Es te arī varētu pievienoties, bet nezinu, vai tas ko dos, jo kaut kā man neiet ar to tievēšanu.
Es nezinu, ko ar sevi iesākt, jo nevaru atteikties no našķiem un kūciņām svētkos un brīvdienās. Nu nevaru es. Man pārāk ļoti patīk baudīt dzīvi un ēdiens man ir laikam pārāk liela bauda.
Esmu domājusi, vai tiešām man kaut kas dzīvē kardināli trūkst, jo cik nav dzirdēts viedoklis, ka apēdam mēs negatīvo, kas ir mūsu dzīvēs, bet nu nezinu, man tā nav. Kad bija problēmas dzīvē, es tieši badojos, pinkšķēju, neko negribēju, tikai gulēt zem segas , raudāt , par ēšanu pat domāt negribēju. Toreiz svars kusa nemanot. Pašlaik, kad esmu laimīgs un ar dzīvi apmierināts cilvēks, ēdu vairāk. Un es neteiktu, ka ēdu aiz garlaicības, tieši pretēji. Aizbraucam forši pavadīt nedēļas nogali, ieejam labā restorānā , gribās to desertiņu apēst. Aizbrauc ciemos, gribās to kūkas gabaliņu. Aizej uz kādu ballīti, čipsi, uzkodas, alus. Aizej uz Vecrīgu pasēdēt ar draudzeni, atkal visādas uzkodiņas, kokteilīši, suši.
Nu bāc, es nezinu, es dzīvē varu sasniegt daudz un varu sevi motivēt kaut kādām lietām, pat sportam varu sevi motivēt, bet tas viss neko nedod, ja es nevaru atteikties no ēšanas baudas. Nesaprotu, kā to izdarīt un negribu atteikties no tā visa :'-(
Jau mēnešiem ar to cīnos, bet nespēju sevi piespiest. Pa darba dienām turos, bet pienāk brīvdienas, svētki un viss pa vecam. Tajā pašā laikā gribu būt atkal tieva un skaista un besos, ka nespēju sevi saņemt rokās.