attieksme pret notiekošo

Reģ: 17.04.2016

Es īpaši nezinu šīs diskusijas jēgu, bet mani sāk satraukt mana attieksme. Nesen izšķīros ar draugu, vienkārši vienā brīdī sapratu ka vairs nejūtubpret viņu neko un nevēlos vazāt aiz deguna, taču nekādas lielās pārdzīvojuma sapes man nebija. Es savās domās vienkārši pieņemu ka tā būs labāk, tāpat jau vairs mani viņš nepatika,un vis būs labi, vajag dzīvot uz priekšu, palutināt nedaudz sevi un sākt jaunu dzīvi. Ja kāds kādreiz varbūt ko nejaukāku pasaka arī ne vienmēr baigi pārdzīvoju vienkārši liekas ka tas cilvēks pats dabūs atpakaļ to visu. Nezinu, no vienas puses labi, bet no otras liekas ka man vispār nav jūtu un nesaprotu kā var būt dažreiz tik auksta attieksme. Neesmu baigi komunikablā, vairāk gan introverta un tāpēc man sevī ir vel viena pasaule, kurā arī izdzīvoju to visu un domās eju cauri kas notiek. Bet man ir bail ka kādreiz ļoti kādu aizvainošu un nāks tas viss atpakaļ

10.10.2016 23:02 |

Venddijaa

Reģ: 17.04.2016

Es cenšos būt jauka pret citiem, bet bieži su dzirdējusi ka man esot diezgan indīgi komentāri un ka paskatoties uz mani liekas ka esmu nedaudz iedomīga un ļauna.., bet man pašai tà neliekas:-D

10.10.2016 23:06 |

Solo_

3675

Reģ: 24.09.2012

Es cenšos būt jauka pret citiem, bet bieži su dzirdējusi ka man esot diezgan indīgi komentāri un ka paskatoties uz mani liekas ka esmu nedaudz iedomīga un ļauna.., bet man pašai tà neliekas

Kā reiz par mani. Bieži vien pasaku cilvēkiem kaut ko, pavisam nedomājot neko ļaunu, bet tas bieži vien tiek pārprasts - intonācija, tonis. Daudzi saka, ka jūtams sarkasms manī, bieži. Un ka esmu auksta. Bet tas ir tikai tas ārējais, ir cilvēki, kuri ir pacietīgāki un iepazinuši mani labāk, tad nu zina, kas iekšienē man darās :)

10.10.2016 23:26 |

AshesToAshes

267

Reģ: 13.09.2016

Introvertus cilvēkus viņu klusēšanas dēļ bieži vien notur par iedomīgiem, lai gan tā nebūt nav. Pati esmu introverta, ja man nav nekā saturīga ko pateikt, tad nepļukstēšu tikai runāšanas pēc. Manuprāt, aprakstītā attieksme ir labāka, nekā tad, ja cilvēks par katru ne tā viņa virzienā pateiktu vārdu plēš matus un rīko asarainas histērijas. Ja tas ir tavs dabiskais stāvoklis, tad viss ir kārtībā un nav ne par ko jāsatraucas.

10.10.2016 23:28 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Varbuut naaks, varbuut nenaaks. Pagaidaam dziivee neesmu atraudis pietiekamus pieraadiijumus instant karmai (klasiskaa austrumu izpratne par karmu atshkjiras no Cosmo zhurnaala liimenja definiicijas).
buus labi, zakji :) Gan jau arii tavaa aizgaldaa iespiidees saule ;) Ja attieciibaas neiet, nav ko vilkt beigtu kakji aiz astes, baidoties no atmobumbaam, aprunaashanas un 7 gadu neveiksmes. Neveiksiigas attieciibas JAU ir neveiksme, un to izbeigshana - tikai iemelss saakt jaunu, laimiigaaku dziivi.

10.10.2016 23:30 |

Godīgā

407

Reģ: 10.09.2016

Nu gan atradusi par ko satraukties, iedod man arī gabaliņu sava introvertuma. :-D

11.10.2016 00:08 |

rizha_anna

942

Reģ: 03.01.2013

Man ne vienu reizi vien ir teikts, ka esmu ļauna un auksta :D
Vienkārši saku, ko domāju -neko ļaunu nedomājot. Bet izrādās, ka otrs cilvēks apvainojas, ja ko pasaku ne tādā tonī, kā otrs cilvēks to gribētu dzirdēt.
Arī piederu pie introvertajiem personāžiem un daudz lieki nerunāju. Vēljovairāk, ja nav ko teikt un nav mana kompānija.
Draugu lokā, protams, ir savādāk.

11.10.2016 00:25 |

user96163

501

Reģ: 06.10.2016

viss mainās.. vnk dzīvo kā pati uzskati par pareizu.. un pieļauj kļūdas atkal un atkal.

11.10.2016 00:47 |

TalisQualis

2861

Reģ: 11.10.2014

man gan nešķiet, ka tas būtu introvertums. turklāt, Venddijaai tas ir parādījies nesen un viņa pati ir pamanījusi šo pārmaiņu sevī. varbūt tas ir kāds pēkšņš empātijas trūkums vai vienaldzība pret cilvēkiem, pret kuriem tev šķiet, ka būtu jājūt kas vairāk.
es esmu bijusi asa un nejauka savos izteikumos un man toreiz likās, ka tas nav nekas traks, vienkārši saku patiesību, bet pēdējā laikā arvien vairāk piedomāju ko teikt un ko noklusēt, lai cilvēkiem neradītu liekas negatīvas emocijas. apzināti kļūstu jaukāka, tas ir darbs ar sevi, nevis pašplūsma.

11.10.2016 12:58 |

nannerle

1197

Reģ: 23.03.2012

Nezinu, no vienas puses labi, bet no otras liekas ka man vispār nav jūtu

jep, man ir lidzigi. dazreiz izskiroties ari ir bijis ta, ka skiet nu ok, nav nav, neko darit. aizmirstu ta, it ka tas nekad nebutu noticis. tad dazreiz nesaprotu, kapec man nerup, kapec es nespeju vairak izradit kaut kadas piekersanas pazimes vienalga vai tie ir draugi, radi vai otra puse. nevaru un nav.
runajot par attieksmi, tad man biezi saka, ka man agresivs tonis, bet nu nav.. un tad saka, ka es esot igna vai vel nez kada, kamer pasai skiet, ka nu kamon, kur vel vairak smaidit un jokoties. eh

11.10.2016 14:05 |

ToBeinspired

326

Reģ: 12.06.2016

Nu nav jādomā kad nāks atpakaļ vai vēl kaut kā, vienkārši jāpiedomā ko dari,ka liec citam justies. Nevienam nepatīk,kad pret viņu izturas riebīgi utml. Labi jau kad pati saproti,kad iespējams kaut kas ir jāmaina.
Esmu tieša, ir cilvēki, kas to nepieņem,apvainojas, bet es nemāku aplinkus stāstīt.

11.10.2016 14:15 |