Pēteris Kļava

Nordicbelle, laikam neesmu lasījusi to, ko jūs. Atminos tikai par incestu, toreiz iegūglēju jūsu bērnu lietu ministri un palasīju plānoto attistības stratēģiju, kur neko, kas apstiprinātu Kļavas apgalvojumus, nemanīju... tāpēc arī nepaļaujos uz dažiem rakstiem MK Latvija vai Cālī, jo zinu cilvēkus, kuriem viņš ir ļoti, ļoti palīdzējis.

Es personīgi nešaubos, ka viņš ir labs ārsts, bet tas, ka kāds ir labs profesionālis un glābj mazu bērnu dzīvības, nenozīmē, ka var runāt muļķības un neuzņemties atbildību par saviem izteikumiem.

Es sāku apmeklēt vińa lekcijas pēc kolēgu atsauksmēm. Man patīk, lai gan nemāku noformulēt, kas tieši mani tajā visā "paker", bet interesanti ir tas, ka vińš pieskarās dažādām tēmām, dalās arī pats savā pieredzē, ko devis visai smagais darbs ar mirstošiem bērnińiem. Daudz runā par ticību, nāvi un apzińu, reinkarnāciju. Reanimare.lv ir redzamas visas lekciju tēmas, ja kas. Katrā zińā to visu no malas tā nevar izstāstīt. Vińš nedalās tikai ar saviem uzskatiem, bet arī pamato tos ar pētījumiem, cilvēku pieredzes stāstiem. Katra paša zińā jau ir ticēt tam vai nē. Es arī bieži nepiekrītu vińa apgalvojumiem, bet nu interesanti dzirdēt arī savādāku viedokli, kas neatbilst vairākumam.

Tur jau tā problēma, ka ne sū viņš nepamato! Es neesmu redzējusi ne kripatiņu pierādījumu, tikai spekulāciju un populismu! Ja kāds paziņo, ka "60-70% vecāku Latvijā un pasaulē ir debīli, jo pēc apsargu novērojumiem tieši tik daudz no visiem ierodas slimnīcas uzņemšanā ar nepiesprādzētiem bērniem priekšējā sēdeklī" un tas tiek uzskatīts par leģitīmu un pierādītu argumentu, tad tas vienkārši parāda diskusijas līmeni. Tās diskusijas, kuru veido Pēteris Kļava. Ja man gribas tādu tuftu dzirdēt, es labāk ar mūsu pašu foruma Raivi parunāju! :-D

Par to, ka viņš ir savas nozares profesionālis un viens no labākajiem esmu pilnīgi pārliecināta, bet fakts, ka viņš uzdodas par nāves un dzīves pārzinātāju, liekas smieklīgs. Jebkurš, kurš strādā lopkautuvē, pie veciem cilvēkiem, dzīvnieku aizsardzības biedrībās un veterinārijā, pie reanimācijas pacientiem var sājt runāt tieši to pašu, ko viņš. Tas, ka sabiedrība ir pieņēmusi faktu, ka maza bērna nāve ir kas īpašāks par, piemēram, veca cilvēka nāvi vai dzīvnieka nāvi, ir tikai sabiedrības domāšanas sistēma. Nāve ir nāve un tā ir vienlīdzīga visiem. Tāpēc, šīs Kļavas "dzīves un nāves" speciālista runas liekas tādas autiņu līmenī.
Es saprotu, ka sieviešu dabā ir vēlēties 'augt' un 'attīstīties', tāpēc, klausīties lekcijas un apmeklēt seminārus ir tik nepieciešami, bet jābūt loģiskas filtram, kur sākas "mans novērojums", "mans piepušķots (un šeit vārds piepušķots nav domāts slikti,jo jeb kuru informāciju ir jāpārdod, lai tai piemistu atgriezeniskā saite) stāsts", "manas domas" un, kur ir reālie fakti "tik un tik prpcenti", "tāda un tāda, statistika uz ko var pamatot, tādu un tādu, apgalvojumu".
Lai gan, jāatzīst, ka arī biznesa iemaņas kungam ir labas, jo viņš stāsta cilvēkiem,ko tie vēlas dzirdēt, pieta, nopelnot. Tā jau vien ir māksla, runāt par 'smagām' tēmām, vieglā un saprotamā manierē, neaizskarot klausītāju jūtas.

Visu cieņu, blackone! Man ļoti patīk Tava pozīcija un argumentācija; mūsu uzskati saskan pilnībā.

Nav nekas lasīts no viņa rakstiem.
Ārsta darbā jau, protams, eksistē iestādes un Ārstu Biedrības vadlīnijas, Ārstniecības Likums un Ētikas Kodekss, bet no darba brīvajā laikā var veikt lekcijas par individuālo reliģisko utt pārliecību, nav jau nekāda spiesta lieta kādam tās apmeklēt. Viņa uzskatus nezinu, tādēļ neprotu tos komentēt.

Tas, ka sabiedrība ir pieņēmusi faktu, ka maza bērna nāve ir kas īpašāks par, piemēram, veca cilvēka nāvi vai dzīvnieka nāvi, ir tikai sabiedrības domāšanas sistēma. Nāve ir nāve un tā ir vienlīdzīga visiem.

No vienas puses, jā- piekrītu. No otras puses nē, jo nereti pie bērnu traumām un pat nāves gadījumiem vainojami ir vecāki. Bērni paši sevi nevar aprūpēt, viņi ir vecāku varā. Visas neapdomības, ko māte vai tēvs pastrādā, atspoguļojas uz bērnu veselību, arī dzīvību...:-/
Pilnīgi iespējams, ka P.K., strādājot bērnu slimnīcā par reanimatologu, ir daudz redzējis. Paziņa arī tur strādā, tieši uzņemāšanā un nereti nakts maiņas. Briesmu lietas tur dzirdētas. (t) Neviens bērns pats sevi nav mēģinājis slīcināt, dedzināt, mērdēt badā, sabarot ar visādiem mēsliem utt. Nemaz nerunājot par bērnu vardarbību... Un tad tiem ārstiem, nekas cits neatliek, kā teikt, ka daļa vecāku tiešām ir idioti... Protams, nav tādas oficiālas statistikas, ka 60-70% vecāku ir debīli, tā ir tāda neoficiālā, prakses pieredze...
Mēs, kas nesaskaramies ar to diendienā, apkārt redzam forši saģērbtus, pabarotus bērnus gan dārziņā un skolā, to nesaprotam, bet tā nu tas ir... Bērniem jācieš, jo daļa vecāku ir stulbi. :-| Pilnīgi tam ticu. Līdzīgi ar dzīvniekiem - arī viņi ir pakļauti citu labvēlībai. Tos nez kāpēc cosmo dāmas žēlo vairāk.
Par P.K., neņemos spriest par objektivitāti viņa faktos, galu galā, viņš nepretendē uz doktora grāda iegūšanu un man nevajag katram viņa teiktajam zemsvītras atsauci. Daļu varbūt piepušķo, bet kurš tā nedara? Es ticu tam, ka viņš savā darbā ir daudz ko tādu redzējis, par ko mēs, parastie cilvēki, pat nenojaušam vai pat neaptveram, piemēram, cietsirdība pret bērniem no vecāku puses.

Aitu bara semināri. Brīnos, ka kādam tie interesē.

Nu nē, maza bērna nāve manuprāt ir tāda pati nāve kā veca cilvēka. Nāve ir nāve un punkts.
Tas, ka sabiedrība varbūt novērtē bērnu, kā vērtīgu potenciālo ražošanas līdzekli, jeb darba spēku, nenozīmē ka Dievs vērtē to tāpat kā sabiedrība. Bet Dieva gribu, nomirsi, varbūt uzzināsi, tikai varbūt...

Katrā ziņā, man nav grūti noticēt, ka 60-70% vecāku ir pēdējie idioti. :-D It īpaši pēc gadījuma, kad māte baroja ar krūti savus 6 gadus veco bērnu (!), un tajā pašā dzīvoklī vēl turēja poniju. True story, bro! Arī es savā praksē daudz esmu redzējusi.

Bet Dieva gribu, nomirsi, varbūt uzzināsi, tikai varbūt...

Kā man tīk apziņa, ka esmu pilnīgs ateists! :-)

Atklāti sakot es nezinu, esmu ateists vai nē. Ir lasīta literatūra no dažādiem viedokļiem. Tradicionālā loģika, mat analīze, loģiskā analīze utt utml.
Katrā ziņā, par cik man nemaksā par šīs mistiskās jomas apgalvojumu lasīšanai patērēto laiku, negrasos tērēt savu laiku personas apgalvojumu lasīšanai. Tātad mana viedokļa par tiem nebūs.

Neviens bērns pats sevi nav mēģinājis slīcināt, dedzināt, mērdēt badā, sabarot ar visādiem mēsliem utt.
Protams, vecāki paši bērnus met dīķos, sviež viņiem virsū degošus sērkociņus un verdošu kafiju, un lej mutē etiķa esenci(t) Bērni paši ļoti labi prot iekulties nepatikšanās, jo bieži vien lien neatļautās vietās un izdomā, kā tikt pie aizliegtajām mantām pat tad, ja tās ir noslēptas. Tālāk jau darbojas dabiskā atlase.

Protams, vecāki paši bērnus met dīķos, sviež viņiem virsū degošus sērkociņus un verdošu kafiju, un lej mutē etiķa esenci

Domā tādu gadījumu nav? Cik naivi... Iesaku iepazīsties ar AT judikatūru tieši krimināltiesību jomā.

Es nesaku, ka tādu gadījumu nav (kaut vai nosišana ievārījuma burkas dēļ), bet apgalvot, ka neviens bērns sev nenodara pāri un neiekuļas nepatikšanās..lūk, tas ir reāli naivi.

Neesmu bijusi uz viņa lekcijām, bet esmu lasījusi vairākus rakstus, tāpēc nojaušu kādas tās varētu būt. Iespējams būtu interesanti aiziet paklausīties. Nešaubos, ka daudzu gadu laikā viņa ikdienas darbā viņam ir izveidojies savs viedoklis par daudzām lietām, un nevajadzētu to saukt par nepareizu, jo tas vienkārši ir viņa viedoklis. Domāju, ka viņa lekcijas nebūtu jāuztver kā absolūta patiesība un katram pašam kritiski jāizvērtē, bet tajās noteikti varētu būt arī vērtīgas domas, kas rosina domāšanu un varbūt daudziem liek aizdomāties par tādām lietām, par ko ikdienā tik daudz nesanāk domāt. Un, ja tas cilvēkiem liekas interesanti, tad tas ir tikai pozitīvi.
Par bērniem gan - viss, kas notiek ar bērniem mazā vecumā ir tikai un vienīgi vecāku vaina, acīmredzot vecāki ir bijuši bezatbildīgi un nav bērnu pietiekami uzmanījuši.

Šobrīd apspriežam vecāku vai kādu citu personu, kas aprūpē bērnu, vainu. Ne ju gadījumus, kad vienkārši nav paveicies, nejauši kaut kas noticis, aiz neuzmanības utt. Un ir daudz, tiešām daudz gadījumu, kad vecāki ir vainojami pie bērnu traumām, ar tiešu nodomu vai vienkārši stulbuma dēļ.(t)

Bla, bla, bla...mani bērnībā uzmanīja un slēpa asos priekšmetus, bet es tāpat pamanījos tos dabūt. Gan grāmatas saliekot kaudzē un uzkāpjot, gan krēslus piestumjot un pa plauktiem kāpjot. Vienīgi pietika prāta nespraust sev šķēres acīs vai nedarīt citas stulbības. Visu laiku bērnam neizsekosi, pat auklītei šad tad vajag uz poda apsēsties.

Man patīk, ka Cosmo dāmām ir tendence vienmēr visu laist caur savas pieredzes prizmu. It kā, bez "es" nepastāvētu nekas cits. Žēl, ka tik šaurs uztveres loks (= pieredzes trūkums).
Man bērnu ārste, kas strādā tajā pašā vietā, kur P.K. stāstīja par gadījumu, kad dažus mēnešus vecais bērns gandrīz noslīka vannā, jo māte, salasoties gudrības internetā, pa visām varītēm mēģināja mazo iemācīt peldēt. Nesanāca. Rezultātā atveda tikko dzīvu, zilu bērnu uz uzņemšanu, lai reanimē. Sanāca, jā, bet, vai tas nav atstājis sekas uz bērnu? Cik zināms, skābekļa bads uz smadzenēm neatstāj to labāko efektu... Stulba mātīte, ko lai saka. (e) Pašu paslīcināt mazliet! Un tas mazais zīdainis varēja kaut ko darīt, sevi aizstāvēt? Tikai un vienīgi vecāku vaina.