Mēs savienojam tā, ja uznāk vēlme kaut ko pēc darba pagatavot, sapērkam un pagatavojam, citreiz viņu sagaidu jau ar kaut ko gatavu, citreiz viņš mani(arī mājās esmu pēc 21.00), ir bijis, ka pukstēja sitas ne tā, sitas ne tā, pateicu, ka gatavoju tā, kā man garšo, taisot, ko jaunu jau nezinu, kā viņam garšos, tagad nepukst, bet palīdz, lai abiem garšo. Arī, ja brīvdienās noslinkošu un nepagatavošu neko, īpaši nekādus pārmetumus nedzirdēšu. Kritika ir laba, bet ne tā, ka jau jāsāk nervozēt un stresot par to ko gatavosi un kā patiks.