Pieklājīga pasūtīšana

Kaut kāda nelaimīgā vecene Tev pagadījusies ceļā. Es parasti pret tādiem cilvēkiem izturos vai nu tik vēsi, ka viņiem paliek jau neērti ar mani komunicēt, vai arī tā, kā Cormeum komentārā. Caur jokiem iesmejot :D :)
Labāk laid visu gar ausīm, Tevī maza dzīvībiņa aug :)

Nē, nu gan negaidīti. Izrādās viņa tagad bar manus skolēnus un kolēģiem par mani sūdzas. (t)
Tiešām neprot savā starpā risināt problēmas. Man kaut kā neienāca prātā ne pie viena kolēģa iet un vēl sūdzēties.
Ja ar to visu nepietiktu, viņa vēl ir manas skolnieces mamma. :( Izskatās ļoti skumji. Varu saderēt, ka mājās meitai arī stāsta par mani.. Kādu tur cieņu vairs no bērna iegūt..
Palūdzu vadībai mani nelikt viņas kabinetā.
Tiešām skumji, jo no iepriekšējās darba vietas aizgāju tieši šo neciešamo intrigu dēļ.

Izklausās pēc klišejas "vacā ragana izgāž žulti pār jauno skolotāju". Šādi stāsti ir gandrīz visām man zinâmajām jaunajām skolotājām. Nezinu, kas tām vecenēm ir par problēmām, bet es ieteiktu ignorēt. Cik man atmiņā palicis no savas īsās skolotājas karjeras (1 gads), skolotājiem vienam ar otru baigi daudz nebija jāsadarbojas, ļauj, lai vārās pati savā sulā.

Es noteikti tavā vietā pie kārtējās morāles tā arī tiešos vārdos pateiktu, ka nu jau pietiks. Viss ir skaidrs, ir pateikts un saprasts un pietiek moralizēt. Tiešos vārdos. Ja viņa tevi ēd ārā, nekāda lietišķa atšūšana neliks viņai pēkšņi noskaņoties pozitīvi attiecībā pret tevi, taču tiešos vārdos liksi viņai saprast, ka nebūs tik viegli kāpt uz galvas.

Nerātni, nerātni, Cormeum :-D

Es droši vien pajokotu palūdzot, lai atgādina to biežāk..ja nu tomēr piemirstas :D ..un katru reizi uzslavētu par to, ka atcerējās atkārtot :D

Šitādas tantes vajag pieklājīgi, bet ļoti konkrēti nolikt pie vietas, un jo ātrāk, jo labāk. Konfektes pirkt, gan bija pēdējais, ko vajadzēja darīt, jo tas viņai tikai apstiprina to, ka Tu esi visu izdarījusi slikti, nepareizi un jūties par to vainīga, un, ja jau tā, tad viņa Tev var dubultā to pārmest. Turpmāk, ja viņa sāk lasīt morāles, es teiktu - jā, viss skaidrs. Un, ja viņa turpina, pasaki, ka Tev jāstrādā un nav vairs laiks runāt. Un, ja viņa vēl kaut ko turpina saki, lai netraucē Tev strādāt. Šādiem cilvēkiem vajag likt saprast, ka Tev viņu pārmetumi un viedoklis ir pilnīgi vienaldzīgi. Pārējā laikā izturētos laipni, bet kontaktētos tikai tik, cik nepieciešams darba vajadzībās.

Man ir sanācis atšūties, kad pasaku, ka darba laikā vēlos apspriesties tikai par darba jautājumiem, bet citas tēmas var un vajag tikai ārpus. Nu un tad ārpus darba laika esmu super aizņemta un man nekad nav laika. it kā. :-D

Rupjā veidā gan nevienu nekur nevajag sūtīt, tas tikai pierādītu, ka pati nav labāka, bet novilkt robezu gan vajag, citādi viņa uzskatīs to par normu, tādā veidā pret tevi izturēties.
Es viņai atbildētu- Paldies, ka pateici, es nepārzinu visus kafijas automātus, jo neesmu strādājusi apkalpošanas sfērā- tu esi? Tie automāti tik dažādi... Ej un izproti visus... Šoreiz tu izdarīji kaut ko manā vietā, paldies tev par to, turpmāk es pati tikšu galā. :)
Komunicēt vajag, manuprāt, lai izveidotu dialogu, kura laikā viņa pati iesaistas un situācija izvērtīsies pozitīva uz abām pusēm, pat ja viņa būs nākusi ar negatīvismu.

Man vispār nedaudz izklausās, ka viņa grib uz kādu izgāzt žulti. Es tā noprotu, ka nesen esi sākusi strādāt skolā. Mana personīgā pieredze bija, ka mani gribēja nomīdīt, jo "ko tad viņa, tas tak vēl jauns skuķis, kas neko neprot". Vairs tur nestrādāju, bet patiesībā esmu saviem bijušajiem kolēģiem pateicīga par norūdījumu.

Par bērnudārzu jautāju, jo šķita, ka strādā vietā, kur es kārdreiz strādāju.
Man bija jāuzklausa visādi pārmetumi, es arī jūtīgs cilvēks biju un esmu, bet vismaz uzaudzēju biezāku ādu. Beigās viss bija no sērijas "runā, runā, mana pakaļa klausās", es nekad neko neteicu pretī, uzmetu ignore un viss.

Hmm... Izklausās, ka viña mēgina Tevi izprovocēt. Varbūt viñai nepatīk dalīt to telpu un cer, ka aizbaidīs Tevi?

Lieliski, ka nopirki viñi to šokolādes kasti - Tu esi izdarījusi visu ko vari, lai uzlabotu situāciju. Tagad sanāk, ka viña vienkārši veicina mobinga (tāds termins vēl pastāv?) situāciju.

Gadījumā Tu viñas pozīcijas kaut kā neapdraudi (vai viña vismaz tā varētu domāt)?

Nē, nekādā ziņā. Mēs pasniedzam pilnīgi atšķirīgus mācību priekšmetus.
Bet jocīgi gan bija, kad pēc tam, kad pateicu, ka neko neaiztikšu, viņa ar nelielu prieku iejautājās- tad tu vairs vispār nestrādāsi?

Cik ilgi šis teātris turpinās?
Ja viña tikt brutāli ignorē Tavu sacīto, tad, godīgi sakot, nekas īpaši nelīdzēs - pieklājīgu atbildi izvēlēsies nedzirdēt, nepieklājīgu - lielas iespējas, ka izmantos, lai vēl vairāk Tev bruktu virsū (maybe pat speciāli gaida, lai varētu skriet pie priekšniecības vai kolēgiem sūdzēties). Gadījumā Tu viñas pozīcijas kaut kā neapdraudi (vai viña vismaz tā varētu domāt)?

ja man par kaut ko pārmet un tam ir pamats, ko apzinos, tā arī saku, ka es sapratu un turpmāk nebūs tādas kļūdas. ja turpina moralizēt, tad vēlreiz, lēni un skaļi "jā, es sapratu". nezinu cik stulbam jābūt cilvēkam, lai vēl turpinātu brukt virsū, ja viss nokārtots un skaidrs.

Es viņu ignorētu. Nevajag pievērst uzmanību. Ko citi darba kolēģi saka? Vai pret viņiem ir tāda pati attieksme?

Neliecies ne zinis. Nopietni. Vispār nedomā par to komunikāciju. Saki, ko domā, vai nesaki neko, atkarībā no garastāvokļa, bet tikai aiztaupi sev nervus un nestreso par to.

Jā, esmu skolotāja un kabinetu trūkuma dēļ, man ir jāstaigā pa dažādiem kabinetiem.

kapec pirki vinai konfektes? Jocigi kaut ka

Jo gribēju labas attiecības un viņai ir taisnība, ka automātu neizskaloju kā nākas. Negaidīju gan otru morāli no viņas un to, ka viņa teiks, ka viņa ar mani runā, kā ar skolēniem.
Jā, otrajā monologā arī pateicu, ka neko vairs nekad tur neaiztikšu.
Vēl netieši uzbrauca tā, ka tad, kad dabūšu savu kabinetu, tad varēšu dzīvot pēc saviem noteikumiem. It kā tas, ka viņai ir kabinets kaut kādā veidā uzlabo viņas vērtību skolā.

Tu gadījumā nestrādā bērnudārzā?

Vidusskolā. Bet dažreiz tiešām sajūta, kā bērnu dārzā.