Brīvdiena. Gribas strādāt :D
Mincis, man augot bija jāatskaitās par absolūti visu, ko daru, kur esmu un jāpiezvana, saņemu mūžīgos pārmetumus, ka nezvanu, neinteresējos tagad utt, tikai tad, kad `kaut ko vajag` (jo atgādināt, ka ir jānopērk paika vai jāiedod nauda par iztērēto uz dzīvniekiem ir savtīgs mērķis). Bet man nav ko stāstīt. Visa ikdiena reāli sastāv no darbs - mājas un viss, absolūti nekas ievērības cienīgs nenotiek, nepelnu tik daudz, lai braukātu apkārt un stāstītu, kur biju, ko redzēju. Trīs nedēļas neesmu runājusi ar nevienu no vecākiem, jūtos perfekti. Esmu 100% pārliecināta, ka visi ir apvainojušies un gatavi izbārstīt pārmetumus, ka man atkal kaut ko vajag, nevis interesē kā iet. Fuj, pat telefonu rokās negribas ņemt :D
---
Ārā ir auksts! Viss, rudens klāt, man salst. Nepārvarama vēlme iegādāties vienas sezonas kediņas, bet nepārvarams slinkums kustēties ārā no mājas. 2 dienas biju blonda, vakar nokrāsoju matus, nemaz nevaru rādīties ārā, izskatās, ka atkal esmu nogalinājusi pāris smurfus. Un it kā perfekts laiks sākt nēsāt rudens papēžus, bet neesmu vēl izgudrojusi ātrāko veidu, kā mašīnā pārvilkt apavus, jo ar papēžiem braukt nevar, bet staigāt botās negribu un nav mugurai labi un aij, mūžīgās problēmas :D