No simpātijām līdz draudzībai

Nezinu, kāda situācija.. No kā tad tās simpātijas pārtrūka? Un, ja nav pārtrūkušas, tad tā nav gluži tikai tīra draudzība.

Nu, piemēram - saprot, ka nesanāks, ka neder kopā (jebkādu iemeslu dēļ), bet saprotas labi tāpat un pats galvenais - cilvēks ir svarīgs kā cilvēks tāpat, arī ja attiecības neizveido.

Manā gadijumā nekādīgi. Pieļauju, ka draudzība gan var pāraugt simpātijās. Pašai šobrīd stulba situācija, pat nezinu kā rīkoties?! Ir pret puisi simpātijas stipras, pats ar saka, ka esot pret mani un vēlas attiecības, taču nejūtu, ka lietas bīdās uz vajadzīgo pusi, tiekamies retāk, viņš mazāk raksta, kad jautāju, kas par lietu - viss esot kārtībā, viņš esot tāds cilvēks, ķip laiku atbildei atradīs, bet ne, lai pirmais uzrakstītu. Kad ilgāku laiku neinteresējos par viņu tā pats zvana un prasa vai esmu viņu aizmirsusi, ko ta nerakstu, vai neinteresē kas ar viņu notiek. Greizsirdīgi izprašņā mani. Kad atkal sāku rakstīt, atbildes ir tā itkā gribētu atšūt. Nevaru saņemties un kārtīgi izrunāties, jo būtu grūti šo cilvēku palaist vaļā!
Kam jūs izgājāt cauri līdz sapratāt, ka esat pāris, vai kāds no jums jautāja to frāzi, vai būsi ar mani?

bounce Tajā periodā man patīk, ka vecis ir vecis - raksta,zvana,aicina,protams,arī pati pa reizei,bet jā, ka ir uzstājīgs un tu redzi,ka tiešām vēlas kaut ko un patīc. Nemaz citādi neiepatīkas, tapēc pat nezinu, grūti tev ko ieteikt, laikam jau tikai tevis pieminētā izrunāšanās, var jau sākumā mēģināt tā, starp citu. :)

Nu, piemēram - saprot, ka nesanāks, ka neder kopā (jebkādu iemeslu dēļ), bet saprotas labi tāpat un pats galvenais - cilvēks ir svarīgs kā cilvēks tāpat, arī ja attiecības neizveido.

Jap. Manā kontā ir divas ļoti ciešas darduzības, kuras izveidojušās neveiksmīgu attiecību rezultātā.

Manā pieredzē visas attiecības Ir izveidojušās no sākotnējas draudzības, jo man loti lēni rodas uzticēšanās cilvēkiem. Cilvēkam no malas Ir grūti iegūt Manu uzticību, jo neesmu vinu redzējusi visās iespējamajās dzīves situācijās. Parasti ātri atgrūžu tādus simpātiju izrādītājus no malas, jo vienkārši neuzticos un ievēroju distanci.
Savukārt, no stiprām jūtām Vai mīlestības man nav izdevies izveidot patiesu draudzību. Tur kaut kas vēl slēpjas. Ir viens bijušais, pret kuru vairs nav it nemazdrusin romantisku jūtu no manas puses, bet zinu, Ka vinam manas attiecības nedaudz grauž sirsninā. Es izvairos tikties ar bijušajiem, zinu, Ka tajā komunikācijā viss "nav tīrs" līdz galam, atminas mēdz uzjundīt.

Ā, nu, ja ir bijušas ne tikai simpātijas, bet arī sekss, tad tas varētu būt iespējams. Tāpat jau arī pāriem izplēn simpātijas laika gaitā. :D
Bet, ja seksa nav bijis, tad gan nevaru iedomāties tādu situāciju. Jo taču spriedze visu laiku gaisā ir. Tad tā ir tāda pusfeika draudzība, caur mūžīgu flirtu un amzieri.

so.so jaaaa, precīzi, tieši tā, visgrūtākais ir tas, ka nesaproti, ko darīt, jo cilvēks tev ir svarīgs kā tāds, ja viņš laimīgs, esi gatavs noskatīties pat kā nez, apprecas, atlaist nevari, + ja vēl redzi ka otram tāpat, saprotaties no pusvārda, viss super, bet arī draudzēties sāp, jo nu jā. Ehh, gribēju tik dzirdēt meiteņu pieredzes, laikam jau ceru uz kādu atbildi, ka ir sanācis, jūtas pazudušas vai tieši otrādi - otrs saprot tomēr, ka pats ko vairāk grib.

parak biezi taa gadijies..itka pec rakstura skiet ka dveselu radinieks taa beigas akut akads neglits perversulis taa vietaa apraadas ka pati begu prom:-D

kādreiz biju šausmīgi iemīlējusies vienā puisī, šķiet, ka viņš manī arī, jo katru reizi, kad satikāmies (kas gan nebija bieži), metāmies viens otra apskāvienos. likās, ka viņš ir mans dvēseles radinieks. mums viss sakrita - mīļākās filmas, grāmatas, mūzika. runājot ar viņu, brīžiem šķita, ka runāju pati ar sevi :D nu mēs bijām kā cimdiņš ar rociņu, bet...nekad tā arī attiecības neizveidojām. tagad esam draugi, savu līdzību dēļ, pat netīšām trāpījāmies vienā augstskolas programmā, katru dienu sēdēju viņam blakus...un tā mīlestība pārgāja. viņam vēl joprojām manā sirdī ir īpaša vieta, bet uz viņu skatos tikai kā uz čomu, ne vīrieti. vienkārši 100% esmu pārliecināta, ka mēs nekad nebūtu laimīgi, ja būtu kas vairāk kā draugi

MADasaHATTER - man tieši otrādi, izturās tā ka ļoti ar cieņu, neviena nesmuka gājiena! :D
default - tu nomierināji, sakot, ka var arī pāriet, uz to laikam arī ceru - vai nu vai nu. Jo nu šādi ir mokoši, ja jau simpatizētu tikai un viss, kā cilvēku nevajadzētu, tad problēmu nebūtu. :)