Attiecības un ikdiena

Nezinu kāda sieviete būs mana drauga brālim, bet tur būs tādas auzas :D Viss tiek izdarīts viņa vietā, izmazgāts, iztīrīts, nedo Die nav tīras drēbes uz skolu, tad vispār visi ir stulbeņi, gultasveļu var nemainīt kamēr žurka nesāks tur dzīvot, vispār viss viņam ir skaisti un tiek gaidīts viss no mammas, riebjas šādi modeļi!

kiwwi, skaidrs, ka tur mamma vainīga. Ja bērns uzvedas kā princis, tātad izlutināts. Un šādi prinči izaug un sievietes uztver kā kalpones.

Šausmas, šausmas vai nu maz ir gadījumu, kad ir otrādāk - ar izlaistām sievietēm? :D Skaidrs ir tikai viens - dzīvot ar sliņķiem/ēm un bardaka mīļotājiem nav forši.

Ir jau vīriešī kas uzskata, ka sievietēm jādara viss mājās un tā.
Tas tā veclaicīgi šķiet, ok, ruksim ari nevajag būt, sievietei tomēr arī ir jāgādā par māju un kārtību.
Tomēr vīrietim arī jāsaprot,kad tev arī ir dzīve, nevis viņš tikai norādīs uz tevi,kad tas nav labi, tam jābūt labākām un tā. Tas arī var sabojāt attiecības un skatu uz visām lietām.
Ja nu vienīgi viņš pats pucē māju, tad vēl ok, bet arī tādā gadijumā vajag kompromisu.

Man bija viens ex, kurš reiz man pateica "es neesmu nekāds brokastu taisītājs", kad palūdzu kaut ko uzmeistarot, jo es kavēju darbu. Es taisīju ēst KATRU dienu, un nejau desmaizes, bet omletes dažnedažādas, visādus brokastu brīnumus utt. :-D Lieki piebilst, ka attiecības cik ātri sākās, tik ātri beidzās :-D

Jādomā, vai Tu vēlies dzīvi un savu laiku izniekot kalpojot kādam un vēl saņemot nosodījumu. Bet nu parasti šādas lietas nevar tik viegli atrisināt, kad piedzims bērns tad visam šim pa virsu vēl būs mazuļa aprūpe, un arī tad nebūs labi, kā tu neesi laba māte! :'-(

Nerea, mamma vēl jūtas vainīga, ja kaut ko nepaspēj, vīrs tāds pats, ai sviests un dusma uz to modeli

Nu nezinu gan, vai tiešām tik liela ir tā sieviešu daļa, kas visu paspēj. Diennaktī tomēr ir ierobežots stundu skaits. Cik ir redzēts, piemēram, radu ģimenēs, kur sieviete strādā + viena uzkopj māju, gatavo, bērnus aprūpē, nu nav viņām nekādu hobiju, nekā pašām sev, ar sevis kopšanu/uzturēšanu formā arī ir kā ir. Visa dzīve paiet vāveres ritenī. Cita lieta, ja sieviete nestrādā.
Pati esmu priecīga par to, ka vīram visas iepriekšējās partneres bijušas nesaimnieciskas, un nekāds aptekalēšanas ieradums nav izveidojies. Nevaru iedomāties, ka vīrietis no manis pieprasītu kaut ko vai pārmestu, ka kaut kas nav izdarīts. Pati šobrīd nestrādāju, bet vīru ar vakariņām mājās negaidu, jo ir gadu vecs bērns. Nezinu, varbūt citām ir tādi bērni, kas ļauj mierīgi šiverēties pa virtuvi, manējais tāds nav, tāpēc neredzu jēgu rauties un kaut ko paspēt. Vakariņas vai nu vīrs pats gatavo, vai arī pieskata bērnu, kamēr to daru es. Tāpat arī visi tīrīšanas darbi tiek darīti kopā (ok, neskaitu tādus sīkumus kā trauku vai veļas mazgāšana).

Taads slidens jautaajums, jo, manupraat, shis tas atkariigs no maksaajumu sadales. Mums, piemeeram, lielaakoties viss ir 50/50, straadaajam liidzveertiigas stundas un maajaas daram visu kopaa. Reizeem vinsh vairaak ( vinam nav probleemu gatavot, uzkopt maaju, mazgaat velu utt.), reizeem es. Nekad nav bijushi paarmetumi un ja buutu- man spalvas buutu gaisaa, jo uzskatu, ka es vispaar varu nedariit neko un bez paarmetumiem!:-D Un taapeec ironiskaa kaartaa man pat ir izdeviigs shaads modelis, jo riebj gatavot un tiiriit. Bet, ja mani kaut daleeji uztureetu, tad gan justu pienaakumu kaut ko dariit.
Autores chalis gan ir diezgan bezkauniigs- es pateiktu, lai nodroshina maajas dziivi un pilniibaa uztur- tad buus vairaak un pilveertiigaak.

Jackie - un, ja nu sieviete finansiāli ieguldītu mazāk, jo, piemēram, vienkārši alga mazāka, bet abi nāktu mājās vienlaicīgi? Vīrietis uz dīvāna, bet sieviete virtuvē, jo sieviete mazāk naudas iegulda? cilvēciskā faktora nekāda? Man tas liekas briesmīgi..
Man, piemēram, īsti nekad nav bijis pienākums maksāt par dzīvokli, to dara vīrietis (un pats šādu noteikumu uzstādīja), bet pārnākot mājās, abi darām darbiņus, kurus esam apņēmušies izdarīt (esam sadalījuši darbiņus). Un darbiņi ir +/- vienlīdzīgi un dīvānā apsēžamies vienlaicīgi un neviens nepaliek ar darbiem nokrauts vienatnē.

Piekrītu Selīna. Man neliekas, ka šeit svarīga ir maksājumu sadale, jo kā tad tas būtu - abi divi atnāk mājās, sieviete sāk tīrīt māju un taisīt ēst, kamēr vīrietis vienkārši atpūšas? Un pamatojums tāds, ka sievietei mazāka alga, viņa nevar atļauties maksāt visu 50/50, tāpēc mājās arī jāstrādā?

Nee, ja sieviete straadaa un arii iegulda sadziivee, tad nav vinai maajaas jaavergo! "Chalis uz diivaana"-taads variants vispaar netiek izskatiits:D
Vnk man ir taads raksturs, ka nepatiik buut kaut ko paraadaa, man tas viss ir hipertrofeets. Es nevareetu guleet uz diivaana, ja mani pilniibaa uztureetu.Bet te vispaar ir cits gadiijums. Jo ir gana daudz dariits.
Bet vispaar dazhreiz rodas jautaajums- vai pashaa saakumaa jau nav redzams kaads cilveeks ir blakus?! Jo tachu uzreiz jau var redzeet, vai cilveeks ir gana iejuutiigs, tolerants, uzmaniigs utt..:-/

Jacky, kārtējās neveiksmīgās attiecības? Atceros pirms kāda laika jau sūdzējies par vīrieti, bet laikam ar viņu šķīries? Katrā ziņā, man šķiet, ka Tu sevi novērtē par zemu un ļauj sev kāpt uz galvas. Laikam jau pievelc tādus vīriešus- perfekcionistus :) Iesaku vispirms iemīlēt sevi! :)

Labi, man tiešām šo grūti ir saprast, jo es neredzu tavu iemeslu to neizdarīt? Ok, saprotu, ka nav patīkami ja sūdzās un pārmet, bet strādājot pilna laika darbu var gan brokastis un vakariņas uztaisīt (vakarā uztaisot brokastis un pa dienu līdzņemamās pustdienas), gan par māju parūpēties un sakopt, gan pēc darba vēl uz hobijiem aiziet,gan pati sakopties. Padomā, tev ir 24h, no kurām atņem 17h darbs +miegs +vēl divas (ceļš), paliek piecas h kurās var kopt, gatavot,sevi pucēt, ar hobijiem nodarboties vai ar seksu aizrauties!

Parasti jau tā idille ir tikai ārēja, jo plusā ir viens no šiem variantiem: nav laika sevi sakopt, nav spēka seksam, ir depresija/neirotisms/histēriķes iezīmes.
.

Šis, vispār, ir pēdējais stulbums. Attiecību laikā gan strādāju vakaros un brīvdienās,gan pa dienu mācījos, gan māja bija tīra, gan draugs pabarots un apmierināts. Viss slēpjas laika menedžmentā. Ne kādā histērijā nav jākrīt. Piekrītu, ka grūti paliek visu apvienot, ja bērns pievienojas...tad jā, tad izvēlas prioritātes, lai kāda joma neciestu, bet kamēr ir tikai darbs (tikai!!!!), tas ir dīvaini netikt galā.Nav jau tā, ka katru dienu logi jāmazgā vai drēbes. Pieņemsim, trīsreiz nedēļā mazgā drēbes- trīs vakarus (piecas minūtes ko samest mašīnā, piecas ko izkārt), grīdas2x nedēļā ( protams, atkarīgs no platības, bet pieņemot, ka jums ir dzivoklis tas max ir 1h), gatavošana 1,30h divus/trīs ēdienus dažādus(ļoti personīgi es spriežu pēc sava gatavošanas laika), duša un sakopšanās 1h, seriāls vai kāds hobijs. Pat rēķinot, ka tu to dari katru vakaru, tev paliek vēl brīva 1,30h ko vari ziedot visam ko sirds kāro! Iesaku vēlreiz un vēlreiz pārplānot un pārskatīt savu laika grafiku.

Un ko dara tavs draugs pèc darba? ? ?
Un nè, nav normàli, ka slinjkjis zàgè to, kurš visu dara

Te jau meitenes pietiekami sarakstijušas, neraujies uz 4 pusēm vienlaicīgi, apbrīnoju, ja kāda to visu paspēj izdarīt, bet es nevienu tādu vēl nepazīstu, dari tik cik tu vēlies un cik spēj... neklausies draugā, turklāt vai viņš nolūzušu krānu vienmēr salabos un spūldzīti nomainīs?

Daža te izklausās pēc robota... "tā mīļais, tagad mēs nevaram mīļoties, man plānotājā rakstīts, ka man tagad jāmazgā grīda..." "mīļais, seks šovakar nebūs, man šodien 1,3 stundas hobijam (seriālam) atvēlētas" :-D

Nesaprotu, kāpēc Tev viņam tā jāizpatīk? Ko dara viņš, ka domā, ka ir pelnījis tādu apiešanos kā ar vecu, slimu cilvēku vai mazu zīdaini?
Mūsmājās ir tā-ja es gribu atpūsties, es atpūšos. Ja kāds no mums grib ēst, tad aiziet uz virtuvi un kaut ko pagatavo. Ja kādam šķiet, ka māja jāuzkopj, tad to arī dara un nečīkst.
Labi, tad, kad nestrādāju, dzīvoju pa mājām, man šķita, ka mājas uzkopšanas darbi jāpaveic man, jo vīrs strādā, reizēm arī kaut ko pagatavoju ēst, bet ne regulāri, jo man tā lieta nepatīk un nepadodas. Reizēm darījām tā, ka viņš pateica, ko gribēs ēst, ja vajadzēja, es sagatavoju, sagriezu, atkausēju kaut kādus produktus, gaļu un viņš pagatavoja. Pārējos darbus darījām abi.

Es saprotu, ka liela daļa sieviešu paspēj gan ēst gatavot, gan māju sakopt, gan bērnus pabarot / apģērbt / nomazgāt / audzināt, gan vīru pabarot / apmierināt viņa vajadzības un vēl bez tā gan atpūšas, gan nodarbojas ar kādu hobiju... bet es tiešām nesaprotu, kā to visu paspēt?

Kur ir tā lielākā daļa? Tavās iedomās? Es personīgi nepaspēju un nemaz nemēģinu paspēt.

attiecības ir domātas tam, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.
Domāju, ka jāsāk sevi cienīt un sākt apzināties, ka šis nav pēdējais vīrietis uz Zemes, tāpēc neturies kā pie pēdējās iespējas. Un, ja viņa attieksme ir šāda, nu, fantastiski, lai parāda kā īstens vīrietis kā viss ir jādara.
Jo zin` kā, ja problēmu nevar atrisināt, nav pamata uztraukties, ja problēmu var atrisināt, tad arī nav pamata uztraukties.
Ļoti patika Selīna par "dīvānā apsēžamies vienlaicīgi".
Un dažreiz meitenes pašas pieļauj kļūdu, tajā skaitā es: "es pati varu", "nē, nē, atpūties pati no pagraba kartupeļu maisu uzstiepšu".
Tas nekas, ka beigās rezultāts nebūs tāds kā iecerēts, bet tos "es pati"- vīrietis pierod, sieviete apvainojas, kur tāds aklais sliņķis trāpījies. Tā kā es pati arī mēģinu sev atgādināt, ka attiecībās esam divi.