Attiecības un ikdiena

Fiore - tur jau tā lieta, TEV. Ne visi cilvēki ir tu.
Pie tam, es neuzskatu, ka tas, ka kaut kas ir iespējams un izdarāms (un pat ne baigi grūts), uzreiz nozīmē, ka to arī ir jādara. Ja man gribēsies palasīt grāmatu, nevis aiznest tukšās krūzes līdz izlietnei, es palasīšu grāmatu, un man nav vajadzīgas attiecības, kurās otrā puse mani par to zāģē.

jacky tava drauga vārds nesākas ar K? :D godavārds! Nu mans bijušais! :-D

Nē, nu trakums!
Ir baigi forši, ka mūsu, neizdarīgo vidū ir tās Brī Van de Kampas, kurām pagatavot gardas brokastis, darbā astoņas, deviņas stundas produktīvi "nourbt", ieskriet veikalā, pārnākt mājās un pagatavot jauku maltīti, uzservēt brīnumjauku vakariņu galdu perfekti sakārtotā mājokli, pēc vakariņām visu sakopt, pahobijot un padarīt ko savam prieciņam/izglītībai, tad sakopt sevi, vēlāk ar šarmantu uznācienu iepeldēt guļamistabā, lai rīt atkal mirdzošām acīm un perfektu frizūru iekarotu jaunu dienu, ir kā divus pirkstus apčurāt. Tiešām forši! Tikai žēl, ka ir auni, kuri uzskata, ka tas ir tāds "vidējais aritmētiskais", pēc kura savu sievieti piemērīt. Jo tas tā nav. Lab, nav jādzīvo kā sivēnmātei, meklējot aizbildinājums, bet nav arī vienmēr jābūt visurgājējam.
Ja tiešām situācija ir tieši tāda, kā Tu raksti (tie baļķi un skabargas dažkārt mēdz būt ļoti tricky), draugs ir viens no auniem. Big time. Un tur zāļu laikam nav.

Šajā diskusijā tik ļoti pietrūkst sen šeit nemanītās kristas, kas TĀ par šo visu pateiktu:) Kaut gan arī 57days aizpilda attiecīgo pozīciju.
Es noteikti piederēšu pie tām, kam frāze "draugs pabarots un apmierināts" liekas galīgi grieza. Un, ja vēl saņem kritiku, tad nu vai zin'... Kāda velna pēc? Vai viņš Tevi mīlēs vairāk, vai jutīsies novērtēta? Kaut gan pieņemu, ka tiešām ir sievietes, kam lielāko laimi sagādā ikvakara gatavošana un tīrīšana arī aiz viņa, man tiešām nē-un pagaidām visi to ir pieņēmuši un nekurn.

Neko nemenedzeju, jo majas negatavoju vispar. Ari ar uzkopsanu , dzivojot ar virieti, neesmu nonemusies. 1x nedela nak apkopeja, pareja laika uzturu visu pilniga kartiba pati.
Neviens virietis ari no manis nekad neko no ta nav prasijis un esana arpus majas ir passaprotama.
Abi stradajam pilna laika darbu.
Man liekas, ka latviesu viriesi vispar parak daudz grib. Ja kadreiz virieskartas draugiem sanak teikt, ka Latvija obligati jamak gatavot, gludinat un srubet , lai vispar pie viriesa tiktu, vini sak smieties un saka , ka ir 21.gs. Pieaugusi viriesi prot pasi parupeties par saviem krekliem un drebem- visbiezak nododot kimiskaja tiritava. Ka jau minets- visiem nak apkopeja , neatkarigi no ta vai dzivo viens vai ar sievieti un restorans vakarinas ir norma. Protams, ja sieviete velas gatavot- ludzu. Bet tas noteikti nav butisks kriterijs.

Es biju viena no taam sievieteem,kura paspeeja visu!Tad vienaa briidii saaku domaat-vai mans viirs noveertee to visu !Toreiz nezinaaju,ka vinam jau kaadu laiku bija miilaakaa!Tagad nebriinos par to,jo miileesanaas bija peedeejais par ko domaaju-nebija ne speeka,ne iisti veelmes,jo vienmeer biju domaas,kaa visu paspeet...!Tagad esmu citaa dziivee un teiksu kaa ir-man loti patiika mana amerikaanu viira teiktais jau pasaa saakumaa-man nevajag ne maajkalpotaaju ,ne maajas tiiriitaaju,ne daarza kopeeju!Man vajag sievieti no A-Z!Es nevaru teikt ,ka maajas neko nedaru,esmu kustiibaa visu laiku,bet noteikti viss tiek dariits taa mieriigi,ar patiku ,bez stresa un tas ir tas,kas man patiik visvairaak-nekaadas steigas...Abi daram visu kopaa.Man liekaas,ka tas ir vislabaakais modelis gimenes dziivee-darbi netiek daudz daliiti-tas jaadara sievietei ,viirietim.Katrs dara to ,kas labaak padodaas,patiik!Domaaju soreiz tiesi maajas darbus.
Es audzinaaju arii deelus peec taadas sheemas,ka jaamaak dariit viss vairaak vai mazaak,jo mees nekad nezinaam,kaada buus riitdiena!

Mums bija apmeeram taada kaartiiba, ka gatavojam vai nu kopaa, vai tikai es, bet taisijaam vis kaut ko, lai pietiek uz vairakaam dienaam, piem., ledusskapii 2 veidi zupas, salaati, karbonādes - sildiijaam visu mikroviļnu kraasnii, manupraat, ekstra eerts variants.
Jaa traukus mazgaaju es (vienmeer), taču viņš tiirija paklaaju, izsuuca dzivokli ar putekļu suuceeju, nu taa teikt, sadaliijam visu kaut cik lidziigi. Mani saads variants apmierinaaja, kaut dariiju vairaak, nekaa viņš, bet viņš ari laiks un briivdienas bija mazak.
Taatad, ar to gribeeju pateikt, ka nevar buut taa, ka viens visu laiku rukā, otrs čilo diivaanaa un tikai gudri spriezh par ideaalo saimnici un ģimeni.
Ģimeni veido komanda, atbalsts. Un viirietim ir jaasaprot, ka tiiriba ne no kaa neuzrodas, nekas nemainaas bez darba un puuliņiem, ir jaaparvar savs slinkums, pat tad ja negribaas., nevis jaanoniecina cita centieni.
Lai padariitu pasauli labaaku, jaasaak ar izmainaam sevii.

Ne jau tevī ir problēma, bet vīrietī.
Grib tīru māju - lūdzu, putekļusūcējs un tīrīšanas līdzeklis.
Grib vakariņas - marš, uz virtuvi, un lai taisa sev ēst.
Tu jau vari ļaut viņam sevi pārliecināt par to, ka sievietes sūtība ir izdzīvot kaut kādu 50to gadu mājsaimnieces ideālu, bet es tiešām nedomāju, ka uz pilnu slodzi strādajošai sievietei būtu jāsamierinās ar šādu attieksmi.
Kur paliek savstarpēja cieņa un atbalsts, vienlīdzīga pienākumu sadalīšana ikdienā?
Vai nu tavs vīrietis iemācas būt īsts vīrs un tik ar sevi un savām vajadzībām galā, vai tev jāmeklē cits, mūsdienīgāks vīrieša modelis, kamēr viņš var ievākties atpakaļ pie mammas, kas viņu aptekās uz 100%.

... un jau pēc dažām dienām čalim sāk rasties doma - bet napig man tāda sieviete vispār vajadzīga? Ar saviem ienākumiem varu mierīgi (un pat vēl labāk) dzīvot viens. Varu gulēt ar ko gribu - nav piesaistes vienai sievietei. Kā vārdā ierobežot savu vīrieša brīvību? Lai sadzīvē viss būtu tāpat kā dzīvojot vienam? Man personīgi tāda draudzene 100-tu gadu nebūtu vajadzīga.

vienlīdzīga pienākumu sadalīšana ikdienā?

Zigi, tu šo daļu noignorēji.
Tajā brīdī, kad attiecības meitenei sāk nozīmēt 2x vairāk zeķu, 2x vairāk trauku, 2x netīrāku tualeti, 2x biežāku vakariņu gatavošanu (puisis ar jogurtiņu nepavakariņos) utml, tad arī jāsāk jautāt - napig tādas attiecības vajadzīgas? Dēļ regulāra seksa, vai?
Tieši tāpēc skat. teikumu par pienākumu sadalīšanu. Ja viņa gatavo un viņš mazgā traukus, tad ABIEM sanāk darīt mazāk, nekā neesot attiecībās (un paliek vairāk laika regulārajam seksam).
Simbioze.

Pievienojos pārējiem viedokļiem par to, ka Tavs vecis ir kretīns un, ka Tev nav jādara visas tās lietas. Normālās, veselīgās pieaugušu cilvēku attiecībās jāvalda vienlīdzībai un iecietībai.
Man arī bija vienas tādas attiecības, kur saņēmu pārmetumus, ja man nebija spēka gatavot vakariņas. Kā arī, ja es vakariņas pagatavoju pa vēlu, piemēram..uz deviņiem vakarā.
Savukārt, kad es viņam teicu, ka esmu pārāk nogurusi, lai kādu reizi gatavotu ēst, kas parasti bija reizi mēnesī un, kad lūdzu viņam to darīt, tad atbilde parasti bija: "ok...tad šodien vakariņās būs pelmeņi"
Bija arī tādi gadījumi, kad man pārmet kāpēc drēbes vēl nav izžuvušas. (nu, man personīgi nebija svaigs gaiss, saule un dārzs, kur izkarināt visas drēbes, lai tās ātri ižzūst. kā arī veļasmašīna nebija no jaunajām.)
Parasti, kad es prasīju, lai piedalās mājas iztīrīšanā man sekoja atbilde "tūlīt" un tas "Tūlīt" bija pēc aptuveni stundas un viņš izdarīja kaut ko vienu, tad atkal apsēdās pie datora un pēc stundas tik atkal piecēlās kaut ko darīt, kamēr es jau biju izdarījusi lielāko daļu darbu.
Bet tas, ka šis cilvēks nebija normāls un spējīgs uz veselīgām, vienlīdzīgām attiecībām ir vairāk kā skaidrs. Domāju, ka Tavējais ir tāds pats. Neļauj šādiem tipāžiem sev kāpt uz galvas, jo tas aizies jo tālāk-jo trakāk.

Izlasiju tikai temas pieteikumu.
vins ir majas atrak ka tu? Ja taa, vins gaida kad atbrauksi un pagatavosi vakarinas?

Man bija līdzīgi autorei. Viņš bija uzņēmējs, bet es strādāju algotu darbu. Lieki piebilst, ka katru reizi bija jāklausās par to cik viņš daudz nopelna utt, ka vairāk par mani. Uzņēmēji ir vienīgā derīgā "'darba suga" pasaulē un visi pārējie ir muļķi. Vakariņas es gatavoju praktiski katru vakaru un māju tīrīju un drēbes mazgāju utt. Toreiz es vēl gāju uz treniņiem un sporta zāli. Jā, es to visu paspēju, tikai es tajās attiecībās visu mēģinot paspēt lēnām izdegu. Kļuvu nervoza, kašķīga. Vīrietis katru reizi prasīja no manis vairāk un vairāk. Beigās es dzirdēju no viņa tikai kritiku par visu. Es uz nervu pamata ēdu vairāk un pieņēmos svarā. Vienā brīdī es pateicu sev stop un savācu mantas. Es viņam vairākkārt norādīju, ka es nevaru visu paspēt un pēc tam vēl smaidīt kā maija saulīte . Es nolēmu, ka es nevēlos būt viena no tām supersievietēm, kas var visu! Tāda mēģinot būt vai nu sabeigsi savu personību vai veselību vai attiecības! :)

Es saprotu, ka liela daļa sieviešu paspēj gan ēst gatavot, gan māju sakopt, gan bērnus pabarot / apģērbt / nomazgāt / audzināt, gan vīru pabarot / apmierināt viņa vajadzības un vēl bez tā gan atpūšas, gan nodarbojas ar kādu hobiju.

Nevis liela daļa, bet daži eksemplāri. Ir nepareizi domāt, ka to var vairums. Turklāt, paspēt visu var, ja vien nav jādzīvo ar pedantu, kā Tev (Lai gan Tev ir pedanta imitācija - viņš grib visu perfekti, bet pats neko nedara. Man ir nācies dzīvot ar īstu pedantu - psiho par vietā nenoliktu krūzi un savas mantas gandrīz vai ar līmeņrādi kārto). Respektīvi - apdari lielākās lietas un uz sīkumiem piever acis. Nu nav tā, ka sieviete sešos pārnāk no darba, visu berž, bērnu ieskaitot un pēc tam iet dziedāt korī. Tam tā nav jābūt. Šajās attiecībās Tevi izmanto un vēl pieprasa par daudz.

Attiecības negribu zaudēt, bet draugs saka, ka nepietiekami, vajag vairāk / rūpīgāk / pilnvērtīgāk... Dažreiz es domāju, ka neesmu radīta ģimenes dzīvei, attiecībām

Mana pieredze rādā, ka šādiem eksemplāriem nekad nebūs labi, kaut vai, ja izpildīsi visas viņa prasības un vēlmes. Tā pat atradīs kur piesieties.

nevajag ne maajkalpotaaju ,ne maajas tiiriitaaju,ne daarza kopeeju!Man vajag sievieti no A-Z!Es nevaru teikt ,ka maajas neko nedaru,esmu kustiibaa visu laiku,bet noteikti viss tiek dariits taa mieriigi,ar patiku ,bez stresa un tas ir tas,kas man patiik visvairaak-nekaadas steigas...Abi daram visu kopaa.Man liekaas,ka tas ir vislabaakais modelis gimenes dziivee-darbi netiek daudz daliiti-tas jaadara sievietei ,viirietim.Katrs dara to ,kas labaak padodaas,patiik!Domaaju soreiz tiesi maajas darbus.

Man ir tā pat un esmu ļoti priecīga.

Rakstu nevis lai lielitos, bet lai vienkarsi pastastitu savu pieredzi. Mans virietis uztur musu gimeni, jo vinam ir 5x lielaka alga neka man, es eju uz darbu un mes stradajam vienlidz daudz. Vins vienmer aizvedis uz veikalu un mes kopa iepirksimies par to protams vins nelauj man maksat. 70% vins ari vienmer pagatavos vakarinas, vai aizies nopirkt brokastis mums no rita. Piesakoties palidzet biezi sanemu atbildi, apsedies, atputies un izbaudi. Biezi tira maju, mazga velu utt.
Mums tas sak stradat, ka nevis pienakuma pec, bet gan lai iepriecinatu viens otru.
Nelauj, lai Tevi vel maca Tu strada tikpat cik vins(visticamak) un Tev majas jadara proporcionali daudz, pastavi vairak par sevi. Tu esi daudz vairak verta! (l)

Kā vārdā ierobežot savu vīrieša brīvību? Lai sadzīvē viss būtu tāpat kā dzīvojot vienam? Man personīgi tāda draudzene 100-tu gadu nebūtu vajadzīga.

Neesi dzirdējis par mīlestību? Citi cilvēki veido attiecības uz tās pamata, nevis, lai dabūtu bezmaksas kalponi.

ne dzīvē, ne sadzīvē nekas nebūs tā pat ka dzīvojot vienam, ja blakus būs mīļotais cilvēks.
bet attiecībām ir cilvēkus jāceļ un dzīvi jāpadara labāku. un tas nebūt nenozīmē finansiāli vieglāku vai pilnu ar bezmaksas pakalpojumiem :D bet nu, kas nesaprot, lai dzīvo viens/viena vai nelaimīgās, zāģējošās attiecībās, nav mana problēma, ka cilvēki izvēlas ciest.

Neuztraucies, Zigīt, tāds "vecis" kā tu man jau noteikti nav vajadzīgs!:-D
Cepums kumu, tieši tā tam arī vajadzētu būt! :)

Šajā situācijā noderētu Kubietes aka Rīdzinieces spārnotais teiciens "Priekš kam pliku p*peli mājās?" :-D
Man gan nav liela (partneru skaita ziņā) pieredze attiecībās, bet pašreizējās esmu 10 gadus un, tad, kad strādāju algotu darbu, ēst gatavoju 3x nedēļā, māju tīrījām nedēļas nogalēs un abi, pārtikai braucām pakaļ abi. Protams, ir bijuši posmi, kad vairāk daru es, bet man ātri apnika un kopš mums ir meita - vispār neizskatu variantu dzīvot un demonstrēt viņai tādu dzīves modeli, kur sieviete apkalpo vīrieti. Ne mani vecāki mani, ne es meitu pasaulē nelaidu, neaudzinu, lai kādu nevarīgo aptekalētu.
Pašlaik lielāko daļu finanšu gādā vīrietis, es gatavoju ēst (vairāk gan bērna dēļ), domāju,ko vajag mājai nopirkt, ko bērnam, ko darīsim brīvdienās. Pašlaik mani tas apmierina, jo abi esam vienojušies, ka vēl gadu, divus būšu mājās ar bērnu un viņš domās par naudas pelnīšanu.
Bet tas nenozīmē, ka es pakaļ dancoju - gatavoju to, kas bērnam garšo un ir ātri pagatavojams, drēbes mazgāju tās, kas saliktas netīrās veļas kastē, viņš gludina savas drēbes pēc vajadzības, es - savas, meitas, gultas veļu. Vienvārdsakot - es rūpējos par sevi, bērnu un fonā piepalīdzu vīrietim. 10 gadu kopdzīves laikā ir bijuši daudz kašķi, diskusijas, arī vēlmes izpatikt, bet nu esmu nonākusi fāzē, kad esmu pateikusi, ka nebūšu kalpone - ja neapmierina šāds variants, lai meklē ko labāku. Mazliet jau lūpu uzskrullēja pēc šādiem tekstiem, bet tā kā abi saprotam, ka tie nav tukši vārdi un neko labāku ne viņš, ne es neatradīs ( :-D ), dzīvojam šādi. Ja nu galīgi neviens arguments nestrādā, es pajautāju: "Vai Tu gribētu, lai meitai savās nākotnes attiecībās būtu jādzīvo šādi?", tad uzreiz nomierinās un savu aizvainojumu pārvar.

Tajā brīdī, kad attiecības meitenei sāk nozīmēt 2x vairāk zeķu, 2x vairāk trauku,

Aha, un tās zeķes viņa uz laipas Daugavas krastā un ar veļas ziepēm berž. :-D Atklāšu milzu noslēpumu! Mūsdienās ir iespējams iegādāties tādu veļas automātu, kuram 20 pāri zeķu vai 40, - starpības nekādas. Dažas manipilācijas ar atvilktnītēm, podziņām un slēdzīšiem, un viss notiek. Tas pats - ar traukiem. Ir, vai zinies, tādas trauku mazgāšanas mašīnas.
Citādi iznāk tādu pašu ziloņu pūšana no mušas kā ar dzemdēšanu - tāāāāāādi varoņdarbi! :-D:-D:-D