Tetovējos pirms nu jau četriem gadiem. Gāju uz salonu, bet beigās visa situācija izvērtās tā, ka tas meistars mani pieņēma pie sevis mājās.
Tetovējām naktī un tetovēja man muguru. Ar sāpēm ir tā, ka kontūras man nesāpēja, nu sāpēja jau kaut kas, bet vispār ne tā, ka ievērības cienīgas tās sāpes bija. Vienu nakti kontūras, tad no rīta devos mājās un pēc nedēļas laikam krāsoja arī visu nakti, lūk tas sāpēja. Bet turējos godam, iekrapmējos galdā uz kura gulēju un viss.:-D Lai krāsotu, tur liek citādāku uzgali, kas uz ādas jūtams it kā ar žileti kāds kasa ādu nost. Vismaz man tādas asociācijas bija.:-D
Mājās devos atkal no rīta un sabiedriskajā gandrīz noģību, tomēr slodzīte bija ķermenim.
Bet nevienu sekundi nebija tā, ka gribējās bļaut - viss es nevaru!!! Gribējās to tetovējumu un arī pacietu ko vien vajadzēja.