Palasīju diskusiju un mani, ja godīgi, šokē tas, ka pat atrodas cilvēki, kuri domā, ka var noteikt kuriem vajadzētu izmantot sabiedrisko un kuriem ne.
Ja tev sabiedriskajā transportā paliek slikti un gribi sēdēt, tad esi pēdējais maitas gabals, jo tādos gadījumos vajag izmantot taksometra pakalpojumus. Sabiedriskais transports nav domāts tam, lai tajā braukātos visādi ģībēji un ņuņņas. Tādiem jābrauc tikai ar taksi vai jāiet ar kājām. Nav ko ar savām reibstošajām galvām aizņemt brīvās vietas.
Māmiņas ar ratiem ir tā sabiedrības grupa, kurai vispār jāsēž mājās un ārpasaule jāvēro tikai caur logu. Nedod dievs, iespersies ar saviem sasodītajiem ratiem. Un vispār krusts jāpārmet, ja vēl atļausies ar kādu runāt pa telefonu. Un, galu galā, kur viņām vispār jābrauc? Nav automašīna vai nauda taksim? Tad lai sēž savās mājās un nelien ārpasaulē.
Bet grūtnieces... nu tā vispār ir tāda grupa, kurām vajadzētu ne tikai kājās stāvēt pārdesmit minūtes un vairāk, bet pie reizes arī palīdzēt stumt trolejbusu, ja šis pēkšņi apstāsies. Visu varošās sievietes, kurām pilnai laimei pietrūkst tikai Supermena apmetnis ap pleciem.
Tas tā, pus pa jokam, bet, diemžēl, no dažiem labiem izteicieniem tāds iespaids radās. Secinājums? Sabiedrisko transportu drīkst lietot tikai veseli cilvēki bez bērniem un bez ratiem. Pārējie lai braukā ar taksometru un šiem augstdzimušajiem nemaitā gaisu. Velns! Kas te dažs labs domā, ka ir Dievs? Atbildi var paturēt pie sevis, viss jau tāpat ir skaidrs.