Kā, lai es sev palīdzu, nesmejieties, bet man goda vārds gribas izdarīt pašnāvību. Citreiz tā vēlme uz brīdi pazūd, bet šodien ir patiešām traki. Vienīgais, kas attur ir doma par vecāku ciešanām, bet no otras puses, viņiem ir pašiem sava dzīve un visu mūžu tāpat nebūsim kopā. Es pēdējos gadus jūtos depresīva un ļoti, ļoti vientuļa, nu nav ar vārdiem aprakstāms. Tiešām varētu teikt, ka man iekšā viss deg. Eju pie psihiatra katru nedēļu, dzeru zāles, bet tāpat neesmu laimīga! Ko lai es daru ar sevi, es sevi ienīstu, es pat nespēju normāli uzturēt attiecības ar cilvēkiem, man draugu praktiski nav, ir daži, bet viņiem ir vēl citu draugu un kompāniju jūras, tāpēc reti tiekamies. Bet man ir tāds vecums (17), ka man negribas visu laiku būt vienai!!