Var jau būt, ka cepos par niekiem, bet lai nu kādus komentārus es par sevi saņemtu, es saņēmos, lai padalītos ar jums šajās 2 problēmās, kas tiešām krīt uz nerviem. Gribas apzināt viedokļus, kāda būtu citu meiteņu attieksme.
Tātad problēmas ar draugu.
1. Lieta. Es pa dienu, vienu vai divas reizes apjautājos, kā iet darbā, vai kaut ko tml. Nu traka uzbāšanās būtu traka, bet vienreiz pajautāt kā iet taču ir okey, vaine? Labi, cilvēks strādā, tad neatbild. Par to es neapvainotos. Bet darbalaiks beidzas 17os. Un vienmēr ap 16iem klientu skaits jau sāk sarukt,dažreiz nav vispār, tad redzu ka ir bijis gan iekš facebook, gan draugiem, nu, kā saka, apzinājis kas kur jauns. Uz manām sms atbildēm nav bijis. Kā iet man nav prasījis. Kad atnāk mājās dažreiz uzprasu kāpēc man neatbildēja. Nebija laika. Kā pabeidza darbu tā devās mājup. Nu kāpēc jāmelo? Pusstundu soctīklus čekoji. (t)(t)(t)
2. Lieta. Kā jau meitene māju kārtoju es. Bet viņš to nenovērtē. Labi, man nevajag pateicību, bet vismaz elementāri aizvākt savu krūzi tu vari, spilvenus neizmētāt, atvilktnes aiz sevis aizvērt, trauku nomazgāt, gultu saklāt, tukšo riekstu paciņu nelikt zemē, bet ielikt miskastē (e) Es jūtos kā kalpone! Un tā jau neko nesaku, bet dažreiz iet pāri malām un tā arī pajautāju, tu nevari pats aiz sevis savākt, kāpēc man visu laiku jākārto? Un atbilde ir, ka kas tev jākārto, te viss ir kārtīgs, vispār nekas nav mainījies ne pirms ne pēc kārtošanas. Ak ja? Tiešām? Vienmēr saku - labi, nedēļu nekārtošu, ja jau tu nejauc, tad apskatīsimies kādos mēslos būsim pēc nedēļas(e) Bet vienmēr apžēlojos.
Cerams esmu gatava pat nievājošiem komentāriem, bet labāk rūgta patiesība. Ko jūs par to domājat?:-|:-/