Uzticība

619

Reģ: 01.02.2015

Sveikas, iespējams temats ir bijis, bet nu kādēļ gan neatkārtot?
Uzreiz piebildīšu, ka man tā nav sāpīga tēma, jo savam vīrietim tomēr uzticos, vienkārši vēlētos par to padiskutēt, jo, manuprāt, interesants temats.
Vai jūs uzticaties saviem vīriešiem un attiecīgi - kādēļ jā/nē? Piemēram, uzticaties "vienkārši uz vārda", vai tomēr ir vēlme pārbaudīt arī viņu telefonus? Vai varbūt jūs to arī darāt? Vai vienmēr zināt, kur un ar ko viņi attiecīgajā mirklī atrodās un tādā garā.. Nu, jautājumi tam, lai ievirzītu sarunu.
Tiešām interesanti, kā ir citās attiecībās. Un lūgums, protams, paskaidrot savu pozīciju :)

26.10.2016 16:48 |

ToBeinspired

326

Reģ: 12.06.2016

Nu savā ziņā veselīga greizsirdība ir vajdzīga, tad cilvēks vismaz izāda savā ziņā interesi, bet ja ir tieksme izsppiegot tā teikt, tad tās nav veselīgas attiecības.
Uzskatu,ka cilvēks tāpat ja ir tendēts ko tādu darīt, viņš darīs tāpat un aizies agri vai vēlu.

26.10.2016 16:58 |

Wallee

4041

Reģ: 20.07.2014

Kādreiz abi bijām tādi aizdomīgi visu laiku, ik pa laikam viens otru pārbaudijām utt. Tagad vairs nē, tagad gan telefoni, gan sociālie tīkli tiek likti mierā pavisam. Esam par šo ļoti daudz runājuši kādreiz un tikuši tam pāri. Parasti paši viens otram stāstam ar ko esam kopā, ja nesanāk, tad pēc tam izstāstam.
Kādreiz pati no sevis visu ko varēju sadomāties un uzburt drāmu ne no kā. Tagad uztveru visu mierīgi kamēr uztraukumam nav pamata.

26.10.2016 16:59 |

AshesToAshes

267

Reģ: 13.09.2016

Uzticos, neko nepārbaudu un neizspiegoju katru vīrieša soli, pat prātā tāda doma nav ienākusi. Zinu, ka man ļoti nepatiktu, ja viņš apšaubītu manu uzticību, attiecīgi nedaru otram neko, ko negribētu, ka dara man. Vīrietis gan arī nekad nav devis iemeslu aizdomām.

26.10.2016 17:00 |

sharmantaa

2288

Reģ: 10.02.2013

Esmu greizsirdīga un neuzticīga, jo zinu kādi ir vīrieši. Daudz teiks, lai dabutu savu, bet ne vienmer to ko doma. Padoma vai ari tev var uzticeties pilniba, vai sev uzticetos... Man liekas, ka visi kaut nedaudz bet kaut ko slepj, lai izskatitos otra acis labaki un tikamaki. Protams, var jau akli ticet visam ko saka otrs, bet vēlāk apziņa ka par tevi ņirgājās kmr ticēji visam uz vārda ir nepatīkamāka nekā ja ieturi to distanci un pie sevis nodomā ..."jā, jā, stāsti vēl..."! Bet pati attiecibas nejutos labi tādēļ apzinos,ka mana darbība un uzvedība laikam nav tā pareizākā.

26.10.2016 17:01 |

Arta*

1884

Reģ: 08.07.2013

Uzticos pilnībā, jo šo gadu laikā nav bijis neviens iemesls apšaubīt viņa godīgumu. Telefonu un soc. tīklus mēdzu pārskatīt, bet tiešām ne ar domu atrast kaut ko aizdomīgu, vienkārši brīvos brīžos man reizēm tāds niķis pārlasīt visādas sarakstes, gan savas, gan viņa :-D

26.10.2016 17:07 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Draugam uzticos.. esmu iepriekš bijusi attiecībās, kurās nevaldīja savstarpēja uzticība. Šobrīd mana nervu sistēma jūtas salīdzinoši kā SPA kūrortā :-D
Pieļauju, ka tas tāpēc, ka saņemu gana daudz uzmanību, cieņu un mīlestību.. Prāts netiek aptumšots ar šaubu ēnu (l)

26.10.2016 17:17 |

leni

619

Reģ: 01.02.2015

Arta, man ir tāpat kā tev. Ik pa laikam palasu kaut ko, bet neko interesantu tāpat neatrodu. Pilnībā uzticos :)
Starpcitu jauki Tevi šeit redzēt :-D es kaut kad studiju laikā lasīju diskusijas par szf un ātri vien sapratu, ka esam kursabiedrenes. Nu jau bijušās. :)

26.10.2016 17:27 |

Dark_Lady

674

Reģ: 21.12.2015

Nekad nepārbaudu vīrieša telefonu, jo nepatiktu, ja manu pārbaudītu. Ne tāpēc, ka būtu ko slēpt, bet tā ir katra privātā zona.
Pārsvarā uzticos par to kur iet un ko dara (pēdējās attiecībās gan tā nebija).
Ja nav uzticības attiecībās, tad tām nav nākotnes - pēdējās attiecības to apstiprināja.

26.10.2016 17:36 |

Minelūše

3738

Reģ: 31.10.2010

Uzticos. Kāda jēga būt kopā ar cilvēku, kam neuzticies?

26.10.2016 17:39 |

Boss

560

Reģ: 19.06.2010

Nē, es neuzticos un nekad neesmu uzticējusies nevienam vīrietiem. Vai tas jebkad mainīsies nav zināms, jo tāda ir manas personības īpatnība, kas ir dziļi iesakņojusies. Tas tomēr neizslēdz manu vajadzību būt kopā ar kādu, būt attiecībās.

26.10.2016 17:59 |

Annie

13628

Reģ: 29.01.2009

Uzticos.

26.10.2016 19:37 |

Annie

13628

Reģ: 29.01.2009

Kāpēc? Nav bijis iemesls, lai neuzticētos.

26.10.2016 19:38 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Man nav pieņemami lasīt svešas sarakstes, tā ka nē, ja otra puse ikdienas dzīvē neuzvedīsies aizdomīgi (nu nez, tur lūpukrāsa uz krekla, pēkšņi parādās virsstundas, aizdomīgi zvani pa vakariem), tad nesākšu okšķerēt, spiegot un neuzticēties. Priekš kam? Nervu žēl, gan savu, gan otra cilvēka.

26.10.2016 20:40 |

Fairy_huntress

100

Reģ: 24.12.2014

Pilnībā uzticos. Retais cilvēks, pret kuru greizsirdība praktiski neizpaužas, nav arī bijis iemesla neuzticēties.

26.10.2016 21:02 |

Florie

1071

Reģ: 22.07.2014

Uzticos. Šad tad jau viens otru paķircinām un paskatamies kopīgi viens otra sarakstes, bet tā viņa paroles nezinu un nemaz negribu zināt. Viņš manas arī ne.

26.10.2016 21:08 |

Carpe Diem

3031

Reģ: 26.02.2010

Nepārbaudu viņa telefonu, soc tīklus, neko citu, liekas absolūti nevajadzīgi. Un cik man zināms arī nepārbauda manus, gribētos domāt, ka uzticamies viens otram.
Vismaz līdz šim nav bijis pamats neticēt vai šaubīties. Kā būs nākotnē, to protams nezinu. Ceru, nekas nemainīsies!..

26.10.2016 21:09 |

Arta*

1884

Reģ: 08.07.2013

lenl, oho, forši! :-) Paskatījos tavu profilu un tiešām nav ne jausmas, kura no manām nu jau bijušajām kursabiedrenēm esi, ieinteriģēji :-D

26.10.2016 21:26 |

mistalee_

909

Reģ: 20.01.2016

Uzticos. Bija laiks, kad skatījāmies viens otra sarakstes, bet nu tas ir garām. Tagad es šad tad paskatos un palasu viņa whatsappu, bet ne tāpēc, lai kaut ko atrastu, bet tāpēc, ka viņš ir grupā, kur ir liela daļa mūsu pilsētas puišu un viņi bieži tur ieraksta ko interesantu - kādas baumas, notikumus utt. Mana sievišķīgā interese neguļ :D Citas sarakstes gan nelasu.

26.10.2016 21:35 |

marissa

4962

Reģ: 24.08.2013

Uzticos pilnībā. Neatskaitāmies viens otram par katru soli. Nekad neesmu ložņājusi ne pa viņa telefonu, ne sociālajiem tīkliem, ja godīgi, ja es to darītu slepus, justos pazemota pati un pazemojusi arī vīrieti, ja viņam redzot, justos kā tāds uzraugs, tā kā es uzskatu, ka neviens no šiem scenārijiem nav apvienojams ar mīlestības pilnām attiecībām, tad šīs darbības neeksistē pat kā opcija. Citi lai dara, kā grib, bet man tas nešķiet pieņemami.

26.10.2016 21:36 |