Facebook=Labdarības lapa

Man arī bija tā savādi. Es ilgi par to cepos, jo arī agrāk nebiju ar ko tādu saskārusies un man tas nebija saprotams. Tagad es saprotu, ka tādu cilvēku ir daudz. Mēs vienkārši viņus nepamanām, jo tā nav kārtējā tante, kas noplukušā mētelītī tirgo zeķes pa 30 euro, lai uztaisītu sev dzīvoklī šiku remontu vai jaunā māmiņa biznesmene, kas prasa ziedot bērnam drēbes, kuras pēc tam pārdod. Šie te nekad nepostos FB "trūkst naudas operācijai", šie ir klusie izspiedēji, kuri uzskata, ka visa pasaule viņiem parādā, vienlaicīgi apguvuši komunikācijas prasmes, un tu nedomājot iedod 20-nieku vai nopērc augļu grozu, jo "tā Anna jau tāds labs, gaišs cilvēks, tikai viņai nav paveicies"... Un vairums palīdz, nemaz neaizdomājoties.

Ui... man tā besī tie čīkstošie cilvēki, kuri tikai par visu sūdzas, bet neko nedara lietas labā. Tādiem vienreiz var palīdzēt, lai saprastu vai viņi to novērtē un izmanto kā platformu, vai tomēr vienkārši izmanto savtīgi. Tāds kā kontrolpalīdzējiens, un tad arī domāt vai palīdzēt vēl, vai tomēr nē.
Mūsdienās, kad var izdomāt miljons veidus kā piepelnīties, nesaprotu kā var vienkārši samierināties ar to, ka "nav naudas".

Pirms ilgāka laika kāda lietotāja šajā portālā lūdza ziedot apģērbu; vēlāk noskaidrojās, ka viņai palīdzība nav nepieciešama, bet ziedotās lietas tiek pārdotas.

Vienmēr ir iespēja aizbraukt un paskatīties, kāda tā situācija īsti ir.

dr567309 slinkums. Viņi nemaz negrib skriet un ko mainīt, viņiem pietiek ar to, ka visu nepieciešamo sagādā cilvēki no malas.

Ja kādreiz kādam ziedoju, tad tikai dzīvnieku vajadzībām. Cilvēku man īpaši nav žēl, teikšu godīgi.

Es domāju, ka ne tikai slinkums, tā problēma ir kompleksa: (1) slinkums, (2) audzināšana, (3) izpratne par lietām un kārtību, (4) pieredze.
Latvijā tas nāk no padomju laikiem, kad katram plencim bija darbs, tu varēji būt totāls dunduks, sīnis ar 3 klašu izglītību, bet darbam un algai bija jābūt. Varēji nākt uz fabriku pālī, labākajā gadījumā kaut kur kaktiņā izgulēt paģiras, sliktākajā gadījumā čakarēt produkciju un lāpīties ar zīmoglaku, bet kolēģi tevi piesedza. Bet 3 kapeikas maizei atradās pat pēdējākajam sīnim, un, ja neatradās, pārtika nemaksāja neko un varēja aiziet pusdienās pie kaimiņienes un paēst ceptus kartupeļus. Mūsdienās šie kadri ir vai nu apmiruši vai nobomžojušies. Bet, ja tavi vecāki tā ir dzīvojuši un izdzīvojuši, tad cilvēks neprot dzīvot citādi. Ir tā pārliecība, ka viņam viss pienākas tāpat vien.

Nja, man arī viens tāds tuvs cilvēks ir, kurš atradīs jebkādu iemeslu vai attaisnojumu nekā nedarīšanai, bet tai pašā laikā visu laiku sūdzēsies par to, ka viņam nekā nav un apkārt viss ir slikti. Nezinu raudāt vai želot vai ko darīt, gribas iekrāmēt. Kā var cilvēki būt tik aprobežoti un nesaprast, ka pašiem kaut kas dzīvē jādara? Kaut vai tāda lieta kā KAUNS.

Es nevienam vairs nepalīdzu, neziedoju. Tikai uz ielas, ja palūdz uguni vai cigareti. Bet nu savādāk nekā. Es vispār apbrīnoju cilvēkus, kas ir balti un pūkaini, kamēr tu viņiem palīdzi, bet, kad pasaki nē vai arī prasi atpakaļ aizdoto naudu, viņi tevi pataisa par pēdējo kuci. Mans gadījums. Lai arī cik tuvs, pazīstams un vienmēr blakus esošs ir cilvēks, nav garantija, ka tavu palīdzību novērtēs. Nu tad es paliku bez aizdotās naudas, par mani aiz muguras tagad visu ko runā + draud izjaukt manas attiecības, jo, redz, kāda slikta draudzene esmu, ka pajautāju, vai nebūtu tā kā laiks (parāds jau 2 gadus) to naudu kaut kā kaut pa daļām atdot.
Bet nu par FB, kaut kā nav nācies bieži šādus postus redzēt. Laikam draugi ar tādiem nedalās.

Hā, man ir vēl viens paziņa, vīrietis, kas ir līdzīgs augstāk aprakstītajai Annai, tam ir tā, ka hroniski riebjas strādāt un viņš savos 40 gados veģetē uz citu rēķina. Par dzīvokli ilgus gadus maksāja draudzene, tagad tā draudzene viņu ir atšuvusi un nabadziņam nākas strādāt, bet tas ir lielākais haļaviņu mīļotājs, kādu es zinu. Tiem cilvēkiem ir viena kopīga īpašība: izkoptas komunikācijas prasmes. Piemēram, ja es pateikšu, ka esmu slima, tas cilvēks bez vārda runas atskries ar tējām, piedāvās piegādāt kaut kādu superkrutu ķīniešu žeņšeņa preparātu, nolasīs 30min garu lekciju par to, kura homeopātiskās zāles ir vislabākās, utt. utt. Bet nākamajā dienā piezvanīs un pateiks: es redzēju, ka tev ir lieli medus krājumi, iedosi pāris burciņas? (a to medu, piemēram, man vectēvs iedevis tirgošanai). Vēl pēc nedēļas piezvanīs, lai "aizņemtos" 50 eur (uz neatdošanu, protams), jo uzskata, ka viņa lekcija par homeopātiju jau nav bez maksas.
Ar to Annu arī - viņa tevi noskenēs, ieteiks vislabāko ābolkūkas recepti, ja redzēs, ka tev mājās ir sveces, tad parekomendēs superīgāko Ģertrūdes ielas sveču veikaliņu ar neticami zemām cenām un labo pārdevēju, utt., utt., bet pēc nedēļas pateiks: "man beidzies veļaspulveris..."
Būtībā, komunicējot ar šiem cilvēkiem, tu visu laiku esi melu ritenī, jo ir nemitīgi jāsaka "klausies, bet man to medu pasūtīja un visām 10 burkām rīt būs pakaļ" vai "nu jā, bet man tieši tagad nav skaidras naudas" vai "man jau bija sakrāts, bet pagājšnedēļ atgriezos no Grieķijas un tur visu iztērēju" vai "tieši šomēnes alga kavējas", utt...

Daenerys1, sasmējos par Tavu kolorīto stāstu! :-) Godīgi sakot, kaut kā neticas, ka šādi cilvēki vēl pastāv, bet neapšaubīšu Tevis sacīto.
Ja runājam par padomju laikiem, tad jau apritējuši jau 25 gadi, kopš Padomju Savienības vairs nav pasaules politiskajā kartē. Nedomāju, ka visa vaina meklējama vienīgi padomju vērtībās.

bet pēc nedēļas pateiks: "man beidzies veļaspulveris..."

Tad es viņam laipni ieteiktu veikalu, kurā konkrētais veļas pulveris nopērkams lētāk. :-)

Daenerys1
Kāpēc gan tādiem parazītiem nevar uzreiz pateikt:
* es Tev esmu aizdevusi 50EUR- vēl nekas nav atdots. Kāpēc man jāaizdot cilvēkam ,kurš nevar atdot?;
*Tu saproti ,ka tās nav manas medus burciņas, ka mans vectēvs iedeva tirgošanai un man viņam par katru burciņu nauda jāatdot. Nav tā ,ka par velti viņu es Tev varu iedot! Tu gribi,lai es no savas kabatas viņam maksāju 4*8=32EUR par burciņu? Vai arī neatdodu 32EUR
vectēvam un viņam nebūs ,ko samaksāt par elektrību?;
Man arī ir viena tāda zināma ,kura ik pa laikam mēģina ,kaut ko par velti dabūt. Ja man ir ,kaut kas atdodam ,tad atdodu, bet ja ierodas pie manis un grib manis tikko nopirkto kleitu ,lai es atdodu, tad es tā arī pasaku, ka nekā nebija. Galu galā Tu strādā, es tik studēju un es varu ieteikt veikalus, kur var nopirkt lētas ,skaitas kleitas, aizbraukt kopā ,parādīt. Vai arī ,kaut ko prasa tādu,kas ir tik daudz un man nepieciešams, tad arī saku- man nav tik daudz,lai kādam atdodu. Tu tak negaidi, kad es Tev tagad atdošu un iešu tērēt naudu ,lai jaunu pirktu? Tas par tādām lietām,kuras reāli maksā sākot no 40EUR un uz agšu.
Jā, uz svētkiem es tai sievietei šad tad nopērku ,kaut ko no drēbēm - ja atrodu lēti, izdevīgi un normālā kvalitātē, bet ne jau tā, kad ikdienā es viņai sagādāšu visu garderobi!

sniegpulkstenīte, Tu nesaproti!:-D Tie cilvēki ir ekstra bezkaunīgi! Piemēram, ja pateikšu "tu vienreiz aizņēmies 50 euro un neatdevi, kāpēc man vēlreiz jādod?" pateiks ļoti vienkārši: tāpēc, ka man vajag naudu!!!! (t) Tur ar loģiku maz sakara, tīrākā bezkaunība. Vai pateiks - nu labi, nedod pārdošanas medu, dod savu medu.
Tas konkrētais vīrietis, par kuru rakstīju, vienreiz mēģināja aizņemties naudu no manas draudzenes (pie kam studentes), draudzene pateica: man nav skaidras naudas, viņš pateica: Ok, aizejam kopā līdz bankomātam?

Tad pasaki,ka Tu neesi labdarības iestāde un lai neuzskata Tevi par muļķi. Ja 1x aizdevi un neatdeva, tad vairs nekad mūžā neaizdosi un lai netērē savu laiku Tev,kaut ko mēģinot izprasīt

Teiksim ja piedzimst slims bernins tur jau vecaki nav vainigi. Pat pilnigi veseliem piedzimst slimi berni. Vai ja nodeg maja ,zaude ipasumus tur civleks nav vainigs. Bet tie kas ir krapnieki un izsiedeji man riebjas seviski spekulejot uz bernu vai citu veselibu. Ticu ka krapniekiem viss nak atpakalj ddubultaa. Tik zel ka to krapnieku ir daudz un del taa cies tie kuriem tiesam vajag palidzibu. Tie kas razo entos bernus pec akrtas pasi vainigi ja nevar aprupet. Nav ko dzemdet.

MADasaHatter Bet tev reāli neliekas, ka tie cilvēki kuriem piedzimst slimi bērni, ir kko pagātnē izdarījuši tādu, par ko viņus tagad soda.
Es ticu ka tam ir iemesls, kapec izglītotiem turīgiem cilvēkiem dzimst slimi bērni, vai kapēc viņi vispār nevar dabūt bērnus. tam ir kkādi cēloņi, kapēc tad dzērājģimenēm var piedzimt normāli bērni?
Varbūt tam tā vienkārši ir jābūt, nevar dabūt visu ko gribētos. varbūt ir jābūt līdzsvaram, kapēc šādas nelaimes rodas.
Neesmu Dievs,lai zinātu visas atbildes, bet šis manuprāt ir vienīgais iemesls, kam es spēju reāli noticēt.
Rūgta tā patiesība šķiet.:-/

Bet tev reāli neliekas, ka tie cilvēki kuriem piedzimst slimi bērni, ir kko pagātnē izdarījuši tādu, par ko viņus tagad soda.

Es tiesham ceru , ka TU nebuusi to skaitaa , kuriem piedzimst slims beernins vai ilgti nevareesi pie taa tikt . Paskatiishos , kaa TU izskaidrosi to , ko tad TU esi taadu izdariijusi pagaatnee , ka tevi taa soda .
Tieshaam debiils uzskats , kuram nav itin nekaada pamata . :-|

Ar tiem slimajiem bērniem ir tā, ka lielu daļu anomāliju var konstatēt vēl pirms dzemdībām, agrīnā termiņā un paspēt uztaisīt abortu. Es goda vārds nesaprotu, kāpēc man kā nodokļu maksātājam ir jāmaksā par bērnu - dārzeņu uzturēšanu, absolūti bezjēdzīgu valsts apmaksātu rehabilitāciju, ja tas bērns neizveseļosies nekad nekad. Bērnības draudzene strādā ar šādu ļoti slimu bērnu rehabilitāciju un kā mediķis ir dusmīga, ka mātes netaisa abortus, bet pēc tam visu dzīvi mokās ar bērnu, kuram nav pat sejas mīmikas un skrien uz rehabilitācijas centriem bļaudamas "bet mums pienākas!". Teica - ja agrāk bija ļoti pret abortiem, tad tagad, redzot to visu, pie attiecīgās diagnozes viennozīmīgi taisītu abortu.

Daenerys1 tieshaam domaa , ka vecaakiem ir kaut kaads prieks dzemdeet slimu beerninu ?
Nevar visus mest vienaa maisaa iekshaa , jo pirmkaart , ne visu var savlaiciigi atklaat , otrkaart , LOOOTI daudz gadiijumi ir taadi , kur beernins piedzimst vesels , bet pirmo 3-5 gadu laikaa atklaajas diagnozes , kuras noved pie ratinjkreesliem . Aizdomaajies par to .

Pilniiba piekritu elzai.. un kamikadzes komentarus lasiiju ar vieglu shoka piesitienu..

Es runāju tieši par tiem variantiem, kad agrā grūtniecības laikā tas ir diagnosticēts, bet ir bijis lēmums dzemdēt. Nu tad dzemdē, bet uzturi par savu naudu! Nerunāju par tiem, kuri netika savlaicīgi diagnosticēti vai arī kuri dzīves laikā saslima, galu galā, katrs no mums var kļūt par dārzeni arī pieaugušā vecumā.