Bildinājums!

Es neko nenojautu. Kopā bijām mazliet vairāk kā gadu. Vīrs uzvarēja riteņbraukšanas sacensībās un apbalvošanā aicināja mani uz skatuvi, lai bildinātu. Es naivā domāju, ka grib mani apsveikt dzimšanas dienā, kas bija nākošajā dienā. Tikai tad, kad krita uz ceļa, es sapratu, ka mani bildina. (l)

BIldinājums notika pirmā randiņa vietā! Nedomāju, ka tās emocijas būs TĀDAS, abiem :)

Meitenes, ja nav nosleepums, cik gados preceejaaties?

23

Mums nekāda bildināšanas ceremonija netika rīkota, kas man arī ir pa prātam. Tā vietā es iznācu no tualetes ar testu, uz kura bija divas svītriņas un mēs pasmējāmies, apraudājāmies un teicām - nu ko, augustā kāzas?! (l) Tas bija dikti jauki. Bēbītis pēc šiem daudzajiem kopā būšanas gadiem, bija lielākais spēriens, lai izdarītu to, ko jau sen gribējām.:-) Tad nu nedaudz vairāk kā mēnesi, esam vīrs un sieva...

aa un esam salaulājušies 25 gados.

Nebija standarta bildinājuma. Sarunas par to jau bija bijušas iepriekš un tad vienā rītā nolēmām, ka jāprecas. Gredzenu saņēmu pēc tam, kad nejauši sanāca uzskriet virsū.
Un pamatā tā pat foršāk, jo neko mega romantisko negaidīju un patika, ka tas bija tād kā lēmums.
Man 27, viņam 30, apprecējāms pirms mazliet vairāk kā 2 mēnešiem.

Mani bildināja pēkšņi un man pilnīgi negaidīti. Tiešām nebiju par to pat iedomājusies, ka varētu tā mani bildināt. Bijām kopā mazliet vairāk kā 3 gadus un bildinājumu varbūt kādreiz iedomājos sanemt, bet dienā kad tas notika, nekas par to neliecināja. Tad nu man bija ekstra pārsteigums un patīkams šoks. Bet viss bija jauki, mīļi un labāk nekā biju iztēlojusies. Tas notika naktī, ziemā, pilnmēnesī pie jūras un manā dzimšanas dienā. Burvīgi un negaidīti.
Apprecējos 23 gadu vecumā. :-)

Mani bildināja lidostā. Toreiz draugs atlidoja pie manis ciemoties, un lidostā pie sagaidīšanas skatos, viņš nāk ar ziedu pušķi. Nu es sagaidīju, sabučoju. Tad skatos viņš nekur negrasās iet un bāž roku jakas kabatā. Tajā momentā sapratu, kas notiks. Sajutos nedaudz neērti, bet vienalga biju priecīga. Bildinājums sanāca tāds nedaudz neveikls, bet ļoti, ļoti mīļš.
Apprecējos 25 gados.

man bija pasakains bildinājums, kuru gaidīju un zināju,ka tas notiks, jo jau kopš brīža,kad sākām tikties bija skaidrs, ka tiksim līdz šim solim. Bildināja mani nedaudz vairāk kā pēc gada attiecībām, sniegotā vakarā parkā- emocijas abiem bija ļooti patiesas un skaistas! :)
Bildinājuma laikā man bija 25, viņam 26, kad precēsimies abiem būs par gadu vairāk!

Mani bildinàja restoràninjà, kurà bijàm tikai divatà. Es nemaz negaidīju, biju vairàk nekà pàrsteigta, jo tikàmies tikai pàris mènešus.

Mani bildināja jūra, vasarā, bija saulriets, ūdens bija vēss, taču draugs pielauza mani iet peldēt. Kastīte ar gredzenu bija paslēpta zem šortiem, tāpēc nemaz neredzēju to, kad skrējām iekšā ūdenī. Viņs nometās ceļos, ūdens viņam tad bija līdz kaklam. Es biju šokā, nevarēju ne vārda pateikt. Krastā bija šampis, kas bija paslēpts viņa sporta somā starp dvieļiem :) Skaistākais un romantiskākais mirklis manā mūžā (l) Tas bija jūnijā, kāzas vēl tikai plānojam :)

Es savu bildināšanu izčakarēju :-D
Viņa plāns: ikgadējā Vācijas brauciena laikā, vienu dienu izrauties un aizšmaukt uz Venēciju, ko arī izdarījām un tur bildināt, bet tur es kaut kāda pūcīga biju, besīja itāļi, nebija omas un tā nu visu sačakarēju.
Nākošajā dienā braucot atpakaļ uz Vāciju, ceļa malā, pie upes piestājām papiknikot, upi apskatīt, joprojām biju pūcīgajā noskaņojumā, bet tomēr piekritu izrausties no mašīnas. Tad zem tilta izskanēja jautājums, vai piekrītu turpināt visu dzīvi kopā ar viņu dusmoties un deva gredzenu. Biju šokā :D un vienīgais, ko varēju atbildēt, bija " Stulbeni, ko Tu dari?!" :D
Visnotaļ romantiski :D
Precējušies joprojām neesam, jo man kaut kā tā precēšanās nav bijusi dzīves jēga, bet šobrīd domas sāk sliekties par labu kāzām.

Ja nav noslēpums, cik ilgi bijāt kopā,kad jūs bildināja? :)
Interesanta tēma :)

Mani bildināja Alpos pārgājiena laikā. Kādā skaistā vietā viņš palūdza ceļabiedram, lai mūs vienkārši nofotografē – stāvu un smaidu kamerai un nesaprotu, kāpēc viņš blakus dīdās – izrādās nometies uz viena ceļa un man priekšā spīd skaists gredzentiņš. Tajā brīdī bijām nedaudz vairāk kā piecus gadus kopā – pēdējos mēnešus it kā nojautu, ka kaut kas tāds varētu notikt, taču šī ceļojuma laikā patiešām nebiju par to iedomājusies, tāpēc bija liels pārsteigums. Pašai smieklīgi iedomāties, kā viņš vairākas dienas to gredzenu ir slēpis kaut kur koferī (mūsu līdzpaņemtā saimniecība bija vienā lielā koferī) un pārgājiena dienā – kabatās. Kā pats teica, tajā dienā visu laiku sekoja līdzi, lai es viņam blakus atrodos tajā pusē, kur nav gredzena kastīte. :-D
Tas bija romantisks un skaists mirklis (l)