Es domāju, ka vispirms jāvienojas, ko nu kurš saprot ar jēdzienu "apdāvināt". Es domāju, ka, esot stabilās, nopietnās attiecībās, ir tikai normāli, ja abi partneri rūpējas, izrāda cieņu un velta laiku viens otram, piemēram, sveicot svētkos, gatavot dāvanas un pārsteigumus. Uzsveru vēlreiz, ka tas, manuprāt, ir normāls attiecību modelis.
Ja runājam par vīriešiem, kas savas partneres burtiski apber ar relatīvi dārgām dāvanām - kamēr abi ir laimīgi un apmierināti, tikmēr nesaskatu tur nekādas problēmas. Galu galā pieaugušie var rīkoties ar savu naudu tā, kā paši to vēlas.
Kādēļ vīrieši tā rīkojas? Manuprāt, iemesli var būt vairāki: smagi vīrieša mazvērtības kompleksi, novecošana, slinkums veidot pilnvērtīgas un kvalitatīvas attiecības. Varam aplūkot katru iemeslu detalizētāk. Pirmkārt, ja vīrietis cieš no mazvērtības kompleksiem, viņam bijusi trūkuma pilna bērnība u.tml., ir tikai dabiski, ja viņš centīsies kompensēt tos, izšķērdējot absurdas naudas summas, visur uzsverot savu materiālo labklājību un, protams, īpaši daudz materiālo līdzekļu veltot attiecībām. Šim vīriešu tipam raksturīgas arī citas deviācijas, piemēram, alkoholisms, azartspēļu atkarība u.tml., turklāt šie vīrieši sievietes bieži uzsver kā prestiža preci, respektīvi, iespēju vēlreiz demonstrēt savus panākumus, esot kopā ar, viņuprāt, skaistu sievieti. Otrs iemesls, kā jau minēju, varētu būt vīrieša vēlme justies jaunam, kas novecojot vienīgi pastiprinās. Tā kā pusmūža vīrietim nav viegli izveidot pilnvērtīgas attiecības ar jaunu meiteni, tad liela daļa izvēlas šo attiecību surogātu, proti, banālā veidā nopirkt meitenes. Tos vēl mēdz dēvēt par "sugar daddy". Trešais tips ir aizņemtie un vienaldzīgi vīrieši, kuriem gluži vienkārši nav laika un pacietības veidot attiecības, tādēļ, viņuprāt, vieglāk ir tās nopirkt.
Rezumējot sacīto, ikviens no minētajiem vīriešu tipiem ir infantils, nenobriedis - tas arī varētu būt īstais iemesls, kādēļ šie vīrieši pilnvērtīgu attiecību vietā izvēlas surogātu.
Ja runājam par sievietēm, kuras akceptē šādas attiecības, tad man rodas retorisks jautājums, ar ko gan viņas atšķiras no tām meitenēm, kas sniedz noteiktus pakalpojumus uz ielām vai dzīvokļos? Personīgi man pirmās šķiet godājamākas, jo strādā vienkāršu darbu, taču otrās bieži izliekas par morāli nevainojamām, vērpj intrigas un manipulē, lai arī tehniski neatšķiras no pirmajām: abas veido attiecības ar sev vienaldzīgu partneri materiāla labuma gūšanai.
P. S. Nerunāju par situācijām, kad sieviete būtu kopā ar konkrēto vīrieti tādēļ, ka viņš viņu saista, fascinē kā cilvēks, personība, nevis materiāla izdevīguma dēļ. Arī es pats neveidotu attiecības ar sievieti-neveiksminieci, taču tam nav nekāda sakara ar manām savtīgām interesēm: gluži vienkārši mani fascinē gudri, veiksmīgi cilvēki, nevis aprobežoti un īgni čikstētāji. No sievietes nesagaidu manis "apdāvināšanu" (lasi - manis nopirkšanu), taču negrasos arī pirkt sievieti. Mani noteikti pazemotu apziņa, ka partnere kopā ar mani ir vienīgi naudas dēļ, nevis manas personības: justos lēts un netīrs.
279
