Labrit,
cik interesanti, kadreiz mani no ritiem nevareja modinat, biju nikna ka pukis un ienidu visus un visu!! bet tagad ir tads spars no ritiem un laikam tas del vira, vins ir iemacijies mani ta maigi pamodinat, bez stresa, laujot bisku vel pavartities un tai pat laika zinu, ka vinam noteikti vajag manu palidzibu no ritiem, lai saorganizetu brokastis, parksatitu dienas planu, piekartotu visu un vinu laika pavaditu uz darbu! vinam pasam ar to ir dikti gruti!! si vajadzibas sajuta ir tada... dikti feina, tik loti, ka pat mans lielas nigrais no ritiem ir pazudis!! :)
dzeru kafiju un kalkuleju ka visu paspet! eh...
un ... divam draudzenem/pazinam sobrid ir gruts laiks- depresija, vientulibas sajutas utt... domaju ka palidzet, ka piedavat cilvekam, ja vinam negribas but vienam, ka mes varam ko kopa sadarit, bet tai pat laika neuzbasties ar to, lai nav tadu zelabu sajuta un, lai tomer es varu izdarit ari savas ieplanotas lietas!? manuprat, japrasa pec palidzibas man dazadiem niekiem, ne ta niekiem... hm... nezinu, bisku bail parkapt robezu, jo neesam tik tuvas, bet zinu, kad es esmu tada stavokli, tad man palidz, ka izkustos no ierasta: neko negribu!!