Wallee, manuprāt, problēmas ir tām, kurām tas šķiet kā nenormālākais varoņdarbs (un spriežot pēc komentāriem, arī pazemojums), pabarot savu vīrieti, kad viņš ir izsalcis, vienalga kurā nakts stundā. ;-) Man pašai ir prieks, kad man pasaka, ka bija ļoti garšīgi, ka pasaka lielu paldies, ka par viņu parūpējos utt. Tas ir tik primitīvi, bet abpusēji emocionāli komfortējoši - vīrietim prieks, ka par viņu parūpējas, man, savukārt, ka varu parūpēties. Katram savs, protams, bet man neviens neiestāstīs, ka es sevi necienu, jo pieceļu pakaļu, lai uztaisītu savam puisim maizītes :-D
Un novērtēt ta novērtē, vienkārši nedomā līdzi, neaizdomājas, ka man pa nakti tīrīt negribējās. Nu neko, papukst, tads pats notīra visu, saprot, ka viņam nebija taisnība, un viss atkal ir kā vajag :-D