Sākās.. Meklējam manā vietā uzņēmumā darbinieku, pagaidām tādi ne pārāk spēcīgi kandidāti esot tikai iesūtījuši CV un darba devējs sāk uz mani skatīties un tādā skumju pilnā balsī saka, ka būtu tik labi, ja es paliktu un, ka grāmatvede arī domā, ka man labāk palikt utt. FIGUŠKI! :-D Pēdējais laiks sākt vilkt krustiņus uz lapiņas, cik reizes esmu aicināta palikt te pavisam.
Man taču nav jājūtas vainīgai, ka eju prom no darba, turklāt eju prom mēnesi vēlāk nekā datumā, ko sākumā biju ieplānojusi, lai uzņēmums paspēj atrast darbinieku? Tā taču nav uzņēmuma piečakarēšana, īpaši, ņemot vērā, ka mani plāni visiem bija kristāl-skaidri jau, kad es sāku strādāt - eju prom 1.dec un punkts un āmen. Un tagad tomēr palieku līdz Ziemassvētkiem, lai izlīdzētu.