Facebook=Labdarības lapa

Daenerys1, a kā tu no malas zini, kuriem bērniņiem bija diagnozes jau grūtniecības laikā, un kuriem nebija?

Es nezinu, bet ārsts, kurš ar to bērnu strādā rehabilitācijas centrā, zina.

Daenerys1 kakiem slimajiem esmu sad un tad noziedojusi un zinu ari meiteni , kura tiesam arste dzivniekus un gaadaa maajas. Viss notiek brivpratigi.
Par tiem berniem daleji jau taisniba vien ir ja vecaki laiz taadu pasaulee, bet citreiz gadas ka kaut aks noiet greizi peec gada vai paris menesiem attistas visadi dauna sindromi cereblaras triekas utt.
Ja man teiksim ir kaut kadas manta sko nevajag atdodu un vienalga kur nonaks talak.

Dauna sindroms neattīstās, ar to piedzimst un tas ir diagnosticējams jau sākot ar 11. grūtniecības nedēļu. Pie kam Dauna sindroms vai autisms vēl nav trakākais, es vairāk runāju par totāliem dārzeņiem, kuri nepazīst savus vecākus, nekoordinē kustības, nekontrolē sejas mīmiku, neko nerunā un vispār neko nesaprot.

Varat mani saukt par cietsirdīgu vai whatever, bet nekad neesmu ziedojusi naudu ne slimiem cilvēkiem, ne zvēriem, ne citādiem visādiem nabadziņiem. Mani tas vispār neuzrunā, tāpēc man labi darbojas selektīvā redze un tādiem postiem nemaz nepievēršu uzmanību, tāpēc mani arī tas nekādā ziņā netraucē un nekaitina. Naudu esmu ziedojusi vairākas reizes, bet tas ir bijis tikai cilvēkiem, idejām, kas mani iedvesmo, dažādiem trakiem plāniem, avantūrām,kas mani uzrunā, iedvesmo. Un tad ir tāds prieks redzēt, ka cilvēki sasniedz savu mērķi (principā pat pats ceļš uz mērķi ir vēl interesantāks), tas dod man tādu sajūtu - nekas nav neiespējams, arī es taču varu.
Ikdienā esmu nesusi labas, bet sev nevajadzīgas lietas uz Sarkano krustu vai dzīvnieku patversmi, kur tas varētu noderēt, tā vietā, lai izmestu vienkārši atkritumos. Varu kaut ko nopirkt vai iedot naudu cilvēkiem, kas man ir apkārt un kam to vajag (pat nepazīstamiem cilvēkiem, ja viņi mani kaut kādā ziņā uzrunā). Pat, ja man pašai knapi kaut kas ir palicis. Kā reiz tieši šodien aizdevu kolēģim līdz avansam desmitnieku, lai gan tas nozīmē, ka man pašai paliek tikai 15 eur uz nedēļu. Un tā notiek bieži. Bet visus šitos ziedojumu lūdzējus, par ko iet runa tēmā, bez sirdsapziņas pārmetumiem pat nelasu un ignorēju. Absolūti neuzrunā un neaizkustina. Protams, līdz ar to es arī rēķinos, ka pati arī nekad neko nevarēšu gaidīt pretī un lūgt kādam.

57days, lai cik traki neizklausītos, mans pirmais komentārs tieši arī ir par šādu gadījumu... Kad sieviete bija stāvoklī, viss ciemats zināja, kāds būs bērniņš un ka ir nolemts mazo paturēt (es zinu, izklausās briesmīgi, bet, nu, ciematu romantika). Bērniņš nu jau diezgan liels - 7 vai jau 8 gadi, bet, kā Daenerys jau minēja, nekoordinē kustības un sejas mīmiku, neko nerunā... Tik čuč ratiņos.
Un, jā, labestības reklāmas rullītī pieteikts "Grūtniecība noritējusi normāli, vecāki neko nezinājuši, kad piedzima, tad attīstība neesot bijusi"... (t) Tāpēc nu jā.

Es nesaku, ka tādi ir vairums vecāku, es nesaku, ka slimu bērniņu vecāki tik iet un bļauj "man pienākas". Nē, ir pašaizliedzīgi un spēcīgi vecāki, kas par savu bērnu veselību cīnās godīgi. Un tas ir tikai apsveicami. Tādus vecākus pašus bieži vien gribas no sirds apķert un samīļot, jo es, piemēram, sevi nespēju iedomāties tik sarežģītā un smagā situācijā. :-/
Tomēr man ir žēl, ka ir arī ļaunprātīgi vecāki.

Mincis, ar tiem grūtniecības gadījumiem, kad ārsti iesaka pārtraukt (bet sieviete ilgi mocījusies, lai vispār stāvoklī paliktu) ir dzirdēti arī gana daudz gadījumu, kad beigās bērniņš piedzimst vesels. Cilvēki cer.

Man par bērniem tādas pašas domas kā Daenerys un Mincim. Patiesībā besī tās mātes, kuras dzemdē šādus bērnus, bet pēc tam raud lielām asarām un lūdz palīdzību. Tu zināji, uz ko paraksties, tad cīnies lepnā klusumā.
Kā jau meitenes minēja, tas neattiecas uz gadījumiem, kad neparedzēti gadās nelaime, bet attiecas uz gadījumiem, kad ārsts atzinis to, ka bērns nebūs vesels. Ne tik sen te viena Cosmo arī teica, ka ārsts ieteica pārtraukt grūtniecību, bet viņa sašutusi par ārsta teikto un tāpat dzemdēs. Viņas izvēle, bet tad nevajag pēc tam raudāt.

A par atdotām mantām man vienalga, ja atdodu, tad lai pārdod, tas jau arī ir veids, kā nopelnīt un vai man žēl? Tikpat labi tai meitenei, kam atdevu, šīs drēbes nepatika, nederēja un kas slikts, ja viņa pārdod? Tā doma, ka visiem trūcīgajiem japriecājās par jebko robežojas ar Raivja teikto, ka uz laukiem atdod savas saplēstās drēbes.
Protams, nerunāju par gadījumiem, kad pārtikuši cilvēki izliekas par trūcīgajiem, lai kaut ko izspiestu.
////Starp citu, par ziedošanu dzīvniekiem. Dzīvnieku patversmēs kaut kādas drēbes, segas utml arī noder, lai nosiltinātu būrus. Tur var arī vest dzīvnieku pārtiku utt. Nav tā, ka noder tikai nauda.

Mincis, 57days,
man pazīstami ir pāris cilvēki, kuriem pirms piedzimšanas ārsti māmiņu brīdinājuši, ka ir nosliece/iespēja uz dauna sindromu. Ir varbūt nedaudz neierastākas sejas/galvas formas, bet visi pabeiguši augstākās izglītības, strādā intelektuālu darbu, nopietnās attiecībās, forši cilvēki :)
Protams, metodes arī tos gadus atpakaļ nebija tik attīstītas kā tagad.
Uzskatu, ka nav ko taisīt īpaši aprūpējamus bērnus, ja neesi drošs, ka spēsi uzturēt un labāk mēģināt otrreiz palikt stāvoklī nekā uz "gan jau viss būs kārtībā" rēķina uztaisīt sev aprūpējamo uz visu mūžu...

Un par to Facebook, ir iespejams postiem, kas nepatīk uzlikt "see less from this person" un "see less posts like this", kā arī paša cilvēka profilā var uzlikt, lai viņa posti neuzrādas Tavā timeline.
Man gan vēl nav nācies izmantot nevienu, samērā kvalitaīvus postus redzu savā timeline.

ziedoju tikai caur ziedot.lv