Par tiesībām

bet visiem to nevajag uzspiest.

Vajag. Paskaties, kas darās, kad uzsnieg pirmais sniegs un cik no to avāriju izraisītājiem ir tikuši pie tiesībām tajā pašā vasarā. Respektīvi - būtu pieredze sniegā, nebūtu lielas daļas to avāriju, līdz ar to, drošas braukšanas skola kā obligāta apmācība pirms vadītāja apliecības izsniegšanas ir tikai atbalstāma.

Es arī pāris gadus atpakaļsāku kārtot tiesības, bet toreiz nenokārtoju. Tagad iestājos vēlreiz un apzināti tieši rudens, ziemas periodā.

Nedomāju ka kaut kas diži mainīsies, ja cilvēkus izdzīs pāris nodarbības pa sniegu. Vienīgais sapratīs, ka jābrauc piesardzīgāk, ja to nav sapratis automātiski. No pāris braukšanas reizēm tu neiemācīsies ne braukt kā autosportists, ne sagatavosies negaidītām situācijām. To visu var iegūt vienīgi ar pieredzi, un ne no pāris stundām. Nepieciešami tūkstoši kilometru pieredzes, ne pāris h.

Nenem piere. Skat ka wee gadiem bez tiesibam brauka, nevar nolikt. Un viss cikinieka.

nevar un negrib ir 2 dažādas lietas .... papīrs jau nav galvenais , protams, protams, tev ir svarīgi ....;)
ja tu māki braukt tad noliksi , ja instruktors redzēs , ka brauc normāli , ieskaitīs tev tās stundas un viss , nebūs jābrauc tik daudz .....

Vienīgais sapratīs, ka jābrauc piesardzīgāk, ja to nav sapratis automātiski.

To sīkumu, kā pareizāk bremzēt pa sniegu, iemācīsies, tas jau pamatīgi nomazinātu negadījumu skaitu. Šie negadījumi, visbiežāk, nav ar smagām sekām, ir vnk 2 pabojāti transportlīdzekļi, babojāts garastāvoklis un lieki iztērēts laiks abām iesaistītajām pusēm, no kā varētu izvairīties, ja kāds būtu pirms tam mācību procesā pajutis, ka mašīna pa sniegu tomēr nedaudz savādāk brauc un bremzē.

Uzskatu, ka ir tikai apsveicami, ka tiesību iegūšanas procesu padara grūtāku, jo brīžiem šķiet, ka eksaminatori bijuši aizmiguši, kad daži labi indivīdi braukšanas eksāmenu kārtojuši. Kad viena no manām draudzenēm ieguva tiesības, goda vārds, es baidījos par savu dzīvību, kad viņa sēdēja pie stūres. Un tāda viņa noteikti nav vienīgā.
Par ekstremālo braukšanu runājot, jā, pabraukt pa sniegiem un slideniem ceļiem kopā ar instruktoru ir viens, bet, kad dabūsi tiesības un trāpīsi putenī, tad būs pilnīgi, kas cits. Veselo saprātu un nopietnu spēju rīkoties ekstremālās situācijās autoskolā neviens neiemāca, ja vien kas tāds neatgadās, kad instruktors ir blakus. Pati tiesības sāku likt tieši ziemā, pabeidzu pavasarī. Viss bija kārtībā, instruktors taču apstāstīja, kas jādara, ja saslīd uz ledus utt. Interesantākais bija, kad pati ar savu auto un tiesībām kabatā gandrīz gadu, braucu pa ziemu. Ar visu manu prātīgo braukšanu, normālām riepām, priekšpiedziņas golfiņu, mani izrāva no risēm un sāka mētāt pa ceļu, ka attapos 3m grāvja malā. Visa teorija, ko darīt, kā rīkoties, stresa situācijā bija pilnīgi aizmirsusies. Uzskatu, ka tikai daudz braucot un reāli sastopoties ar tādām situācijām, iespējams no tā mācīties un neapjukt, ja kaut kas tāds atkal notiek. Un labāk pabraukt ar dažādām mašīnām, jo tik daudz kas ir atkarīgs arī no tā, vai auto ir priekšpiedziņas/pakaļpiedziņas/4x4:-/

Nav jau Rīgā tā sniega tika daudz, lai visiem būtu iespēja iemācīties braukt ziemā. Es mācījos un liku tiesības februārī un martā, teorētiski ziemas mēneši, bet reāli pa visu laiku kādas 2 reizes uzsniga slapjš sniegs, dažreiz lija un īstu ledu tā arī ne reizi neieraudzīju. Pēdējos gados tā sniega ir tika maz, ka neredzu ne jēgu, ne iespēju visiem mācīties un eksāmenu kārtot ziemā.

pakaļpiedziņa un iecienītai drifta aplītis apkārt ģertrūdes baznīcai , vot tās ir īstas ziemas izpriecas

Jā, varbūt ne visi apdraud, bet tas lielais vairākums tomēr nospiež mazākumu. Reāli, kas notiek pie pirmā sniega. Pēkšņi parādas paralizētas pīles uz ceļa, protams, ne tikai jaunieši, bet liela daļa šoferu ar stāžu arī un pensionāri, par kuriem vispār bez rupjiem vārdiem izteikties nevar, bet kas iekrīt acīs visvairāk - puišeĺi, kas tikko dabūjuši tiesības, tikuši pie vecāku mašīnas, mēģina no sevis tēlot nezin kadu šūmaheru un attopas stabos, ielas malàs vai citās mašīnās. Un tad tik skaties kā policija dara savu darbu, bet malā stāv šis jaunais šūmahers ar nodurtu galvu un klausās savos kliedzošajos/uztrauktajos vecākos. Un labi, ka vēl neviens necieš. Piedod, bet sen jau bija vajadzīgi stingrāki noteikumi.

Jā, pirmie sniegi un pat lietus cilvēkus tā biedē, ka dažreiz brīnos par pīļu daudzumu starp šoferiem. Pēkšņi daudzi vairs neprot braukt.:-/

Alexxas jautājums par to, vai Roberts noliks otrreiz tiesības, šķiet muļķīgs.

Teoriju varu nokārtot jebkurā laikā - saku to bez mazākās lielības. CSN testu spēju nokārtot vidēji 5-6 minūtēs (parasti) bez kļūdām:

Praktisko braukšanu gan es nespētu nokārtot, jo neprotu parkoties un faktiski neizjūtu automobiļa gabarītus.

Par ekstremālo braukšanu runājot, jā, pabraukt pa sniegiem un slideniem ceļiem kopā ar instruktoru ir viens, bet, kad dabūsi tiesības un trāpīsi putenī, tad būs pilnīgi, kas cits.

Kāds man, lūdzu, paskaidros, kas tajā ziemas braukšanā ir tik briesmīgs? Atceros situāciju aizpagājušajā gadā, kad mēroju ceļu ap plkst. 4.30 uz Rīgu. Bija spēcīgs putenis, un ceļš nekādā veidā nebija tīrīts. Nejutu ne mazāko stresu: braucu ar kādiem 35 km/h un baudīju puteni. Jā, protams, auto bija aprīkots ar labām (radžotām) riepām, 4Matic un ESP.
Transportlīdzekļu vadītājiem jāsaprot pavisam vienkārša lieta: sliktos laikapstākļos jābrauc lēni. Nedomāju, ka auto var iekļūt nevadāmā sānslīdē, braucot ar 35 km/h, ja auto aprīkots ar labām riepām, pilnpiedziņu un ESP.

pakaļpiedziņa un iecienītai drifta aplītis apkārt ģertrūdes baznīcai , vot tās ir īstas ziemas izpriecas

Jā, pamatskolniekiem.

Jā, varbūt ne visi apdraud, bet tas lielais vairākums tomēr nospiež mazākumu. Reāli, kas notiek pie pirmā sniega. Pēkšņi parādas paralizētas pīles uz ceļa, protams, ne tikai jaunieši, bet liela daļa šoferu ar stāžu arī un pensionāri, par kuriem vispār bez rupjiem vārdiem izteikties nevar, bet kas iekrīt acīs visvairāk - puišeĺi, kas tikko dabūjuši tiesības, tikuši pie vecāku mašīnas, mēģina no sevis tēlot nezin kadu šūmaheru un attopas stabos, ielas malàs vai citās mašīnās.

Kā jau minēju, uzskatu, ka sliktos laikapstākļos nevajag riskēt un izaicināt likteni. Mans šoferis agrāk ārpus apdzīvotām vietām mēdza braukt ar 120-130 km/h stundā arī sliktos laikapstākļos. Tas man ļoti nepatika, tādēļ biju strikts - vai nu viņš sliktos laikapstākļos brauc ne ātrāk par 70 km/h, vai arī es meklēju jaunu šoferi. Tagad tādu problēmu vairs nav.
Uzsveru vēlreiz, ka labas riepas, pilnpiedziņas un ESP dotās iespējas nevajag izmantot ļaunprātīgi! Tās ir paredzētas drošības palielināšanai, nevis tam, lai atļautu braukt ātrāk.