Atņemt bērnu

Bērnus neviens nevienam šādās situācijās "neatņem". Bērnu aprūpi vecāki sadala savā starpā, vēlams vadoties pēc bērna labākajām interesēm. Ir varianti - 50/50, piemēram.

Latvijā mātei atņemt bērnu nav tik vienkārši. Ja viņa nav nekāda alkoholiķe vai varmāka, šaubos, ka viņam sanāks.

NordicBelle, es saprotu ka 'atņemt' nav pareizais vārds. Tas ar ko viņš draud, ir, ka māsa varēs ar bērnu tikties tikai, piemēram, nedēļas nogalēs. To viņa negrib. Ja vecāki nespēj vienoties savā starpā, tad jautājums tiek lemts tiesā, vai ne? Gribēju zināt, cik svarīgs faktors lēmumam ir tas vecāka materiālais stāvoklis, sava dzīvokļa esamība.
Māsa nav ne alkoholiķe, ne varmāka, vīrs arī ne.

A kapēc viņam jāgrib varēt ar bērnu satikties tikai nedēļas nogalēs? Viņš arī ir vecāks, kurš bērnu mīl un visticamāk viņu šāda doma šausmina gluži tāpat kā tavu māsu.
Bet runājot par algām un dzīvokļiem - nē, bērnus "nepiešķir" tiem, kuriem vairāk naudas. Katrā ziņā vecākus vienmēr mudina savā starpā vienoties civilizēti.

NordicBelle - paldies par viedokli :-) Tas par tēvu ir saprotams, un māsa piekristu 50/50 variantam. Bet māsas vīrs ir tas, kurš šobrīd atsakās civilizēti sadarboties.
Labprāt uzklausīšu vēl viedokļus, pieredzes.

Draudzenei bija līdzīgs gadījums, so interesējos par šo pie jurista. Līdz 7 gadu vecumam jebkurā gadījumā tiesa lemj par labu mātei; bērnu mātei var atņemt tikai tādā gadījumā, ja māte, piemēram, ir narkomāne, alkoholiķe, kas ir pierādīts, nerūpējas par bērnu, bērns ir pamests viens neatbilstošos apstākļos utml. gadījumos. Atšķirība finansiālajās iespējās rezultējas tikai lielākā uzturlīdzekļu apjomā. Pēc 7 gadu vecuma tur izvērtē bērna vēlmes, izglītības iespējas utml. faktorus, bet arī.... maz ticams, ka bērnu var atņemt mātei pret viņas gribu.

Nu lai atrod darbu un dzīvokli. Bērnu viņai atņemt nevar, bet jautājums kur viņa ar to bērnu pēc šķiršanās ies? Vai arī domā ka vīrs atdos dzīvokli un maksās tik, lai viņa varētu nestrādāt un sēdēt ar bērnu?
Vislabākais variants būtu 50/50, vismaz kamēr mazs. Zinu ka daudziem pieaugot šitā braukāšana pieriebjas un rezultātā bieži vien pie tēva ir tikai katru otro nedēļas nogali (tas tā no manu draugu pieredzes)

Daenerys1 - paldies!
givenchy - kādā sakarā? Protams, ka viņa ies strādāt un īrēs dzīvokli. Par to vispār te nav runa. Šobrīd sēž mājās, jo vīrs uzskata, ka dēls ir par mazu priekš bērnudārza.

Aiziet pie laba advokāta,vienkārši lai pakonsultē tavu māsu,ko tādās situācijās dara, kuru pusē ir likums utt. Nav ko spriedelēt, lai vienkārsi māsa nešausta sevi, bet attiecīgi zināt rīkoties.

Kuram labáks advokàts un vairák naudas tas arî uzvarès,ja aizies līdz tiesai...Bet vispàr pèc pieredzes paziñu saku,ka tiesas vairàk màtes pusè..

100 punkti tas vīrs to dara aiz savas atriebības, egoisma, nevis tāpēc, ka uzskata, tā bērnam būs labāk.
Reāli, šaubos, ka viņš varētu uzvarēt, tomēr algu atšķirība ir 300 eiro un viss, galvenais bērna māmiņai sameklēt dzīvesvietu. )) nav iemesla atņemt, ja viņa ir laba māte, rūpējas.
Trakāk būtu, ja sieviete būtu savā ğimenes dzīvē pataisīta par mājsaimnieci un viņai vairs nebūtu darba, naudas, savas dzīvesvietas.

Un nedomāju, ka šajā gadījumā var atņemt mātei bērnu, tēvs tiešām egoistiski dara un ko tādu teikt mātei, nu nav tas pareizākais. Tā jau skaitās iebiedēšana.
Bērns ir mazs, viņs nevar pateikt ko vēlas, bet māte viņam ir noteikti vajadzīga. Nauda nav lielākais faktors, darbu var atrast, dzīvesvietu arī , problēmai nevajadzētu būt.
Tāpat tēvam ir jāstrādā, kas auklēs bērnu? Tā vīriešu pārgudrība...

atņems bērnu jeb panāks sev aizbildniecības tiesības

Domājams jūs jau zināt, ko es te gribētu uzrakstīt par šitādām .....
...........
Bērnam jāpaliek pie tā vecāka dzīvot kurš var nodrošināt labākus dzīves apstākļus + rūpēsies. Un daudzos gadījumos tā nav māte. Protams pie mums tiesu sistēmā ir iekārtots tā ka mātes gandrīz vienmēr uzvar, pat ja ir alkoholiķes.
Atņemt neko nevienam nevar. Bērns pirmkārt nepieder nevienam, viņš ir indivīds nevis lieta. Otrkārt otram vecākam ir visas tiesības satikties ar bērnu, jo kā jūs sludināt, tad bērnu neieņem tikai viens, bet gan kopīgi...tikai kaut kas jums šādās situācijās ar smadzenītēm notiek un tāda lieta piemirstas un bērns pēkšņi kļūst tikai jūsu īpašums. Prātiņ nāc mājās...

Man vienreiz dzīvē jāpiekrīt Likteņa Vēstnesim, ka diemžēl pārāk bieži bērna labākās intereses netiek stādītas pirmajā vietā. Jā, ir grūti izšķirties un saglabāt cieņpilnas vecāku attiecības un līdzvērtīgi rūpēties un brīžiem ir kārdinājums paķert bērnu padusē, aiziet neatskatoties un vienkārši izslēgt to otru no savas dzīves, bet tas nav ne veselīgi, ne vajadzīgi.

Likteņa vēstnesis, es īsti nesapratu, kam ir veltīts šis aizvainotais komentārs, un kāds tam ir sakars ar manas māsas situāciju. Ne jau viņa ir tā, kura draud ar bērna "atņemšanu", bet gan bērna tēvs!

Redzams, ka tēvs vēlas ieriebt bērna mātei, nevis rūpēties par bērna labklājību. Ir valstis, kur tas spēlētu lielu lomu tiesā, jo bērnam ir jāaug veselīgā vidē, bet, ja tēvs domā tikai par ieriebšanu, ne par bērna sajūtām, tad ko tur vēl domāt? Šeit primārais ir bērns un bērnam ir nepieciešama gan māte, gan tēvs un abi ir nepieciešami vienlīdz stipri. Bet cik ļoti mūsu tiesu sistēma tam pievērš uzmanību, es tiešām nezinu. Ceru, ka arī bērna viedoklis tiek ņemts vērā.
Daudziem šķiet, ka viņi šķiras un tas skar tikai viņus, aizmirstot, cik lielu lomu tas spēlē bērna dzīvē, kādam vēl nepietiek kauna padarīt bērnu par labu augsni šantāžai. Cik veselīgi dzīves apstākļi būtu ar tādu vecāku, bail domāt. Nē jau bērnam galvenais ir tēva pirktās mantas, bet gan drošības sajūta un sajūta būt mīlētam.

Sievietes nu dien ir dīvaini radījumi.
Sāksim ar to, ka neviena nezin patieso situāciju. Ir māsas viedoklis un izklāsts. Atņemt, ieriebt, šantažēt....
Kad vīrietis pamet ģimeni un NEgrib rūpēties, tad visas ir mātes pusē. Kad vīrietis grib rūpēties, atkal mātes pusē.

Visburvīgākā, Tu domā, ka tēvs vēlas atņemt labai mātei tiesības uz bērnu aiz lielas mīlestības un gādības bērna labā? :D

Visburvīgākā!, es nezinu ko vēl te varu izklāstīt. Māsa grib šķirties, vīrs negrib. Viņa piedāvājusi variantu, ka bērns pavadīs 50% laika pie katra no vecākiem. Uz ko viņš atbild ka nē, ja viņa iet prom, lai iet viena un tiekas ar bērnu 2 reizes mēnesī, jo viņš negribot ka bērns tiekot vazāts pa īrētiem dzīvokļiem. Noalgošot labu advokātu un to panākšot. Tā kā viņš daudz strādā, bet māsa ir mājās ar bērnu, bērns ir ļoti pieradis būt ar māsu. Līdz ar to māsas vīra vienīgais arguments, ar ko viņš ir labāks, ir finansiālais nodrošinājums, dzīvoklis. Tāpēc gribēju noskaidrot, cik svarīgs ir šis arguments.
Oficiāli viņi vēl nav uzsākuši šķiršanos, iešot laikam kopā pie kaut kāda terapeita vispirms.

Bet kā mēs zinām, cik laba/slikta māte ir?