Uzskatu, ka saviem vecākiem ir jāpalīdz, ja rodas tāda nepieciešamība. Ja vecākiem švaki ar naudu, knapinās, būtu tikai loģiski vecākiem palīdzēt. Kaut vai apmaksājot viņu elektrības rēķinu un braucot ciemos, sapērkot paiku, ja ne naudu dodot.
Ja no pensijas sanāk tikai dzīvokli samaksāt un pāri paliek kādi 50-70 eiro pārtikai, arī būtu loģiski iesaistīties un palīdzēt. Tas, ka mēs esam izauguši un aizgājuši savu ceļu, nenozīmē, ka tie ir palikuši sveši cilvēki. Esmu pārliecināta, ka ja mēs paliktu bez darba un pajumtes, 90% vecāku jau savus pieaugušos bērnus uzņemtu atpakaļ pie sevis un barotu ar to pašu niecīgo pensiju, bet cik daudz būtu tādi bērni, kuri savus vecākus uzturētu, ja būtu nepieciešamība? Maz. Ja jau te 40% viedokļi ir tādi, ka vecākiem nav jāpalīdz. Ir lieliski, ja vecumā viņiem viss ok, bet ir liela daļa vecāku, kuri savus bērnu izaudzinājuši par minimālajām algām, un tādu ir ne mazums. Protams, ka pensija arī minimāla.