, kas kategoriski negrib bērnus. Man vispār pa dzīvi citi cilvēki un viņu dzīves situācijas neuztrauc.
Ja kāda izdomā viltus palikt stāvoklī, neieklausās partnerī - tad tas bērns ir viņas atbildība, viss. Ko tur vēl var diskutēt.
Es sen precējusies, mēs ar vīru sen izvēlējamies savu modeli. Un nē, mūsu kontracepcija nav tikai mana problēma un atbildība, un kā jau teicu, nekad nebūs, savādāk šīs vīrietis nebūtu mans vīrs.

Un jā, laikam jau, man kā precētajai šie trīs jēdzieni - atbildība par kontracepciju, atbildība par bērniem un atbildība par ģimeni ir bez maz saplūduši, nu ok, ja ne saplūduši tad viens izriet no otra.

Piekrītu komentāram par to, ka extra alternatīvas ir laba ideja, jo tikai paplašina iespēju atrast derīgāko katram pārim individuāli. Bet par to "lai viñiem tiek" attieksmi, uzskatu, ka mīlošās attiecībās partneri tomēr domā par otra veselību arī, ne tikai savējo (gribētos vismaz domāt). Es vismaz negribētu, lai mans partneris nopietni riskētu ar savu organismu, bet, ja justu, ka vīrietim ir svarīgi tikai novelt atbildību uz maniem pleciem un viñam pilnīgi vienalga kā tabletes ietekmē mani, tad justos sarūgtināta un visticamāk nomainītu partneri.

Ja vīrieši no mums pieprasa vienlīdzību, tad saņems vienlīdzību uz pilnu klapi Paši varēs rīt vai špricēt hormonus un rūpēties, lai nebūtu neplānots ģimes pieaugums. Ļoti ceru, ka drīzumā tā nebus tikai sieviešu problēma.

Autorei laikam kāda briesmīga trauma bijusi.. Man nopietnās attiecībās partneri tieši ir atturējuši no hormonālās kontracepcijas izvēles, jo tas var kaitēt veselībai. Esam vienojušies par citām metodēm.
Arī es, tāpat kā citas komentētājas uzskatu, ka mīlošās attiecībās viens par otra veselību uztraucas un otram neko "rīt" neliek.