Sveikas dāmas! Šogad beidzu vidusskolu, tāpēc sāku pamatīgi plānot, ko darīšu tālāk. Vecāki saka, lai eju uz augstskolu, viens draugs vēlas, lai es pārvācos uz viņa Ziemeļvalsti un eju univesitātē, taču saprotu, ka to nevēlos. Gribu pārvākties uz Franciju, Itāliju vai kādu citu silto zemi un strādāt tur kādu gadu. Tālāk dzīve rādīs vai mani turpmākie plāni piepildīsies :) Vai ar vidusskolas diplomu, ļoti labu angļu valodu un dažādām darba pieredzēm ir iespējams atrast darbu siltajās zemēs, pārvākties tur un izdzīvot (lai pietiek ēdienam, dzīvesvietai un citām sadzīves pamatnepieciešamībām)? Labprāt strādātu viesnīcā, restorānā vai par auklīti - vēlos būt kontaktā ar cilvēkiem un iepazīt kultūru. Nevēlētos strādāt fabrikās, noliktavās un fiziski smagos darbus...
Nē, protams, ka VISIEM nevajag studēt, bet Latvijas visusskolas izglītība arī ne darba tirgum, ne "lielajai dzīvei" diži nesagatavo (vismaz mani noteikti nesagatavoja). Kaut ko noderīgu vajadzētu piemācīties, lai būtu kādas prasmes, kuras piedāvāt tajā darba tirgū.
Viss atkarīgs no cilvēka mērķiem. Ja vēlies kļūt par IT vai jebkādas mehānikas tehniķi, darbu tūrisma industrijā un tamlīdzīgi, tiešām ir vērtīgāk iziet mācekļa programmu un pašam pamācīties papildus soft skills nekā uzkrāt universitātes parādus. Protams, tas attiecas tikai uz konkrēta tipa profesijām (tehniskajās var apvienot abus variantus kurā sponsors financē studijas), jo no otras puses, ja runā konkrēti par UK, tad, ja šīs pozīcijas attiecas uz zema/vidēja līmeņa admina, retail darbiem, tad tā pārvēršas par shēmu vietējiem darba devējiem iegūt zemi apmaksātu pusaudžu darbaspēku, kas nedod nekādas ļoti īpašās priekšrocības darba tirgū tēmējot uz ko augstāku. Savādāk ir ar akreditētiem inženieriem, ārstiem, pētniekiem jebkādā zinātnes jomā, darbos kas saistīts ar politku un diplomātiju, tur bez studijām ir krietni grūtāk, dažreiz neiespējami. Eiropā šobrīd vidēji statistiski pēc pieejamiem darbiem, UK un DE ir galvenie flagmaņi, dienvideiropā čabīgāk un pēdējā laikā ir nākas sastapt biežāk maģistra līmeņa studentus un dažreiz arī indivīdus gados bēgam no potenciālā bezdarba anglijas dienvidos. Detaļās nevaru pateikt jo neesmu pētījis interešu valstis. Varu tikai ieteikt vispirms pārbaudīt vispārējos statistikas datus par katru interesējošo valsti, bezdarbu un pieprasījumu atsevišķos sektoros, algas. Pēc tam ielūkoties šo valstu populārākajās vakanču mājaslapaās un analizēt mazliet darba turgu tur arī pa sektoriem un tad beigās ievākt subjektīvu pieredzi no cilvēkiem kas tur ir bijuši vai strādā patstāvīgi, tad salīdzināt statistiku ar anekdotiskiem faktiem un tad jau būs skaidrāka bilde.
Zināmā mērā piekrītu Nordic. Varbūt pat ne tieši darba tirgum, galvenais pašai cita izpratne. U.K ņemt studiju kredītu neizskatās labi, ja nav darba pieredzes ( to kopā ar studijām var izcili izmantot ).
Bez kredīta var studēt LV , Skotijā. Pēc videnes, kā kurš. Es varēju rēķinus, inventūru aktus utml taisīt ne sliktāk kā cilvēks ar koledžu. Tomēr publikas priekšā uzstāties, normāli argumentēt tikai pēc kādu 2 gadu mācīšanās pēc videnes. Mācīties tomēr ir vērtība, laba un liela.
To pašu pieredzi bankās, tur pat kredītspeciālistu pieredze atšķiras. Ko kreditēji - privātos, firmas, ražošanas, tirdzniecības utt. Plus līmeņi. Pazīstamiem ražošanas kreditēšanas speciem krīzes laikā bija smagi ar darba atrašanu. Zemāka līmeņa vēl pie lodziņiem tika, bet augstāka - lejupejošu karjeru HR nesaprot;(. Tagad jau tiem atkal labāk atrast darbu.
Es nedomāju, ka kāds apšauba izglītības lietderīgumu, bet iespējams, ka meitene pati vēl nezin, ko īsti vēlas dzīvē darīt. Varbūt ir tieši labi, ka pastrādā, neiespringstot uz karjeras veidošanu (to var paspēt), iepazīst citu kultūru.
Tā ir, tomēr labāk ka tās valodas zina. Pabeigs videnes pēdējo gadu, tad pamācīties kaut gadu augstskolā. Tikmēr apgūtu to Franču valodu, klāt vēl vācu, piem. Ar ENG/FRA/DE val apkalp sfera vieglak atrast darbu, jo franči kūtri uz svešvalodām. Vismaz tā liekas. Ko domājat par šo variantu?
Uap, piekrītu, ka ērtāk būtu studēt - parasti tad arī tādas lietas, kā majoklis un bankas konts ir vieglāk sasniedzamas (varbūt, ka ne Francijā, bet vismaz to var iepriekš noskaidrot), protams, faktori, kurus Tu minēji. Vienīgi, vai meitenei ir pietiekamas finanses, jo pat, ja studijas ir bezmaksas, jāmaksā par īri, ēdienu, utt.
Varbūt sākumā var studijas uzsākt LV? Tāpat avoti svešvalodās jāizmanto, vismaz no 2 sem, turklāt kamēr videni pabeidz un studē pirmo gadu, valodas var apgūt...Erasmusu pamēģināt?
Vācijā studentam vieglāk tikt komunalkās. Kā Francijā, nezinu, paziņas pie otrām pusītēm dzīvoja;). Bankas kontu vieglāk, kredītu dabūt esot grūti it kā.
Es neuzskatu, ka augstākā izglītība LV daudz ko dotu. Var jau gadiem studēt, bet ko tas dod, ja nav pieredzes un praktiski zināšanas nezin, kā pielieto. Viss atkarīgs no cilvēka. Man patīk, ka, piemēram, UK ir modern apprenticeship, kur sāk strādāt bez zināšanām un, pamazām strādājot, visu var apgūt, bet tas tā, nedaudz novirzoties no tēmas.
Vairāk domāju, ka pa to laiku var iemācīties valodas. Jā, ne vienmēr dod. Viens čalis nostudēja gadu sekmīgi, trešajā semestrī radās parādi. Neparakstīja papildvienošanos par finansējuma maiņu, paņēma akadēmisko, jo 40 krp bija nolikts sekmīgi. Tā arī pameta studijas, bet pelna tagad tikpat, cik kursabiedrs, kurš to programmu absolvēja.
Runajot par Norvegiju. . Norgi ir atedusies iebraucejus. Viniem visi mes esam milzu konkurenti, kuri atnem viniem darbu. Skali neviens neruna, bet bez realas pazisanas seit sobrid gruti atrast darbu. Bet ir kam paveicas. Ja brauc divata, tad daudz labakas izredzes uz izdosanos. Auklisu programma ir labakais, ko autotere varetu iegut. Citadak, caur erkskiem uz rozem :-)
Norgē jau ir arī ārzemnieku firmas, starptautiskas firmas un algo apakšuzņēmēju firmas. Tur ārzemniekus pat meklē. Vai tīri vietējo firmas ņem ārzemniekus, nezinu, bet nosauktās pat meklē.
456
