Negatavoju tā, kā viņa mamma

O jā, man arī šitas bija jāpiedzīvo pāris reizes. Kad pateicu, ka diezvai viņa mamma gatavo tādus sendvičus (nu vai jebkuras citas lietas, kas man labi padodas) kā es, tad kaut kā "aizgāja" vecim :-D Vēl vari viņu par dēliņu saukt, vai kaut kā uķi puķi ucināties, ja jautās kādēļ tu tā, tad tā arī pasaki, ka viņš tik daudz savu mammu piemin, ka tev likās, ka viņam varbūt mammas pietrūkst un vajag piepalīdzēt ar mammas trūkuma aizpildīšanu ikdienā :-D

Vēl vari viņu par dēliņu saukt, vai kaut kā uķi puķi ucināties, ja jautās kādēļ tu tā, tad tā arī pasaki, ka viņš tik daudz savu mammu piemin, ka tev likās, ka viņam varbūt mammas pietrūkst un vajag piepalīdzēt ar mammas trūkuma aizpildīšanu ikdienā :-D

+++ :-D

:-D:-D
Nu nezinu, vai mēģināšu tādas metodes :D Man vienkārši liekas dīvaini, ka nekur citur tā mammināšanās neizpaužas, kā tikai tad, kad galdā tiek pasniegts ēdiens

manējais tā nesaka, bet noprotu, ka netaisu kā viņa mamma, un tas tracina,jo viņu piemēram nesalīdzinu ar tēvu.

Vēl vari pamēģināt tādu metodi - kad viņš darīs ko vīrišķīgu, tad pasaki viņam, ka tavam tētim labāk/ātrāk to sanāk izdarīt.
Piemēram:
- Iedod viņam atvērt burku, tad pēc pāris sekundēm jau sāc vaimanāt - nu ko tik ilgi? Mans tētis gan māk burkas uzreiz ar pirmo kērienu atvērt
Nu un tamlīdzīgi :-D (Es jau neesmu kūdītāja.... bet!) :-D:-D:-D

Varbūt tas viņam tā iegājies vienkārši un neko sliktu ar to nedomā. Vēl jo vairāk, ja saka, ka gatavo labi? Žēl tikai, ka neņem vērā, ka Tev tas nepatīk un nemēģina paturēt šādus komentārus pie sevis.
Es to noteikti uztvertu saasināti, jo pati apzinos, ka negatavoju pārāk labi un šādi komentāri tikai vēl vairāk uzspiestu uz tulznas. Aizsviltos, pateiktu, ka tad pats var gatavot vai vēl ļaunāk, ka var braukt pie mammītes, lai viņa gatavo, un kādas divas nedēļas no vietas neko negatavotu, tikai to, ko pati ēstu. :D Beeeeeet būsim godīgi, tas nav labākais risinājums! :D

kad satiku draugu, mans gatavošanas stils bija krietni savādāks. Daļu no ēdieniem tiesām apguvu mācoties no viņa mammas. Iesaku arī pamēģināt. Vel viens bonuss- satuvināšanās ar viņa mammu (l)

Mani tas kaitinātu un tā kā neesmu pacietīgākā persona, droši vien atcirstu, lai iet tad ēst pie mammas un es ar ēst gatavošanu kundziņam vairs nenopūlēšos.

Man, piemēram, pašai ļoti patīk gatavot, eksperimetēt un improvizēt. Pietam, parasti gatavoju neparastus/eksotiskus ēdienus, izmantoju netradicionālas garšvielas un augus utml. Tādēļ lai arī cik manējam garšotu prastas kotletes un karbonādes, es neko tādu negatavoju, jo ne man garšo, ne es māku un tādu ēdienu var paēst Lidiņā vai tiešām pie mammas :-D

Nu ne vienu reizi vien ir bijis tā, ka saku viņam, lai tad gatavo pats vai brauc pie mammas. Pārsvarā jau esmu iecietīga, bet gadās uziet gaisā, jo runa jau ir tikai par sīkumiem, kas ēdienā būtiski neko nemaina, piemēram, viņa mamma, maisot salātus, majonēzei pievieno krējumu, bet es nē. Garšu tas nemaina gandrīz nemaz, pārbaudīju.. :D Bet vienmēr vajag to komentāru, ka viņa mamma liek to krējumu. Tieši tādi stulbi arī ir tie komentāri, par sasodītu krējumu, par to, ka viņa mamma griež kartupeļus uz dēlīša, nevis rokā turot, par to, ka karbonādi rīvmaizē apviļā divreiz, un tie tiek izmesti kā vienkārši fakti. Taisu ēst, viņš iet garām un tā arī pasaka: "Man mamma parasti griež kartupeļus uz dēlīša." Bez nosodījuma izteiksmes vai jebkādas intonācijas, kas to teikumu padarītu negatīvu, vienkārši tā pat, kā pateikt, ka ārā šobrīd spīd saule. Nesaprotu, no kurienes tas viņa nāk.
Es katrā ziņā nenoliedzu viņa mammas prasmes, un arī daudz ko esmu mācījusies no viņas, turpinu to darīt. Mačos daudz no viņas tehnikas, ne tikai atkārtoju receptes, bet ēdiena garša jau nemainās no tā, vai kartupelis ir sagriezts uz dēlīša vai nē, turklāt, ja pat tā izskats ir identisks abos gadījumos.
Pašai smieklīgi pārlasīt, jo it kā muļķības un izrunāta tēma, bet, kā uzpeld, tā aizsvilstos. :D

Rembija, mums nav gadījumā viens puisis? Manējais tieši to pašu par tiem salātiem- ka redz rosolu taisot, ir jāliek puse krējuma, puse majonēzes :-D Es līdz sagāju ar viņu kopā, nekad pat dzirdējusi nebiju, ka rosolā liek krējumu :-D
Nopietni, liec viņam sajust to garšu - ejot viņam garām, nosaki - bet mans tētis neliek kājas uz dīvana; bet mans tētis mazgājot zobus nesēž uz poda; bet mans tētis gan šo plauktiņu mācētu salabot ar zobiem.. un tā joprojām. Citreiz brutālākās un riebīgākās metodes ir vienīgās, kuras dod kādu efektu! :-D

te variantu ir daudz:
- ej un ēd pie mammas
- mamma laikam visu dara labāk, arī **** ***? :D (te katra ieliek tekstu péc savám iespéjám)
-salīdzini ar tēti/brāli/bijušo puisi pašu, gan jau ātri pārstās veidot tevi pēc svešas līdzības

krējuma pievienošana majonēzei maina gan garšu, pat ļoti :) nav tik majonēžaina, ir maigāka un garšīgāka :D
es protams, šeit vispār neko teikt nevaru, jo viņa mutere ir kulinārijas kārtējais brīnums, bet es māku kartupelus uzvārīt :D

Ja jau ir izrunāts un vēl nesaprot, tad es arī sāktu atdarīt ar tik pat tizlām piezīmēm, kurs ir tēmētas viņam. Bez nekādas intonācijas, vienkārši tāpat, garāmejot. :-D

krējuma pievienošana majonēzei maina gan garšu, pat ļoti nav tik majonēžaina, ir maigāka un garšīgāka

+++ :-D
Pievienojos jau iepriekš minētajam, ka vajag to vīriešu cilvēku arī nedaudz salīdzināt ar jebkuru sev tuvu vīrieškārtas pārstāvi, pirmo reizi varbūt nesapratīs, ar katru nākamo reizi sāks saprast "kur tie vēži ziemo" :-D
Jāsaka, ka esmu laimīga, jo šajā jautājumā es netieku salīdzināta un vērtēta ar vīra māti...jo viņa vienkārši slikti gatavo (lai gan pašai šķiet, ka ir pavārmākslas guru)... Esmu no vīra daudz dzirdējusi par viņa mātes gatavot prasmi, tāpat, kā n-to gadu garumā gatavotiem pusfabrikātiem, mīļākie no tiem un attiecīgi 80% ēdienreižu sastāvējis no vistas medaljoniem, cīsiņiem, sardelēm, frī kartupeļiem un tiem līdzīgiem izstrādājumiem, makaroniem, pelmeņiem un visu ko var atrast veikalu saldētavās... retu reizi vienkārši vārīti kartupeļi, karbonāde un jebkas cits, kas prasa vairāk piepūles. Zupas nebija gadus 10 ēdis, jo viņa tēvam tās vienkārši negaršo, attiecīgi tās nav gatavotas.(t)
Ja viņa māte atļaujas man ko aizrādīt par ēst gatavošanu, uz ko viņa ir ļoti naska, tad atbildi parādā nepalieku :-P

:D es vnk pateiktu, nu lai griež uz dèlīša, man tápat labi! Vai par to krèjumu, tu pa kluso ieliec, un kad vinjsh teiks, pasaki, ka ir tur tas krèjums, bet prieksh kam vajag, ja pat nepamana? Par rīvmaizi- saki, ka rīvmaizè nav nekà veselīga un tikai uzsùks vairàk taukus... un tà kamèr vinjam apniks. Mans vīrs citreiz ciemos pasaka- mana sieva lai garšīgàk liek/ dara/ taisa.... tad gan es iebakstu sànà, ka tà nevajag darīt :D

Es to loti daudz dzirdu no savas radinieces,kad vini atbrauc ciemos pie mums!Mamma gatavoja to taa un taa un viss bija loti garsiigs-iisi sakot viss peldeeja krejumaa un sviestaa !:-D
Taadaas reizees es ieminos,bet tava mamma jau mirusi!Es veel gribu dziivot kaadu laiku.

Ar krējuma likšanu ir tā, ka draugam pateicu, ka pieliku krējumu, bet īstenībā nepieliku. Un pēkšņi salāti bija tikpat garšīgi, kā viņa mammas gatavotie :D Nu es, protams, to visu uztvēru kā joku, nevis kā kaut ko nopietnu, tāpēc ir skaidrs, ka tas krējums viņam tikai ir galvā vajadzīgs, nevis salātos pa īstam. Viņa nejauc salātos pusi uz pusi, tur krējums ir tikai mazliet, ja jauc pusi uz pusi, tad tiešām ir atšķirība.
Es dažreiz viņu tiešām ķircinu, kad viņš cep olas, ka mana mamma čaumalu sit pret pannas malu nevis pret nazi. Bez īstas nozīmes, vienkārši pasaku. :D

Mani laikam tas kaitinaatu,kad visu laiku to mammu liktu iekraa-taads Robertina variants no "Vinas melo labaak"-taads memlaka sindroms.
Manam viiram bija alergija uz zupaam,jo vins vienmeer atcereejaas savas mammas gatavotaas,kad saknes liktas visas kopaa un beigu beigaas viss paarvaariits-tika vaariits stundaam utt.Tad gan vins ieminaas,cik labi ,ka es nevaaru taa,kaa vina mamma!:-D

Kumu, beidz, Roberts tagad apsardzē strādā!!!
Man gan ir draugs ne vīrs, bet nekad nekādas replikas nav izteicis, salīdzinot ar kādu no mājas sievietēm. Laikam spertu ārā - nu tad neēd vai kaut ko tādu :D