Vīrietis mainījies grūtniecības laikā

smaiiids, jā, bija uz USG un tā bija pirmā reize, kad vismaz kaut kas līdz smadzenēm aizgāja :) Manējais būtībā arī ir gādīgs (manas ēdienu iegribas, cenšas aizvest, atvest, kur vajag), bet emocionāli ļoti salts kļuvis, salīdzinot ar to, kāds bija agrāk.
raven, zem 30 un virs 25! :D Nu, godīgi sakot, viņa ģimene nekādā veidā nav bijis paraugs, līdz ar ko ar audzināšanu ir bijis kā ir... Puisis pēc būtības ir superlabsirdīgs un foršs, es pat nesaprotu, kā viņš tāds izauga, ņemot vērā ģimenes apstākļus.

Alexxa, PM!
Roberts.I, ne tikai pārrunāts, izrunāts, bet no abām pusēm izsapņots, vārdi izdomāti + nācās ABIEM pie ārstiem pastaigāt, lai viss notiktu. Mana ārste vēl uzteica vīru, jo teica, ka 1 no 100 esot tik cītīgs un pacietīgs kā viņš.

sincity Arī es gaidību laikā biju kā nervu kamols, bieži kļuvu neadekvāta un vīrietim bija grūti to paciest. Jebkuram būtu bijis grūti to paciest, arī man :-D. Pieļauju, ka Tavs vīrs ir straujas dabas, tāpēc nespēj uztvert Tavas garastāvokļa maiņas racionāli.
Varbūt esat pieraduši visu darīt kopā, tāpēc vēlies, lai vīrs arī maina savus ieradumus, pielāgojoties Tev? :-) Gaidību laikā es ierobežoju tikai savu dzīvi, vīrieša ne. Lai jau izklaidējas, mani tas neuztrauca, bet mums tāds attiecību modelis, ka esam viens no otra neatkarīgi.

musu seksuala dzive apdzisa loti ar grutniecibas iestasanos, bet tas bija vairaik saistits ar manam veselibas problemam, ka grutniecibu, pec laika, kad veseliba uzlabojas, grutnieciba kluva nogurdinosa un man vienkarsi nebija iekares! tas tik izrunats un reali ari pateicu, ja vijs atod milu veidu ka mani iekardinat, neesmu pret, bet pati virsu nelidosu, jo pilnigi neprasas! ik pa laikam paciksteja, bet pa lielam ar visu ari pasam nebija baigas velmes!
bet godigi mana velme, bija viens periods, kad man nebija velmes pec vina, jo emocinali likas, ka vins neko nedara preks mums! ta ari teicu, bisku saudziga gan, tas lika vinam ari aizdomaties, jo gribeja but mans virietis ko iekaroju..
runat! tas ir mans ieteikums! emocijas, tas ari var izrunat, tas, ka izplusti asaras nenozime, ka japarstaj runat, vel tagad ik pa likam viram piekodinu, ka citreiz man hormoni saiet uz iso un es bimbaju, bet, lai vins nepievers tam uzmanibu, jo ir lietas, ko es gribu pateikt, kas ir svarigakas!
mums kaut ka izdevas!
ari sobrid loti cenos lutinat viru, jo saprotu, ka esmu pilnigi parnemta ar bebiti domas, negribas vinu atstat novarta, tad nu sevi audzinu un meginu vairak piedomat... kaut vai saku, lai iet satik draugus un izbaudit sos vakarus, jo bus bridis, kad ta neteiksu un man vinu patiesam vajadzes!

raven

Tas laikam atkarīgs no vīrieša audzināšanas un vecuma. Pieaudzis, labi audzināts vīrietis mēģinās iesaistīties arī grūtniecībā cik vien iespējams un atbalstīs savu draudzeni/sievu cik vien viņa spēkos. Varbūt fiziski viņi nesaprot, bet tas nenozīmē, ka viņi neprot lasīt - var papētīt literatūru par grūtniecību (kā to darīja mans vīrs) un tad viņiem būs arī vieglāk izprast pārmaiņas, kas notiek ar sievietes ķermeni gan fiziski, gan emocionāli.

negribu so uztvert ka apvainojumu savam virietim, bet pec tada bisku izklausas!
ir labi audzinats, izglitots, saprotos un gramatas, lai mani saprastu, pat nebija jalasa!
bet, vins nedzivo ar manu kermeni, ar manam sajutam, saprast to var tad, kad pie ta piedoma, vai ir konkreta situacija, kas par to atgadina, bet ta nav vina ikdiena- but stavokli!
brizam uzdevu jautajumu sev, vai vins mani viena bridi izlutinaja ar visu uzmanibu un lidzko vinam "piemirsas", ta man likas, ka vinam "viss veinalga"!
sapratu, ka varu but ari loti hormunola un nelogiska, centos nebut un centos ari ar vinu par to runat, bet atkartojos- atslegas vards ir runat!
par tusesanu, man ari ir bijusi tada situacija, mums tas nav bijis stridu veida, bet ir bijis, ka vinam negribas mani laist majas vienu, negribas palikt vienam, gribas, lai esam kopa, bet negribas saprast, kad man ir par daudz!
sadas situacijas, jateic paldies vina draugiem vai gimenei, kuri vienmar ir "paaudzinajusi" manu virieti, ka vinam man japiekapjas! :-P

Problemgrutnieciba ja arsts iesaka ar seksu neaizrauties? Ja ne, stipri dicains uzstadijums. Ja nav problemu, miletied var tapat ka pirms grutniecibas. Sekss, ja grutnieciba norit normali, ir pat vajadzigs.

Priecājies! Katra sieviete grib mainīt savu vīrieti. Tavējais pēkšņi mainījies pats.
Galvenais nemainies pati! vīriešiem nepatīk, kad sievietes mainās. Viņi grib, lai sieviete vienmēr tikpat slaida, jauna un vesela kā pirms 10 gadiem.

Noteikti jārunā ar viņu pašu, varbūt ir kāds tuvs, pieredzējis cilvēks, viņa mamma, māsa, sirdsdraugs kas palīdzētu virzīt abpusēju sapratni. Šķirties gan nevajag kādu emociju uzplūdā, to vienmēr var paspēt izdarīt, kopīgs ir bērns un laulība, tā vairs nav pastaigā parkā!
Atceries, ka pēc bērniņa būs vēl grūtāk to plaisu salabot, jo būsiet trīs, un rūpes par trešo, vīrietis gribot/negribot tiks pabīdīts maliņā. Piedod, bet seksuālā dzīve neaprobežojas tikai ar seksu, par to vērts padomāt un neaizmirst.
Man šādas situācijas nebija.

visu neizlasīju, bet vīrs tiklīdz uzzināja par grūtniecību mainījās uz slikto pusi. Nu neko, tagad bijušais vīrs. Es mamma ar 2 bērniem.

Nedomāju, ka jāiet prom. Vajag kaut kā pielīdzināt asumus un paskatīties, kas būs pēc mazā piedzimšanas. Varbūt vīram stress un tā izpaužās.
Varbūt esi sākusi atstāt vīru novārtā? Grūtniecība uzreiz nenozīmē, ka var no otras puses pilnībā pārslēgties tikai uz gaidāmo bērnu un savu labsajūtu.
Pamēģini, bez sūdzībām un ūber uzmanību pret sevi un mazuli, atkal satuvināties ar vīru.
Padariet k.ko kopā, nesaistītu ar mājas labiekārtošanu mazulim. Kaut ko, kas ir tikai jums diviem, k.ko ko varbūt agrāk kopā darījāt, vai k.ko jaunu.

Starp citu, sekss nav tikai "iekšā un ārā".. Varbūt par to arī ir vērts padomāt.

Man žēl, ka tev tā jauzņemas viss vienai un bērniņš jāgaida vienai, kaut vīrietis fiziski blakus- viņam būtu jaatvieglo tev gaidību periods, nevis tas jāsarežģī.
No savas pieredzes varu pateikt, ka tieši bērns bija tas, kas izšķīra manas attiecības, jo grūtniecība un zīdainis atklāj pāra slēptākās īpašības un domās. Manā gadījumā atklājās, ka ilgi gaidītais mazulis vīrietim tomēr bija par negaidītu, viņš neesot domājis, ka būs tik grūti. Grūtniecības laikā gan, viņš ļoti palīdzēja, tomēr, tikko kā piedzima bērns, viņš atslēdzās no visa un atsāja visu manā ziņā, paliku viena, kaut fiziski viņš bija tepat. Tikko kā biju droša, ka tikšu galā viena, pametu viņu- raudāja, draudēja taisīt pašnāvību, viņa mamma man arī draudēja, visa sabiedrība nosodīja, kā es tā varu gimeni izjaukt... Iesaku izrunāties un pieņemt svarīgus lēmumus pirms piedzimšanas, jo pēc bērna viss būs daudz sarežģītāk, jo viss grozīsies tikai un vienīgi ap mazo, jums būs daudz mazāk laika sarunām un vispār viens otram, ja plaisa ir šobrīd, tā tikai augs- risini problēmas tagad, ja vajag, padzīvojat atsevišķi, lai viņs var saprast pats sevi, o es ticu, ka problēma sākas tajā, ka pārmaiņas notiek tik strauji, ka viņam rodas sajūta, ka viņš pazaudē pats sevi, savu ikdienu, savu dzīvi un nav tam gatavs- vienkārši sabijies... Bet tas nenozīmē, ka viņš ir gatavs tevi pazaudēt, viņam tikai vajag vairāk laika, varbūt centies neuzspiest viņam pārāk daudz emocioāli un ļauj pašam sevi sakārtot.

Man liekas, ka pārāk daudzas te uztraucas par seksa esamību/neesamību autores attiecībās. Tas nekādā gadījuma neattaisno vīrieša pēkšņo mainīšanos. Grūti komentēt, bet šķiet, ka reizēm vīriešiem fakts, ka būs bērns, aiziet līdz apziņai tikai tad, kad bērns ir klāt. Konkrēti man tā nebija. Vīrietis bija ļoti rūpīgs, iejūtīgs un nesūdzējās par seksa trūkumu visas grūtniecības un ilgās pēcdzemdību veseļošanās laikā. Galu galā, tas nav svarīgākais attiecībās un vīrietis arī nav nekāda jēla ola. Autorei iesaku ar vīru aprunāties mierīgi, bez liekām emocijām un dusmu izvirdumiem. Citādi grūti kaut ko atrisināt.

bet šķiet, ka reizēm vīriešiem fakts, ka būs bērns, aiziet līdz apziņai tikai tad, kad bērns ir klāt. Konkrēti man tā nebija. Vīrietis bija ļoti rūpīgs, iejūtīgs un nesūdzējās par seksa trūkumu visas grūtniecības un ilgās pēcdzemdību veseļošanās laikā

Man vīrs tieši tā arī teica. Visus 9mēn viņš tā īsti to neaptvēra, arī, kad juta kustamies, ka bērns jau ir. Tikai tad, kad liedzima un pirmo reizi turēja rokās, tad pats godīgi atzina, ka tikai tad viņš saprata, ka nu ir tēvs. Laigan nebija ne auksts, ne atsvešinājies. Rūpējās, uztraucās. Protams bija kašķi, sadzīviskas lietas, problēmas, asaras, tikai tad man vairāk likās, ka es pazaudēju sevi, savu dzīvi, ķermeni, jo kas ta viņam, viņam jau nekas nemainījās utt.
Es autores vietā tomēr nosēstos un izrunātos par visu līdz galam un no sirds. Citrreiz tiešām vīrieši vienkarši ir nobijušies, bet to negrib atklāt, tāpēc vieglāk laikam ir tēlot aukstu sienu, nepadomajot, ka tas sāpina otru.

Man vīrs tieši tā arī teica. Visus 9mēn viņš tā īsti to neaptvēra, arī, kad juta kustamies, ka bērns jau ir. Tikai tad, kad liedzima un pirmo reizi turēja rokās, tad pats godīgi atzina, ka tikai tad viņš saprata, ka nu ir tēvs.

Sajūtas ir viena lieta - cita ir, kad vīrietis (secinot pēc dažiem komentāriem) neaptver, ka sievietes ķermeņa izmaiņu dēļ viņa varētu arī nebūt spējīga darīt visu, ko varēja pirms grūtniecības. Varbūt ir redzējis, ka, piemēram, kolēģe visu grūtniecību bijusi bez sliktas dūšas, aktīva un praktiski neko savā dzīvē nav mainījusi, bet, kad sieva sūdzas par pašsajūtu vai viņai nav tika daudz enerģijas, to uzskata par pārspīlēšanu vai tēlošanu. Teorētiski vīriešiem vajadzētu būt spējīgiem domāt racionāli, loģiski, bet acīmredzami, ne visiem tādas spējas ir dotas. (t) Tāpēc ir labi, ja abi - gan māte, gan tēvs - ir informēti par grūtniecības norisi, kas ir normāli, kas nav. To var uzzināt kopā ejot uz vizītēm, kur visu izskaidro ārsts vai vecmāte, vai lasot literatūru par grūtniecību.

Ļoti nepieaudzis vīrietis izklausās. Viņam tiešām nav 20 gadi??
Tas, ka vīrietis reāli apjēdz, ka būs tētis, tikai tad, kad viņš pirmo reizi tur rokās mazo, tas gan, bet kaut kādai cieņai pret sava topošā bērna māti arī jābūt!
Ja jau jūs abi plānojāt bēbi, tad kāpēc tagad viņam ir tāds pēkšņs pārsteigums par visu grūtniecību un to, ka tu nevari darīt lietas, kuras darīji pirms tam?(t) Dīvaini kaut kā... Un par ballītēm vispār vajadzētu sākt aizmirst :D Tūlīt jums būs ballītes all-night-long :D Man vispār liekas, ka grūtniecība salīdzinājumā ar bērna audzināšanu, celšanos naktīs, barošanu, ir tāds sīkums vien :D
Ja mans vīrs pateiktu man grūtniecības laikā, ka nejūt vairs mīlestību pret mani, tad es sakravātu mantas un uz kādu laiku ietu padzīvot atsevišķi... Jo nu kā tā var pateikt ??(t) Tad lai pasēž viens pats un padomā par dzīvi....

Tu sevī nēsā viņa bērnu, mainies gan fiziski, gan emocionāli, bet viņš pukst, ka nevar palikt ballē ilgāk un vēl atļaujas pateikt, ka nejūt mīlestību??? Nujāāā.... laikam dikti nabaga vīrietim ir grūti aptvert, kas notiek... nabadziņš. Manam prātam neaptverama situācija... bet protams skaidrs, ka tā notiek visai bieži, es pieņemu.

Man kaut kā tomēr liekas, ka arī autore nav vis tik balta un pūkaina.

Noteikti jārunā ar viņu pašu, varbūt ir kāds tuvs, pieredzējis cilvēks, viņa mamma, māsa, sirdsdraugs kas palīdzētu virzīt abpusēju sapratni. Šķirties gan nevajag kādu emociju uzplūdā, to vienmēr var paspēt izdarīt, kopīgs ir bērns un laulība, tā vairs nav pastaigā parkā!
Atceries, ka pēc bērniņa būs vēl grūtāk to plaisu salabot, jo būsiet trīs, un rūpes par trešo, vīrietis gribot/negribot tiks pabīdīts maliņā. Piedod, bet seksuālā dzīve neaprobežojas tikai ar seksu, par to vērts padomāt un neaizmirst.

+++
Par seksuālo dzīvi, jā, tas nav pats galvenais attiecībās, bet jāpiedomā pie tā, lai nebūtu tā, ka viena partnera vajadzības tiek pilnībā ignorētas bez kāda mēģinājuma uz kompromisu. Tas attiecas gan uz seksuālo dzīvi, gan uz jebko citu.
Autorei ieteiktu mēģināt apdomāt visu bez emocijām (protams, vieglāk pateikt nekā izdarīt), arī savu uzvedību paanalizēt no malas. Ar tiem grūtniecības hormoniem visādi var būt. Pati atceros, ka reiz man iekoda dundurs, un es biju tik šokēta un dusmīga, kā viņš man vispār iedrošinājās kost, es taču esmu Grūūūtniece! :-D Radu lokā redzēti gadījumi, kur pēkšņi viss ir slikti, vīrietis nepareizi paskatījās, un vīramāte ne tādā tonī čau pateica. Vai arī uzskata, ka tiešām ir normāli naktī modināt vīru un likt braukt pēc saldējuma, kā filmās rāda, un ir pārsteigums, ka vīrietis nav īpaši priecīgs. No zila gaisa izdomātas problēmas, bet sievietei hormonu iespaidā liekas, ka tiešām ir šausmīgi. Apdomā, vai vismaz kāda daļa problēmas nav ar šo saistītas.

Tu sevī nēsā viņa bērnu, mainies gan fiziski, gan emocionāli, bet viņš pukst, ka nevar palikt ballē ilgāk un vēl atļaujas pateikt, ka nejūt mīlestību??? Nujāāā.... laikam dikti nabaga vīrietim ir grūti aptvert, kas notiek... nabadziņš. Manam prātam neaptverama situācija...

+1
:-/:-/:-/