2 gadniece ne par ko negrib tirit zobus

Ka jus vispar reagetu? biezi ir ta, es , piemeram, pateiktu, iesim iztirit zobus un pec tam Tu varesi izveleties vienu uzlimi un ielimet bukletina, vina man atbildetu, ne vispirms uzlimi, tad zobus, un , ja es vinai iedotu uzlimi, vina, portams, tapât nepiekristu iet mazgat zobus, bet, ja neiedotu pirms tam, vina nevis ietu mazgat zobus, bet saktu psihot, kristu pa zemi, mestu, kas pagadas pa rokai un situ man taja pasa laika raudot( blaujot loti traki). Ta tas notiek sadas situacijas, kad nedabu, ko grib, un trakakais, ir ka mes nepsihojam, mes pat nepacelam balsi, kad vina sita uzvedas, es censos nereaget, izturos normali un turpinu runa normali, skaidrojot situaciju, pedeja laika, gan esmu nogurusi un reizi pa reizei drusku aizkaitinati jautaju, kapec Tu blauj? vai izbeidz blaut! Kas ir nepareizi?

Žižele- pasaki bērnam, ka mamma ir noteicēja. Ja prasīs uzlīmi pirms, nedod. Ja sāk psihot, nebar, nelamā, nepievērs uzmanību. Papsihos, redzēs, ka nereağē un bērnam apniks. Izej no vannasistabas, atstāj vienu psihojam.

Vari arī paņemt spēļu lāci vai lelli, kas meitai svarīga. Pasaki, ja viņa ar mammu netīrīs kopā zobiņus, tad pamma tīrīs kopā ar lāci/lelli un ņemt līdzi uz vannasistabu. Bērns paliks greizsirdīgs un pievienosies.

Neesmu droša ka divgadniekam šis jau derēs, bet
Ir speciāla elektriskā zobu birste, kas caur bluetooth savienojas ar telefona aplikāciju kad tīra zobus (var planēti utt). Tad tur ir tāds ķinķēziņš, kurš caur to aplikāciju uzrunā bērnu. Lūk sīkāks info:
http://www.philips.lv/c-p/HX6322_04/sonicare-for-kids-sonic-elektriska-zobu-birste

Bilete ieliktā multfilma mūsu mājās (nu jau trīsgadniekam) ļoti patīk, un, kad uznāk tīrīšanas moments (esam nolaidušies ar režīma ieturēšanu), bieži piemin zobgrauzi. :-D Bet radināt mazgāt zobus, manuprāt, nav bijusi problēma priekš bērna, jo viņam patīk mazgāt visu, ko tik dod (un arī nedod). Sākumā pats ķepurojās ar birsti un zobu pastu, pēc tam jau ļāvās nelielai apmācībai un tagad jau patstāvīgi mazgā zobus.
Runājot par brēkšanu kā līdzekli, lai iegūtu kāroto lietu, varu ieteikt vai nu runāt mierīgā balsī, kamēr pielec vai arī vienkārši aiziet prom, tajā pašā laikā esot kaut kur bērnam tuvumā, papildus neapvainojot, neapsaukājot vai nefujinot. Ja ir stingri noteikts, ka nedabūs, tad arī nevajag dot, savādāk situācija atkārtosies visu laiku, jo bērni nav stulbi un saprot, ka var manipulēt.

*nefujinot

Iedomājies, tavs bērns jau 2 gadu vecumā kontrolē savu māti un savā veidā šantažē. :D izdomā pati, vai tas ir normāli vai nē (ieteikums izvērtēt audzināšanu)

Mums ar zobu tīrīšanu kaut kā problēmas nav bijušas. Un kaprīzēšanos un negribēšanu tagad un tūlīt doties uz vannasistabu mazgāties - es to neuzskatu par problēmu, bet normālu bērna uzvedību. Citu vakaru iet palekdamās, citu vakaru velk līdz pēdējam, atrodot 100 un 1 aizbildinājumu kāpēc vēl nevajag iet... Lai nu kā, mums arī bija periods, kad nācās ar varu spiest tīrīt zobus un mazgāties. Tas gan bija pavisam īsu brīdi. Bet nu ar mums ir tā, ka var psihot un ārdīties cik uziet - ja ir pateikts, ka jādara, tad jādara - pa labam vai pa sliktam. Vispirms tiek izmēģināts pa labam visvisādos veidos, ja neklausa, tad pa sliktam - un nekādu sirdsapziņas pārmetumu nav. Galu galā, bērnam jāsaprot, ka ir lietas, kuras ir jāizdara - grib vai ne. Galvenais šajā visā neļaut bērnam diktēt noteikumus. Var iemācīt meklēt kompromisu, kaulēties un tirgoties, bet ne kāpt uz galvas.

Paldies Neon, Tavs piemers, man atgadina musu situaciju iznemot noslegumu lidz sim, mes vienmer meginam sarunat pa labam un Tad piekapjamiess vai atlaujam piemeram vienkarsi izdarit Kaut Ka, lai tikai neapbedinatu bernu, bet or jamaina, jaievies : vai nu ar labu vai piespiesanu, bet izdarit un kartigi

Nav jābaidās bērnu apbēdināt. Mums, piem., nav to noteikumu un pienākumu tik daudz, lai tā būtu problēma ik uz soļa. Tas obligātais minimums pienākumu kā reiz ir ļoti veselīgs audzināšanā.
Lai nu kā, bērni nav dumji - viņi spēj atšķirt, kad vecāki ir pamatoti prasīgi un kad nē. Ja rīkosies pamatoti - pat ar kaprīzēm un psihiem bērns tomēr iekšēji sapratīs, ka taisnība ir tev. Nekādu traumu tas viņam līdz ar to neradīs.

Mana meita noskatījās multeni par Zobiņu Baltiņu youtube un tagad ir panikā no zobgrauža

Manam četrgadniekam joprojām bail no ŠAUSMĪGĀ MELNĀ ZOBGRAUŽA. Viņiem dārziņā bija atbraukuši pastāstīt par zobiņu tīrīšanu un rādīja to multeni - viņš vēl tagad naktīs par to murgo. Tiesa, uz zobu tīrīšanu tas ir atstājis iespaidu - to viņš dara divreiz dienā bez mudināšanas.

Ja jums uzlīmes cieņā, tad, varbūt, nopērc vēl kādas ("īpašās" - mīkstās/spīdīgas/ar mīļāko varoni u.tml.) un, kad nākamreiz prasa uzlīmi pirms tīrīšanas, saki, ka vari iedot jau tagad vienu (to parasto), bet Tev ir vēēēl foršākas uzlimes (mēģini viņu ieinteresēt tieši to uzlīmju iegūšanā), bet tā starp citu pasaki, ka tās uzlīmes var dot tikai tādām meitenēm, kuras bez problēmām tīra zobiņus. Ja atkal ārdīsies, tad to "īpašo" uzlīmi nedabūs. Tā, iespējams, izjauksiet to nejauko rituālu ar uzlīmju dabūšanu pirms padarītā darbiņa (zobu tīrīšanas), jo viņai būs kaut kas jauns, ko gribēt + to sasaistīs ar iztīrītiem zobiem nevis pašu zobu tīrīšanu, pret kuru viņai šobrīd ir nepatika.

Baigie brinumi. Vakar no rita, ka iztiriju zobus noblokejot rokas un ari matus izkemmeju, jo tas ari vienmer ir liela skandals, jo vinai lokaini mati un tas prasa laiku un pacietibu, bet jaa, vakara bez problemam pati iztirija kartigi zobus pat prasijas pati iet un tirit un sorit tas pats, pati uzprasijas pati smuki un forsi iztirija, plus matus atlava bez kaprizem izkemmet un par drebem nebija jakaro. cerams tas uz ilgu.

Starp citu vakar bijam ari vizite pie pediatra, ta nu es pie viena pajautaju, ko vins doma par ar blokesanu vai ar varu zobu mazgasanu, arsts bija pilnigi pret, teica, ka ta busot trauma, ta ka tas vairs nav risinajums.
Vel ari pajautaju par to psihosanu, par ko mani te nolika, ka esmu izlaidusi bernu, bet ne, tas ir normals attistibas posms uz 2 gadu vecumu, Kuram varbut ne visi iziet cauri, bet berns sak apzinaties savas personibas esamibu neatkarigi no mammas un censas to neatkaribu pieradit protestejot visstiprak pret mammu un negativas reakcijas nav labi.

Man meitai ir 2,2 gadi un arī ir niķi un kliegšana.Tikko kko nedod,vai aizrāda tā sāk raudāt.Es vienkārši ignorēju,aizeju prom.Lai izniķojas.Mums tas patreiz strādā.Redz,ka uzmanību viņai tad nepievērš un ātri niķi beidzas.

Zane240
Man nepalīdz tādi gājieni, viņa nāk man līdzi un taisa scēnu man blakus, tas var ilgt līdz pat 1,5 h :-/. Vienīgais, izdomāt ar ko viņai novērst uzmanību un ne viss strādā. :-/

Story
Mums vienu brīdi bija tā pat,es nezinu kā citiem,bet man Sandra ļoti labi saprot ko viņai saka.Tikai runāt vēl nemāk.Tad es viņu aizvedu uz stūri un liku pastāvēt un paniķoties tur,ar tekstu,ka no stūra drīgst nākt ārā tikai tad kad būs pārstājusi niķoties.Ir brīžiem,ka nervi uz pēdējo,jo niķojas pie katra sīkuma,vai ja kko neļauj vai aizrāda.
Mums trakāk ir vakaros kad jāiet gulēt,abi neklausa.Kāpj no gultas ārā skraida utt.Viens otram lien virsū:D
Paldies Dievam niķi ar meitu nav bijuši veikalā.Bet ar dēlu gan ir sanācis,tad pa visam vienkārši noliku iepirkumus un gājām mājā.Vai laukā pastaigājoties kāds sāk niķoties tas pats,pagriežamies un ejam mājā.
Story cik Tev meitiņai gadi?

Nezinu, draudzenei arī ir divgadīga + meitiņa, bet viņa mammu klausa. Protams, kad nogurusi, tad palaiž kādu niķi, bet mamma tik samīļo un neliekas ne zinis par histēriju.
Tad jau redzēsim, kad pienāks manam tas divgadnieku vecums. Es tā baidos, jo man ir tik švaka pacietība un nervi. :'-(

Man stūris nepalīdz, viņa ieiet tādā kā histērijā, ka vajag un viss, lai vai kas, mamma saka, mans raksturs :-D. Viņai kad bija 7 mēneši, ratos ne pa kam, kliedz, raud, grib ārā, dēlam vispār vienalga, sēž un skatās apkārt (ceru, ka tā arī paliks :D ). Un jau kopš tiem 7 mēnešiem, visu ko grib, vajag, prooootams, laika gaitā iemācamies, ko var un ko nē, jo nē nozīmē, ka nu nē un viss, bet jo vairāk aug, jo vairāk gribās būt kā pieaugušajai un gribas lūpas krāsot un smaržas pūst un veikalā krāmēt groziņā visu kas pa rokai. Saprāta robežās visu ļauju, bet ja kaut ko neļauju, tad ir histērija.