Uh, te sūdzās par 5eur uz cilvēku, man jau 2 lielā kolektīvā šķiet daudz :D
Ir forši, ja ikdienā svin pats savus svētkus; es vārda dienas vispār neizportu, priekš kam tās ir jāsvin, bet tajā pašā laikā ieaudzināts ir atcerēties, ka ir vārda diena! kaut kā jāatzīmē. Savus svētkus neesmu svinējusi vairākus gadus, tādēļ, esot tagad darba vietā, kur visi principā svin, tad jāsāk pierast, ka jāsveic citi un pašu arī sveiks.
Man patīk iepriecināt, atzīmēt, bet pilnībā riebj nest cienastu piespiedu kārtā. Es tādas lietas daru, kad sagribās, ne tādēļ, ka no manis to sagaida, jo man ir svētki. Un tad šī iemesla dēļ liekas pilnīgs čau tērēt naudu uz cienastu, kuru es citā gadījumā nekad neiegādātos tikai tādēļ, ka man tas ir jādara, jo tā ir pieņemts.
Bet neko, jādzīvo, jāsamierinās :D Sametās visi par simbolisku summu, uzdāvina dāvanu karti, samīļo un dodas atpakaļ strādāt.