Meitenes, pirms es sāku stāstīt, došu padomu, kuru esmu ieguvusi pēdējo 3 gadu laikā. Runājiet! Runājiet par savām jūtām, pastāstiet tās puisim, kurš ir iepaticies, lai nesanāk kā man, ka ir jau par vēlu..
Viss sākās tad, kad, sākot mācīties jaunā skolā, iepazinos ar jauniem cilvēkiem. Iepazinos ar brīnišķīgu meiteni Kintiju un viņas draugu Andi, kā arī Anda brālēnu Tomu. Laiks gāja, mēs kopā izklaidējāmies, bija trakie 16gadnieku laiki, kad visu gribējās izmēģināt, iet uz Vecrīgu, izklaidēties. Sanāca tā, ka viens otrā ieskatījāmies es ar Tomu. Mums bija laimīgas attiecības ar saviem kalniem un lejām, līdz brīdim, kad mums palika 18 gadi un neviena ceturtdiena netika palaista garām, lai, kā mēs teicām, neatzīmētos Just un citos Vecrīgas klubiņos pus gada garumā. Līdz brīdim, kad es ļoti satuvinājos ar Andi. Kas tās bija pat attiecībām! Mēs runājām par visu, bijām godīgi, atvērti un viens otram ļoti uzticējāmies, mums bija brīnišķīgi viegli runāt vienam ar otru un es nekad nebiju tā jutusies. Neizpalika arī sekss, pilns ar adrenalīnu, slapstīšanās, lavīšanās, lai pabučotos aiz stūra un sarunātas tikšanās, lai papriecātos divatā. Vēljoprojām atceros to ar tādu baudu! Un jā, tas viss kamēr es biju kopā ar viņa brālēnu Tomu un viņš ar savu draudzeni Kintiju.
Kā jau zināt, nekas nav mūžīgs un Sabīne ar Andi izšķīrās, kamēr mēs ar Tomu mēģinājām glāb attiecības, kuras bija uz sabrukšanas robežas, jo mēs ar Andi tikām pieķerti, kā rezultātā sabojājās attiecības abiem brālēniem, bet Toms mani turpināja mīlēt. Neskatoties uz savu cūcisko darbību, Toms man skrēja pakaļ, kad mēs izšķīrāmies, līdz brīdim, kad es piekritu visu sākt no jauna, jo ar Andi pēc visa bija pazudis kontakts. Es cerēju, ka es Andi aizmirsīšu, veidosim jaunas attiecības ar Tomu un viss būs labi! (Lieki piebilst, ka uzticības mūsu attiecībās nebija vispār un Toms mani pieskatīja tā, lai es netuvotos Andim tuvāk par 10 metriem). Tomēr Andi es aizmirst nespēju, kaut arī netikāmies un nekontaktējāmies nu jau gandrīz 2 gadus. Nevarēju sagaidīt, kad būsim kopā kādā kompānijā, ballītē vai telpā, nespēju novērst acu skatienu no viņa, līdz brīdim, kad saskatījāmies, es sapņoju par viņu neprātīgi daudz, plānoju, ka viņam piezvanīt, kad pateikt par savām jūtām, jo es mocījos un vēlējos būs atklāta, jo agrāk es tāda varēju būt', runājot ar viņu. Es cerēju, ka viņš man uzrakstīs, kad beidzot tas notika.. Un es pat nepamanīju, kurā brīdī es kļuvu viņa dēļ traka..
Un te nu ir tā morāle, par kuru jums teicu sākumā. Tagad sarakstoties, es sapratu, ka nāku par vēlu, jo skaidrs ir, ka esmu ienākusi viņa rados ar Tomu un tagad brālēnam nocelt meitenei būtu pāri visām robežām. Viņš gribēja būt kopā ar mani, kad vēl to varējām, bet es nobijos palikt viena un vienalga sagāju atpakaļ ar Tomu. Bet tagad ir jau pārāk vēlu.. Tāpēc, meitenes, runājiet uzreiz, pirms nav par vēlu!
Gribēju padalīties ar savu pieredzi un dot padomu, lai negadītos kā man! Ceru, ka ar saviem labajiem nodomiem pret jums, nesaņemšu pretī nosodījumu! :-)
4
