Pāridarījumi

Kas Tev tie par debīliem klasesbiedriem?

uniqueღ
Tā ir realitē, kura bija pirms gadiem 10.
Es neākstos.

Kāpēc aiz ''sveiki'' nav trīs pieturzīmes? :-)

Man neviens nedarīja pāri.

Pārbrauca ar riteni pāri un.. ar mašīnu gribēja nobraukt? :-|
Neviens man pāri nedarīja..

maardzha
No tā riteņa savainoju īkšķi.
Vēl tagad ir rēta palikusi.:-(

Mani ar skritulenēm sabrauca!!!

Man žēl.
Nesavainojies???

Bija tādi, kurus apsmēja, bet es biju patrāpījusies 'populāro' barinā.. Jāsaka, ka bija laiks, kad mani aprunāja par lielām krūtīm! Nekādu diskomfortu ne tad, ne tagad man tas neizraisīja.

Fiore
Man arī bija lielas krūtis.
tagad atcerējos.
Izmērs kaut kur 70A.

Mani arī neapsmēja. Bet klasē bija kam tika, tomēr es tajā bekad nepiedalījos. Reizēm pat centos to pārtraukt. Tas beidzās ar to, ka "nūģi" manī samīlējās :-D bet es to darīju tikai tāpēc, ka negribu, lai citiem sāp :-/

Man neviens nedarīja pāri.

99% tātad tu biji no otras šlakas. Vai trešās?
Autorei: Vadies dzīvē pēc principa - Zobs pret zobu! Tad dzīvē nekad nepazudīsi starp šādiem kretīniskajiem sūdiem kā tava bijusī klase. Veiksmi!

Man nav ne jausmas par ko tu runā!

Man arī bija lielas krūtis.
tagad atcerējos.
Izmērs kaut kur 70A.

:D :D lohs

Mani nedaudz apsmēja, jo biju tipisks "zubrītis" - nēsāju brilles un labi mācījos (vismaz līdz vidusskolai). Par laimi biju arī sportisks un tas drošvien mani paglāba no smagāka pazemojuma.
Kuriozas bija 2 situācijas: Abas reizes tā bija fiziska konfrontācija, abas reizes izmuku veiksmīgi sveikā cauri, jo džeki, ar ko sakāvos, salauza roku pret sienu, sitot mani :D Tā kā uzskatu sevi par uzvarētēju, jo zila acs > ģipsis :D
Sekas gan jau kaut kādas ir palikušas, bet nekas tāds, kas traucētu dzīvot.

Es biju tā, kas kādu aiztiek. Un otrajā dienā ar viņu draudzējos. Un tad atkal biju slikta :D
Pāridarījumi manā virzienā nav bijuši.

Kristap tev gan nopietni kautiņi bijuši, es pats esmu tikai ar pārsistiem deguniem/zilumiem ticis cauri:-D Bet šiem laikam trauma, ka tevi nevarēja pievārēt, paši cieta pamatīgi:-D
Man pašam skolas gados kautiņi bija ikdiena...+ visa apsaukāšanās.
Tik traki, kā autorei gan nav bijis. Pats brutālākais laikam bijis, kad ziemā vai pavasarī (neatceros) meta sniega pikas virsū kurās bija akmeņi...labi, ka man ir paaugstināts reakcijas ātrums.
Bet nu tie gadi man iemācīja saprast vienu lietu: Zvēri saprot tikai zvēru valodu. Respektīvi kā tu man, tā es tev. Vērtīga dzīvesskola:-)

Es biju atstumtā, jo jau skolas laikā daudz lasīju. Toreiz,tā bija nūģu pazīme, pietam, mani galīgi neinteresēja standarta lietas, bet gan zinātne un māksla.
9-10-11, klase bija laba dzīves skola, kurā iemācījos par sevi pastāvēt.
-zila acs, par to, ka iebildu stundas laikā ar savu viedokli klases jefiņam
-apsaukāšana, apmētāšana un visādi komentāri bija ikdiena, jo dabiskais ādas tonis ir tumšāks par latvieša gaišo
-ar kājām iesperšana (no meiteņu puses) sporta stundā taisot tiltiņu, pa nierēm, for fun
Un vēl kaudze sīkumu, kurus nevaru pat atcerēties.
Uz tālāko dzīvi tas atstāja tikai pozitīvu ietekmi, paliku daudz stiprāka raksturā un arī korektāka, pirms pati uzbrūku domāju, kā tas otrs jutīsies un kāda būs galējā ietekme :)

Vēstnesi - patiesībā tie 2 incidenti arī bija vienīgie kautiņi skolas laikā.
Biju bailīgs bērns - daļēji tam par iemeslu tas, ka nēsāju brilles un nekad negribējās tās sasist, tāpēc centos izvairīties no agresīvām izpriecām (sporta stundas bija izņēmums).
Esmu dzirdējis ieteikumu, ka, ja tevi skolā sit, tēlo trako (sāc brēkt, kliegt, tēlot lēkmi).
Draugus varbūt neatradīsi, bet vismaz tevi nesitīs,jo kurš gan grib ar trako sakasīties :D :D

Mūsu klasē, ja godīgi, nebija tādas prakses apsmiet. Bija pāris lohi pa visiem 12 gadiem, kuri mēģināja bojāt kalses atmosfēru, bet ilgi mūzu klasē tādi neuzkavējās. Skolā gan es atceros paŗis diezgan skarbus apcelšans gadījmus.
Mani neviens īsti nav mēginājsi apcelt. Es biju pārāk liels razbainieks, turklāt učiku bērns, un pati nebiju uz mutes kritusi.