Ēst gatavošana, darbs, attiecības

Nu es galīgi nebūtu priecīga, ja man pieprasītu pēc darba katru vakaru mazgāt grīdu vai gludināt veļu vai slaucīt putekļus, man atbilde nebūtu pat jādomā, tā ir elementāra: "dari pats!" Kāpēc vīrietis pats nevar pagatavot? Reizēm ir tā, ka man gribas vieglas vakariņas, vīrietim ar kaut kādiem salātiem ir par maz, čīkst, ka grib kaut ko stingrāku, es saku - ceļu uz ledusskapi taču tu zini? uz priekšu!

Mēs savienojam tā, ja uznāk vēlme kaut ko pēc darba pagatavot, sapērkam un pagatavojam, citreiz viņu sagaidu jau ar kaut ko gatavu, citreiz viņš mani(arī mājās esmu pēc 21.00), ir bijis, ka pukstēja sitas ne tā, sitas ne tā, pateicu, ka gatavoju tā, kā man garšo, taisot, ko jaunu jau nezinu, kā viņam garšos, tagad nepukst, bet palīdz, lai abiem garšo. Arī, ja brīvdienās noslinkošu un nepagatavošu neko, īpaši nekādus pārmetumus nedzirdēšu. Kritika ir laba, bet ne tā, ka jau jāsāk nervozēt un stresot par to ko gatavosi un kā patiks.

Manējais arī vispār negatavo. Nu pilnīga bezizzejas stāvoklī tikai, bet es neiedpringstu uz karalisku ēdienu gatavošanu katru vaakaru. Lielais gaļēdājs viņš man nav. Un vienkāršu ēdienu pagatavot daudz laija neaizņem. Starp citu, multikatls ir ļoti laba lieta. Es tagad daudz ko tur gatavoju.

Traukus gan lieku viņam mazgāt, jo man ļoti nepatīk netīri trauki izlietnē, mazgāt katru vakaru slinkums.:-D

Ir dažādi risinājumi:

Viņš Tevi uzaicina uz restorānu,
Maltīti dažas reizes nedēļā pavatavo viņš,
Gatavojiet un iepērkaties kopā..
Kopīgi uzvāriet milzu zupas katlu un ēdiet 3 dienas!

Pati ar gatavošanu kā problēmu neesmu līdz šim saskārusies. vairāk gatavoju ēdienus cepeškrāsnī, kuru sagatavošana prasa max 20 min, un tālāk ēdiens var pats gatavoties, bez maisīšanas. Gatavot man patīk, kā te viena meitene jau minēja, man tā ir kā atpūta.
Gatavoju tikai es, ļoti reti draugs ko pagatavo, bet pēc paša iniciatīvas. Paspēju gan māju sakārtot, veļa nekrājas nemazgāta, uz sporta zāli ir laiks aizbraukt un par sevi parūpēties arī ir laiks.
Varbūt vaina ir tajā, kā pieiet "tai lietai"- ja nepatīk nodarbe, tai arī laiku īsti nevar atrast :)

Gatavoju pārsvarā tikai es.
Vairāk par 1.5h virtuvē nerosos,brīvdienās,ja ir iedvesma,varu ilgāk.
Parasti gatavoju tikai uz vienu/divām dienām.
Ja esmu nogurusi, negribas gatavot,neviens ar pannu pa galvu nesit, draugs pats uztaisa mums ēst,vai biežāk- izbraucam ārpus mājām paēst.
Izlepis nav,tieši otrādi-uzslavē mani.

Un kā lai iemācās tā tiešām virtuozi, garšīgi gatavot? Man trūkst izjūtas par elementārām lietām.. garšvielām, ēdiena gatavību, gaļas pagatavošanas pamatiem un īpašībām. Ko man lasīt, ko skatīties?

Es domāju tā prasme rodas ar laiku, trenējoties, mēģinot, ekspermentējot un ar laiku iegūsi to drošuma sajūtu un nesagādās grūtības gatavošna. Sākumā izvēlies klasiskas receptes un tad pielāgo nianses. Piemēram, standarta, klasiskas pavārgrāmatas vareētu palīdzēt "I know how to cook" Mathiot Ginette, vai itāļu virtuve "The silver spoon" John Galsworthy. Internetā arī ir daudz vietnes ar visiem video, kas vareētu palīdzēt. Varbūt mamma, vecmamma var palīdzēt. Meistarklases ēst gatavošanā ir forš pasākums, ko varat apmekleēt kopā ;)
Manās attiecībās tāds modelis neiederētos. Vispār vīram negatavoju vakariņas, jau no pirmsākumiem tā iegājies. Arī ja esmu vairākas dienas mājās un saslējusi kājas lasu grāmatas negatavoju, un vīrs no manis nemaz to negaida. Mēs abi esam brīvību un spontanitāti mīloši cilvēki ar savu dienas režīmu un ēšanas paradumiem, dažādām kultūrām. Dažādos laikos nākam mājās, dažādos laikos sportojam. Es noteikti ēdu vieglākas vakariņas. Patīk gatavot abiem un kopā to daram brīvdienās. Vīrs gatavo kā pavārs, tas laikam asinīs vai iedzimts :)

Viņš pats ir vispār mēģinājis gatavot? Pēc tā kā viņš visu laiku izdomā ko tieši un kā grib, izklausās, ka viņam pašam ļoti patiktu visu gatavot. Tu esi ar viņu runājusi par šo tēmu?

1) Pārtiku pērk vīrs
2) ēst gatavojam kā kuru reizi - kam vairāk laika. neaizraujamies ar sarežģītām maltītēm vakariņām. Viesu ēdināšana un kūkas ir mana specialitāte, zupas - vīra.
3) abi strādājam pilna laika darbu.
4) cienam viens otru un neuzskatām mājas uzturēšanu par vienas personas pienākumu. Atkritumus gan nes vīrs un vannas istabu uzspodrinu es.

Abi stràdàjam vienàdu darba laiku, iepèrkam pàrtiku kopá vai vīrs, gatavoju pàrsvarà es. Bet negatavoju katru dienu, bieži izvàru zupu vairàkàm dienàm un kàdu galjas mèrci uztaisu, tad nakamajà dienà tikai svaigi katrupelji/grikji/spageti vai tml jàizvàra. Bet nu man nav problèmas ar receptèm un izdomu- es pati mèdzu izdomàt garšīgas receptes, ja vīrs gatavo - tad ir klasika.
À, un mans labàkais draugs èst gatavošaná ir cepeškràsns ;)

Pirmkārt, es ne īpaši labi gatavoju, bieži kaut kas nesanāk, nokļūdos un līdz ar to gatavošanu gaidu ar stresu pakrūtē utt..

Tām jau nu gan nevajadzētu būt pirmajām pasaules problēmām. :-/
Ja esi tik vēlu mājās, kāda vēl gatavošana?!

Es arī diezgan bieži strādāju līdz 21:00, tad nu mājās esmu ap pusdesmitiem. Tā kā vīrs arī strādā acis nepacēlis, tad nu sapūšu vaigos un uz ātro uztaisu vakariņas. Pārsvarā to, ko var iesviest cepeškrāsnī. Gaļu ar garšvielām, kartupeļu sacepumu utt. Kad vīram brīvāks vakars, tad viņš izpaužas ar ilgāk gatavojamiem ēdieniem. Tādu patriarhāta ražojumu es jau pēc nedēļas pasūtītu labi tālu, esmu pārāk slinka un sevi mīloša, lai izdabātu kādam bikšainim. Mani komandē tikai bērns.:-D

Nevajag uzskatīt ka ēšana vīrietim ir pasaules naba.
Nu nevajag sievietei būt super ideju pilnam pavāram lai būtu laba kopdzīve.

Es tavā vietā darbā rakstītu atlūgumu un nodotos kulinārijas prasmju apgūšanai.

Kā jūs savienojat pilna laika darbu, produktu pirkšanu ar ēst gatavošanu un vīrieša kvalitatīvu & garšīgu paēdināšanu?

Koa?
Par mani. Taisu kad gribu, negribu taisit tad ari netaisu. Nav invalids un nespejnieks, neesmu shamaa mate. Jau no laika gala esmu savu nostaju paradijusi. Bet man paveicies jo virietis abi un garsigi gatavo, mes uz mainam.

Abi strādājam pilnu laiku ar maiņu grafiku. Abi varam māju sakopt, pārtiku nopirkt, ēst sagatavot, bērnu pieskatīt, kad nu kuram iekrīt brīvdiena. Vienīgais, ko viņš nedara, neķerās klāt veļasmašīnai un multikatlam :-D
Nezinu, es tādās attiecībās jūtos laimīga un viņš arī. Tā kā dzīvo tu, es nespētu.
Bet nu, ja ir aitas, ir cirpēji. Ērti tavs "vīrietis" iekārtojies. Varēji uzreiz rakstīt feminisma problēmu diskusijā, nevis veidot jaunu. Tur iederētos.

Un, nē, sildīti ēdieni netiek ēsti. Katru dienu vēlas ko citu, un man nav tās jaudas. Cik nu darbā ir laika un tā kā pašai galvā nav tās kreatīvās, gurmāniskās izdomas, mēģinu atrast receptes, bet arī tas vismaz man prasa ilgu laiku - atsijāt nekvalitatīvas receptes, atrast īstās sastāvdaļas, saprast, kā to tieši dabūt gatavu, jo daudz ko nemāku.

Pec si izlasisanas, man jasaka viens, esi sevi nostadijusi zemak par zali un vecis to lieliski izmanto. Ak vinam katru vakaru ko citu gribas. Lai tad gatavo. Blin, man reali dusmu uzsit sitadi pajolini. Ko vins ele no sevis iedomajies?! Lai atnak pie manis padzivot, izmacisu ka istam virietim jauzvedas. (t):-D

Autorei - un ko Tu darīsi, ka Tev vēl būs divi bērni, kuri jāved uz dārziņu un skolu, drēbes jāsagatavo, māja jātīra (ar bērniem tas ir sarežģītāk) un vēl mājasdarbi jāpalīdz izpildīt? Un pilnas slodzes darbs nekur nepazūd?

Muusmaajaas gatavoju tikai es,jo viirietis praktiski nemaak gatavot.Man pret to nav nekaadu iebildumu,jo tagad taapat seezhu maajaas ar beernu.Kad straadaaju,tad viirietim nebija probleemu sev uzvaariit kaadus pelmenjus vai uzcept olu.
Bet es te taa aizdomaajos,vai es vieniigaa taada diivaine.Man patiik lutinaat un izdabaat savam viirietim.Patiik gatavot vinja miiljaakos eedienus,savest maaju kaartiibaa,lai atnakot no darba viiriietis vareetu atpuusties.Savukaart,vinjsh mani aptekalee kad vinjam ir briivdienas-kafija,brokastis gultaa,ar beernu arii darbojas.