Kā pārvarēt melnos periodus?

tā gadās, bet, par laimi, parasti īslaicīgi. šis variants nav visiem, bet man der - paklausīties hipnozi, kas stāsta, cik esi veiksmīgs un priecīgs cilvēks :)

Man vienkārši šķiet, ka tādā veidā tu tiec pābaudīta.. Tie īstenībā ir dzīves sīkumi, kas sakrituši čupiņā viens aiz otra un dara tev lielu spriedzi..

Štrunts par mašīnu (skrāpējums netraucē braukt), iespējams darba zaudējums un materiālie zaudējumi par sienu, tas jau ir nopietnāk.
Es neieteikšu, kā salabot sienu (meklē speciālistu?) vai saglabāt darbu, bet, lai neizliktu negācijas uz bērnu - nomierinošas tabletes. Ja ģimenes ārsts neizraksta stiprakus medikamentus, pērc stiprākos, kas ir aptiekā bez receptes. Nosēdini bērnu pie multenēm, un liecies pati blakus gulēt. Tas gan atkarīgs no bērna vecuma mazliet, bet nu, ja bērns pats sevi neapdraud, labāk gulēt, neka aurot uz nabaga cilvēku.
Vislabāk, protams, saukt palīgos mammu. Ja ir iespēja.

...ja gulēšanu nevar, tad seriāls nonstopā.

Mani šādos "melnajos"posmos glābj spītība. Tā teikt, jo vairāk krāmēsi man virsū, jo vairāk es iespītēšos un turpināšu ar paceltu galvu iet, pat speciāli neļausos sevis žēlošanai vai asarām. Neciešu, ka liktenis izspēlē šādas neveiksmju sērijas. Pie sevis, vienmēr, sāku domāt, ka viss ir labi, ka nav neatrisināmu problēmu, es izdomāšu izeju, vienmēr ir kāds risinājums utt. Dažreiz, tas palīdz, dažreiz galīgi nē un nāk nākamā neveiksme, bet kaut kā vienmēr ir sācies gaišais posms.

Nu mègini nenjemt galvà, mašīna ir tikai mašīna, labi , ka nav riepas pàrdurtas, bùtu uzreiz materiàlie izdevumi, skràpèjumu varès labot vèlàk. No darba tachu vél neatlaida? Nu tad jau vèl viss ok.
Kà sabojàji sienu? Varbùt viss ir labojams? Vai arī noliec skapi priekšà..

Man ir tieši tāpat kā blackone.
Cenšos situāciju labot cik nu iespējams, nenolaižu rokas, zinot, ka tas nebūs mūžīgi.
Par sabojāto sienu - ja saimnieks pamana, tad vajag mēģināt sarunāt, ka pati salabosi, lai nav viņam tie simti jāmaksā. Tas varētu nebūt tik dārgi, lai tagad baigo naudu pieprasītu.

Man nav rīcības plāna, ko darīt, kad viss dzīvē jūk un brūk, es parasti vienkārši kaut kā to pārciešu līdz viss atkal ir ok. Nav nekā patiesāka par atziņu, ka nekas nav mūžīgs - ne labais, ne sliktais.

Nav nekā patiesāka par atziņu, ka nekas nav mūžīgs - ne labais, ne sliktais.

Muļķības. Ja cilvēkam notiek neatgriezeniska nelaime, un viņš vairs nevar neko atgūt, tad viņam tā ilgs līdz mūža beigām. Bet nevar jau skaitīt tādu posmu (neveiksmēm). Tā ka daudz kas var būt arī tāds, kas nemainās, paliek nemainīgs un negatīvs līdz mūža beigām.

sharmantaa, laikam sanāca pārāk filozofiski izteikties. Bet nu, ja cilvēks, piemēram, smagi saslimst, arī viņa mokas taču nav mūžīgas - ar laiku vai nu paliek labāk vai nu (diemžēl) viņš nomirst. Apmēram tā bija domāts.

Ir svarīgi apzināties, ka laime (ļoti bieži) ir sintētiska. Mūsu psihe sintezē laimi un tam maz sakara ar ārējiem apstākļiem - https://www.ted.com/talks/dan_gilbert_asks_why_are_we_happy?language=en

Nu tur jau tā lieta, tas nav posms līdz kam labākam. Tas ir vnk mokas līdz viss beidzas.

Mans melnais periods jau ilgst aptuveni pusotru gadu, esmu iemacijusies ar to sadzīvot un neko labu no dzīves negaidu. Pa ielu eju vienmēr ar augstu paceltu galvu un smaidu. Ne nu ik pa laikam jau ir kaut kādi labi sīkumiņi notiek, lai gan pēc tam atkal kaut kas noiet greizi. Citreiz liekas labi ka dzīvoju viena nevienam savu slikto vakara garastavokli neuzgrūžu un neviens nerez cik slikti patiesībā iet :)

Man grūti. "Ārējie apstākļi mani ietekmē tik ļoti, ka liekas, ka nekas vairs nespēj palīdzēt kā baltais krekls un polsterētas sienas. :-D

Nu, bet mēs jau nevaram ietekmēt tavus ārējos apstākļus, vien ieteikt veidus kā mainīt attieksmi! :-) Kā reiz teica Ruso - "Ne jau lietu daba mūs kaitina, bet gan mūsu attieksme pret tām" Vai vēl labāk, citējot Karību Jūras Pirātu kapteini Džeku:"Problēma nav problēma. Tava attieksme pret problēmu ir problēma!" :-D
Labā ziņa ir tāda, ka ar zināmu piepūli attieksmi var mainīt, stresa līmeni regulēt un tad jau visam ar vēsu prātu var atrast jēdzīgus risinājumus.

Bija kaut kad sarunu šovs ar psiholoģi, kura deklamēja.. ja nevari mainīt apstākļus.. vari mainīt attieksmi :D

Piekrītu NordicBelle, problēmas var risināt tikai mainot attieksmi pret problēmām. :-P

Man sāka neiet pēc tā, ka māsīca ieraka kapos kaut kādu vēstulīti bēru laikā.
Nezinu, kas tur tāds ir, bet no tās dienas sākās visādas problēmas, kas jau ilgst kaut kādus 9 gadus.

Tas viss ir sūds! Kopš man ir bērni, nekas nespēj mani vairs satraukt kā bērnu veselība. Izgulies, paklausies meditatīvu mūziku un ar skaidru galvu izvērtē vai viss ir tavu satraukumu vērts! Visas Tavas problēmas ir materiāli saistītas darbs=alga, mašīnas skrāpējums = izdevumi, sienas krāsošana = izdevumi. Varbūt, kā jau te arī minēja, jāmaina attieksme un tieši pret naudu?

Varbūt ir mājiens, ka kaut kas jāmaina.